Previous
  • Skola
    Skola

    Valmieras Viestura vidusskola ir viena no lielākajām skolām Valmierā.

    Valmieras Viestura vidusskola ir pierādījusi, ka tā ir skola, kurā tiek godātas tradīcijas.

    Mūsu skolas dzīve ir nemitīgs radošs process, kas uzdod daudzus jautājumus, liek darboties un meklēt jaunus risinājumus.

  • Teātris
    Teātris
    1958. gadā Valmieras Viestura vidusskolā rosīgu darbu sāka skolēnu dramatiskais kolektīvs. Gadu gaitā mainījušās skolēnu kolektīva dalībnieku paaudzes, iestudētās izrādes, bet viena no vismīļākajām lugām ir A.Brigaderes "Sprīdītis". Mazā ņiprā pasaku varoņa vārdā jau ilgus gadus nosaukts pats teātris. Kolektīva devīzē ierakstīti Sprīdīša vārdi:Un es iešu un iešu!
  • Skolēni
    Skolēni

    Skolēnu pašpārvaldes darbības mērķis ir panākt skolēnu aktīvu iesaistīšanos mācību procesā, audzināšanas procesā un ārpusskolas nodarbībās.

    Skolēnu pašpārvaldes uzdevumi: Pārstāvēt skolēnu intereses, organizēt kultūras un izklaides pasākumu norisi, sadarboties ar citām skolu pašpārvaldēm un pilsētas domi u.c.

Next

Aktuāli

 


 

 

KĀ BITĪTES STROPĀ MĒS ATKAL KOPĀ!

HEI, HEI, 1.-4. KLAŠU SKOLĒNI!

ZINĪBU DIENĀ TIEKAMIES    9.00  SAVĀS KLASĒS UZ PIRMO STUNDU!

 ( aicināti pirmklasnieki un viņu vecāki)

VISIEM SKOLAS SKOLĒNIEM 

10.00 - SVINĪGS SVĒTKU PASĀKUMS SKOLAS PAGALMĀ ,  FOTOGRAFĒŠANĀS.

10.40  - KLASES STUNDA

             PIRMKLASNIEKIEM SUMINĀŠANA SKOLAS AKTU ZĀLĒ

Tā kā Zinību dienas svinīgais pasākums notiek skolas pagalmā,
lūgums ģērbties atbilstoši laika apstākļiem, neaizmirsrtot par vējjakām, lietusmēteļiem u.c.


 

Stundu saraksts 2015./2016. mācību gadam

pieejams sadaļā Mācības/Stundu saraksts 

Jaunumi

1. SEPTEMBRIS - ATKAL JAUNS SĀKUMS
2015. gada 1. septembrī

 

    O. Vācietis                                                 

   Es skatos mostošās pasaules

   Lielumā, un man reibst galva no tā –

   Cik šajā lielajā pasaulē

   Es drīkstēšu būt

   Liels.

 

    Jaunajā 2015,/2016. mācību gadā vēlam visiem Viesturskolas skolēniem, viņu vecākiem un skolotājiem apņēmību, izturību un veiksmi ikdienas ceļos un gaišus tikšanās mirkļus svētkos!

Skolēnu izvietojums dienesta viesnīcās
2015. gada 29. augustā

Skolēnu izvietojums dienesta viesnīcās 2014. / 2015. mācību gada 1. ceturksnim

Valmieras skolu dienesta viesnīcā J. Enkmaņa ielā 14.

Ivanda Ķīķere                  (10. klase)
Karīna Valtere                  (10. klase)
Samanta Kalniņa              (10. klase)
Kristīne Apsīte                 (10. klase)
Roberta Čudarina             (10. klase)
Līva Pole                         (10. klase)
Samanta Brice                 (10. klase)
Ričards Salacietis            (10. klase)
Linda Vēze                      (10. klase)
Kristīne Nete                    (10. klase)
Žanete Būda                    (10. klase)
Kitija Miška                     (10. klase)
Laura Āboliņa                  (10. klase)
Tomass Ralfs Ābolkalns  (10. klase)
Zane Mūsiņa                    (10. klase)
Ventis Penesis                (10. klase)
Laine Vilciņa                    (10. klase)
Sandija Cīrule                  (10. klase)
Reinis Stumps                 (10. klase)
Monta Lūsīte                   (10. klase)
Dianna Akmentiņa            (11. klase)
Estere Graumane             (11. klase)
Rodrigo Krūmiņš             (12. klase)
Elīza Elva Treija               (12. klase)
Katrīna Vītola                   (12. klase)
Lotārs Zariņš                   (12. klase)
Lelde Annija Grīnberga     (12. klase)
Kristīne Eimane               (12. klase)
Maija Elvīra Šmukste       (12. klase)
Sindija Paparde               (12. klase)
Kitija Jonīte                     (12. klase)
Sendija Zīrāpe                 (12. klase)
Beāte Kalēja                    (12. klase)
Karīna Miezīte                  (12. klase)

Līgumu slēgšana un iekārtošanās dienesta viesnīcā Valmierā, J.Enkmaņa ielā 14 notiks 31. augustā visas dienas garumā. Ierašanās kopā ar vecākiem. (Līdzi jāņem gultas veļa, spilvens, segas, mantas un piederumi personiskai lietošanai). Sīkākai informācijai zvanīt 25619944.

 

 

Valmieras Mākslas vidusskolas dienesta viesnīcā Purva ielā 12

Alise Ruduka                   (10. klase)
Karlīna Eglīte                   (11. klase)
Laura Lazda                     (11. klase)
Evita Zelča                      (11. klase)
Brenda Eglīte                  (11. klase)
Linda Simsone                (11. klase)
Signe Grosberga             (11. klase)
Santa Marka                    (11. klase)
Alise Rubule                    (11. klase)
Megija Alksne                  (11. klase)

Iekārtoties istabiņās un slēgt līgumus būs iespējams no pirmdienas 31.augusta vakara plkst. 17:00! Ierašanās kopā ar vecākiem. (Līdzi jāņem gultas veļa, spilvens, segas, mantas un piederumi personiskai lietošanai).

 

Stadiona dienesta viesnīcā Jāņa Daliņa ielā 2

Kevins Ratseps               (11. klase)
Viesturs Neimanis            (11. klase)
Madara Bērziņa                (11. klase)
Keita Loreta Kronberga    (11. klase)
Emīls Vīnups                   (11. klase)
Dārta Arta Sudāre            (12. klase)
Kristers Komarovs           (12. klase)
Oskars Leosks                (12. klase)

Līgumu slēgšana un iekārtošanās dienesta viesnīcā Valmierā, Jāņa Daliņa ielā 2 notiks 31.augustā plkst.18.00. Ierašanās kopā ar vecākiem. (Līdzi jāņem gultas veļa, spilvens, segas, mantas un piederumi personiskai lietošanai). Sīkākai informācijai zvanīt 64235623

 

Valmieras skauts Japānā
2015. gada 22. augustā

Valmieras Viestura vidusskolas 10.b klases audzēknis KRIŠJĀNIS PUNDURS darbojas arī Valmieras 4. skautu vienībā. Pavisam nesen viņš atgriezās no Japānas, kur apciemoja tās zemes skautus.

Valmieras Viestura vidusskolas direktors un Valmieras 4. skautu vienības vadītājs Uldis Jansons par viņu izteicās tā: «Ja ir vajadzīgs cilvēks, uz kuru paļauties, tad tas ir Krišjānis. Ja reiz teicis, ka tā būs, tad nav jāšaubās vai jāpārbauda — viss būs izdarīts kārtīgi un precīzi, vienalga, vai tas saistīts ar skautiem vai klases kolektīvu. Viņa komanda vienmēr būs saliedēta, organizēta un motivēta veikt uzdevumus pēc labākās sirdsapziņas. Lai arī atsaucīgs un izpalīdzīgs, viņš spēj izvērtēt situāciju, un, ja apzinās, ka nespēs ko veikt vai ir citas prioritātes, tā arī pateiks, neies pret saviem principiem.

Krišjānis vienmēr aktīvi piedalās skautu vienības darba plānošanā un organizēšanā, atspoguļo vienības darbību ar rakstiem vietējā presē un vienības mājas lapā, ir sniedzis intervijas TV raidījumiem par skautu vienības aktivitātēm. 2013. gadā saņēma Valmieras 4. skautu vienības nomināciju «Gada skauts». Savukārt 2014. gadā Krišjānis ieguva Valmieras Jauniešu domes rīkotajā Gada balvas akcijā nomināciju «Gada zaļākais jaunietis 2014».

Latvijas skautu un gaidu organizācijas pasākumos arī organizācijas vadība ir ievērojusi viņa mērķtiecību un organizētību, līdz ar to nebija nekādu šaubu, ka šogad Latvijas — Japānas sadarbības projektā Latviju pārstāvēs arī Krišjānis.»

— Kas tevi saista skautos?

Vecākais brālis darbojās skautos, tā arī es sāku. Patīk aktīva atpūta pie dabas — dažādas nometnes ar gulēšanu teltīs, laivu braucieni. Tā var apgūt daudz interesantas lietas, kuras noder arī ikdienā. Skautos esmu jau apmēram sešus gadus.

— Ar ko vēl esi aizrāvies?

Trenējos arī vieglatlētikā, bet līdz šim ievērības cienīgu sasniegumu nav — sportoju vairāk sev. Kad sāku iet trenēties, par lieliem mērķiem nedomāju. Gribējās sev vēl kaut kādu nodarbošanos, kur varu pavadīt savu brīvo laiku, fiziski attīstīt augumu — man patīk sportot. Nav arī konkrētas sporta disciplīnas, tāpēc daru visu. Jūtu, ka progress ir, un par to priecājos. Ja nākotnē būs labāki rezultāti, iespējams, arī piedalīšos kādās sacensībās. Ar draugiem reizēm uzspēlējam basketbolu, volejbolu. Patīk arī braukāt ar riteni, garus gabalus gan nebraucu. Savukārt ziemā, ja atļauj laika apstākļi, slēpoju un slidoju.

— Kā veicas skolā?

—  Mācībās sekmes ir ļoti labas, regulāri saņemu pilsētas stipendijas. No priekšmetiem vislabāk patīk vēsture, bet vislabāk padodas svešvalodas — angļu un krievu.

— Kas tu vēlētos būt nākotnē?

— Mērķis ir kļūt par sporta žurnālistu, jo man jau no bērnības patīk skatīties dažādus sporta raidījumus, un tas mani ir aizrāvis. Cenšos sekot līdzi dažādiem sporta veidu notikumiem gan Latvijā, gan pasaulē. Līdz šim esmu rakstījis skolas avīzei, tur gan tēmas ir dažādas. Ja skolā jāraksta domraksti, tad vārdi diezgan labi raisās.

— Kā nokļuvi līdz Japānai?

— Par iespēju uz turieni doties pastāstīja direktors Uldis Jansons. Aprunājos ar ģimeni, viņi mani atbalstīja. Sapratām, ka tāda iespēja var būt tikai reizi mūžā. Uzrakstīju motivācijas vēstuli un kopā ar vienības vadītāja rekomendāciju nosūtīju uz Latvijas gaidu un skautu centrālo organizāciju. Pēc kāda laika man pateica, ka esmu apstiprināts.

Īsumā: motivācijas vēstulē rakstīju, ka vēlos apskatīt Japānu, Fudži kalnu, Tokiju un sadraudzēties ar viņu skautiem, lai gūtu pieredzi. Tobrīd tur notika arī skautu džamboreja, bet es ne tāpēc biju. Japānas, Latvijas skautu vienībām ir vairāku gadu sadraudzības projekts. Katru gadu viņi brauc pie mums un mēs pie viņiem. Kā vienā, tā otrā valstī dzīvošana notiek ģimenēs.

— Kādas starp abām valstīm ir skautu kustības atšķirības?

Man liekas, ka Latvijā skautu kustība ir interesantāka ar dažādām aktivitātēm — mēs ejam mežā, zāģējam, skaldām malku, kurinām ugunskurus. Japāņiem viss ir modernizēts, un mežā neviens neiet.

— Ko japāņu skauti saka par Latviju?

Cik es esmu dzirdējis, tad atsauksmes ir pozitīvas, jo daudzas lietas pie mums viņi darīja pirmo reizi. Pagājušajā gadā viņi piedalījās laivu braucienā pa Gauju. Šogad arī man sanāca pie viena no viņiem dzīvot. Viņš teica, ka Japānā nekas tāds nenotiek. Pie viņiem arī tas ir iespējams, bet kāpēc nenotiek, nezinu.

— Ko tad Japānas skauti dara?

— Visiem skautiem kopīga ir labo darbu darīšana — brīvprātīgi palīdzēt cilvēkiem. Arī viņi brauc uz nometnēm. Viņiem vairāk ir dažādas atrakcijas. Es pats biju pasākumā, kurā zāģējām bambusus, no kuriem veidojām caurules, tad vienā galā ielika nūdeles, kuras ar ūdens spiedienu šāva ārā, bet pārējiem tās bija jāķer. Viņiem ir arī bārbekjū pikniki, kuri notiek pilsētas nomalēs — tādos kā parkos, kur tas ir atļauts.

— Ko vēl piedzīvoji braucienā uz Japānu?

— Interesants bija divu dienu kāpiens Fudži kalnā, kura augstums ir 3776 metri — uzkāpšana bija grūta. Tuvāk kalna virsotnei mainās arī atmosfēras spiediens un ir arī mazāk skābekļa. Vērojot pasakainos skatus, par grūtībām piemirsu. Mums arī bija iespēja redzēt saulrietu.

Divas dienas apskatījām arī Tokiju. Viesojoties Latvijas vēstniecībā, satiku vēstnieces vietnieci, bijušo valmierieti Danu Rudāku. Tokijā ir pasaulē augstākais tornis — 636 metri.  Manuprāt, tornis gan laikam ir uzcelts tikai tūristu apbrīnam  un citas funkcijas tas nepilda. Mēs bijām 350 metru augstajā skatu laukumā. No tā, skaties kur gribi, pilsētai nevarēja redzēt ne gala, ne malas. Visur ļoti blīvi saceltas mājas, protams, ar daudziem debesskrāpjiem.

— Vai tu pats gribētu dzīvot tik lielā pilsētā?

— Lai gan apskatīt tādu pilsētu man patika, pats tur dzīvot negribētu — nepatīk, ka māja pie mājas un ļoti liela cilvēku burzma. Viņiem arī ir privātmājas, bet bez piemājas dārziņa. Valmierā ir vislabāk.

— Kā vēl tev pagāja vasara?

— Vasara bija piepildīta ar dažādiem notikumiem. Jūlija vidū kopā ar 11 Valmieras skautiem biju uz Baltijas džamboreju Igaunijā. Piedalījās arī somi, ungāri, beļģi, honkongieši. Pavadījām tur nedēļu — bija interesanti. Piemēram, skauti no Honkongas pirmo reizi mūžā zāģēja baļķi un ar cirvi skaldīja malku — tas mani pārsteidza. Ir interesanti vērot cilvēku, kā viņš dara kaut ko pirmo reizi.

Ar ģimeni katru gadu cenšamies kur aizbraukt. Šovasar bijām uz Rundāles pili, pa ceļam apskatot vēl dažādus objektus.

Antis Lūsa
Laikraksts Liesma un portālā eliesma.lv
21. Augusts, 2015
Jaunatnes spēks dziesmu un deju svētkos
2015. gada 16. jūlijā

Piecgades patriotiskākie un vienojošākie jauniešu svētki ir noslēgušies. XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki paliks atmiņā mums visiem ar vairākiem notikumiem. Tie liks mums aizdomāties un izvērtēt, kas jāmaina, lai uzlabotu nākamo svētku norisi. Patriotisms uzplaukst katrā jauni radītā dziesmā un nezūdošu vērtību atcerē. Septiņās dienās pierādījās, ka mēs, latvieši, esam vienoti, varam viens otru iepriecināt un radīt fantastiskas emocijas.

Dziesmu un deju svētki ir laiks, kad visi vienojas latviešu tradīciju atcerē. Ne visiem ir dota iespēja piedalīties šajos svētkos, bet cītīgākie bija 37 000 jauniešu pulkā, kuri vienojās dziesmā un dejā. Man šie bija pirmie dziesmu svētki, kurus es gaidīju ar lielu cerību. Tomēr ceļš līdz Mežaparka lielajai estrādei nebija no vieglākajiem.

Koris tika apmeklēts brīvprātīgi-piespiedu kārtā. Tikai pēc pirmās skates kora dalībnieki saprata, ka varam netikt uz dziesmu svētkiem. Apkārt tika runāts, ka dziesmu svētkos dziedās visu skolu kori. Vēl vairāk sarosījās arī kora vadītājas – Ilze Jansone un Ilvija Aizupiete. Otrā skate Valmieras Viestura vidusskolas jauktajam 10. – 12. klašu korim bija pēdējā cerība iegūt iespēju dziedāt svētkos. Kā jau filmās ar labām beigām, arī šis cīņas cikls noslēdzās pozitīvi. Otrajā skatē nodziedājām brašāk, ieguldītais darbs atmaksājās.

Gada gaidītākais notikums pienāca ātri. Vasaras vidū Rīga tika piepildīta ar dziedošiem un dejojošiem jauniešiem no visas Latvijas. Turpmākās septiņas dienas galvaspilsētas skolas bija naktsmītnes un jautra laika pavadīšanas vieta visiem jauniešiem. Valmieras Viestura vidusskola tika izmitināta Rīgas 16.vidusskolā. Jauktajam korim tika ierādīta vieta sporta zālē.

Jaunieši tika pārsteigti jau pirmajā dienā, kad uz brokastu šķīvjiem tika pasniegti griķi ar cīsiņu un kečupu. Ļoti sātīga dienas svarīgākā ēdienreize pirms aktivitātēm.

Ēdināšana nebija augstā līmenī. Bagātīgākā ēdienreize bija vakariņas, kad tika pasniegti divi ēdieni. Brokastis varēja būt labākas, bet par pusdienām vispār nav runas.

Viesturskolas koris pusdienoja Mežaparkā, citi brauca uz skolām vai saņēma siltu maltīti uz vietas. Pusdienu maisiņā bija trīs maizes šķēles, sagriezta desa (vakuumā), gurķis, nektarīns, mazā sulas paciņa un mitrās salvetes. Dienā bija trīs ēdienreizes, lai gan siltais ēdiens tika pasniegts tikai brokastīs un vakariņās. Respektīvi, bija divas ēdienreizes un viena uzkodu baudīšana. Tomēr savas privilēģijas svētku dalībniekiem bija. Degvielas uzpildes stacijā “Statoil” bija iespēja iegādāties saldējuma kokteili par 70 eiro centiem, parastā cena – 1,20. Kokteilis bija patiešām gards.

No ēšanas atkal atgriežamies svētku norisē. Mēģinājumi estrādē sākās plkst. 7:30. Tas ir saprotami, kāpēc tik agri, šajā jautājumā organizatori nav pelnījuši kritiku. No 7:30 – 8:30 notika stāšanās kolonnās uznācienam. Atminoties 2010.gada jauniešu dziesmu un deju svētkus, šī gada laikapstākļi nebija salīdzināmi. Ja pirms pieciem gadiem bija karstākie svētki, tad šogad bija tieši laikā. Saule necepināja dziedošos jauniešus mēģinājumu laikā, biežāk bija jūtama lietus klātbūtne. Citi teiks, ka tagad ir otra galējība – par aukstu. Uz to var atbildēt, ka tādā gadījumā bija jāģērbjas siltāk.

Laikapstākļi bija labi, lai dziedātu un koncentrētos tikai uz diriģentu. Protams, arī uz Justu – dziesmu svētku dalībnieku elku.

Justs bija kustību koordinators, kurš dziesmu laikā rādīja kustības lielajam korim. Vienā no mēģinājumiem korim nevedās ar konkrētu kustības izpildīšanu ritmā. Tāpēc šī kustība tika atkārtota vairākas reizes un tika pielikts vārds “Justs”. Tā puika iemantoja savu slavu un iekaroja meiteņu sirdis.

Svētku nepatīkamākais pārsteigums bija sestdienas ģenerālmēģinājumā notiekošais. Koncerts iesākās veiksmīgi un, kā pēc tam sacīja kordiriģenti, tad viss esot ritējis pēc plāna. Līdz brīdim, kad sāka parādīties pirmās izsaukuma zīmes. Izsaukuma zīmes parāda tad, kad kādam no dalībniekiem ir palicis slikti, lai mediķiem būtu skaidri redzams, kam jādodas palīgā.

Tā ir ierasta parādība, ka cilvēki ģībst, lielākoties bērni.

Pirmās izsaukuma zīmes parādījās, kad koncerts bija pusē. Tomēr tad parādījās arvien vairāk un vairāk. Dalībniekos bija jūtams neliels satraukums un panika, jo kas tāds vēl nebija noticis. Mediķi lauzās cauri dziedātājiem, lai nokļūtu pie jauniešiem, kuriem palicis slikti. Glābēju resursi nebija tik lieli, lai katra vienība nokļūtu pie izsaukuma zīmes. Palīgos nāca tautisko deju dejotāji un pat diriģenti. Milzīgs paldies jāsaka visiem, kuri iesaistījās šajā operācijā, lai palīdzētu. Pirmais diriģents, kurš devās korī, bija Gints Ceplenieks. Viņš palīdzēja iznest bērnus, kuriem palicis slikti, un ar smaidu nomierināja pārējos dalībniekus. Tāpat palīgos devās Edgars Vītols, Kaspars Ādamsons un Eduards Grāvītis.

Ģenerālmēģinājuma atcelšana bija pareizākais solis, jo bērni krita kā mušas viens pēc otra.

Pēc koncerta visi bija vieglā transa stāvoklī. Dalībnieki, kuriem palika slikti sacīja, ka tas esot noticis pēkšņi. Redzējuši, kā blakus stāvošajam ir palicis slikti, un notika ķēdes reakcija.

Uz karstām pēdām nezinātāji vainoja koncerta organizatorus un diriģentus, ka mēģinājumos bijusi pārāk liela slodze, nav ļauts apsēsties un kas tik vēl netika minēts. Tomēr vislabāk spriest var cilvēki, kas paši bija estrādē, redzēja to un izjuta.

Kora diriģenti nav vainīgi, ka kādam ir palicis slikti.

Īstos iemeslus, iespējams, mēs nekad neuzzināsim, bet vistuvāk patiesībai ir daži minējumi. Koncerts sākās 19:00, diena bija drēgna un estrādē bija aukstāk nekā ierasts. Visi bija apģērbušies koncerttērpos un neiedomājās, ka varētu būt auksti. Tāpēc nebija līdzi paņemts siltāks apģērbs. Daudziem bērniem šāda veida pasākums bija pirmo reizi, tāpēc uztraukums nekur neizpalika.

Visi labi zinām, ka uztraukumā paliek auksti, un vakars arī bija auksts, nav nekas pārsteidzošs, ja kādam paliek slikti.

Tālāk aiziet domino kauliņu efekts. Valmieras Viesturu vidusskolai ēšana pirms koncerta bija paredzēta trijos, ģenerālmēģinājums sākās septiņos, tātad – jau četras stundas bez ēšanas. Oficiāli koncerta noslēgums bija paredzēts apmēram desmitos vakarā, ģenerālmēģinājums būtu beidzies mazliet ātrāk. Koncertam noslēdzoties, bērni nebūtu ēduši septiņas stundas. Bērniem vēl nav iespējams uzkrāt tik lielais rezerves kā jauniešiem. Nākamajos jaunatnes dziesmu un deju svētkos lielāka uzmanība būtu jāpievērš ēdināšanai.

11.jūlija notikumi Mežaparka lielajā estrādē bija ārkārtas gadījums, tāpēc izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile sasauca ārkārtas sēdi, kurā piedalījās atbildīgās personas. Tika nolemts, ka tiek atcelts svētku gājiens. Sabiedrībā viedokļi dalījās – vieni atbalstīja ministres lēmumu, citi uzskatīja to par absurdu. Kā jau tika minēts, tad šis bija ārkārtas gadījums, tāpēc ministre pieņēma, iespējams, nepopulārāko, bet drošāko lēmumu.

Noģībušie bērni, kuri tika nogādāti slimnīca, tika izrakstīti vien nākamajā dienā. Nebija simtprocentīga pārliecība, kas tad bija ģībšanas cēlonis. Protams, dalībniekiem tas bija šoks, bet jau pirms ministres lēmuma daudziem bija zināms plāns “B”. Kā savā Twitter kontā dalījās aktieris Intars Rešetins “Dzsv. bez gājiena būtu tāpat kā zemenes ar pienu tikai bez zemenēm.” Nevar nepiekrist, jo gājiens ir tradīcija, kura nav laužama. Vilšanās bija daudziem bērniem, kuri jau bija devušies mājās, jo oficiāli gājiens tika atcelts, bet, ieslēdzot televizorus, redzams, ka gājiens notika. Vecāki bērniem bija sarūpējuši puķu pušķus, vainagus un tagad tā pēkšņi to visu vajadzētu mest ārā?! Gājienā piedalījās 80% dalībnieku, gandrīz visi. 20% vidū bija dalībnieki, kuri vēlējās doties gājienā, bet nevarēja, jo bija jau mājās, un jaunieši, kuriem nebija interese. Ministres lēmums bija pareizākais, jo bērnu drošība ir pirmajā vietā.

Gājiens norisinājās pozitīvi, un visi dalībnieki bija apmierināti ar paveikto. Tā bija laba iesildīšanās pirms noslēguma koncerta. Noslēguma koncerta vakarā bija siltāk nekā ģenerālmēģinājumā. Dalībnieki bija nodrošinājušies ar papildu apģērbu un tika piekodināts, lai visi uzņem vairāk šķidruma. Kaujas gatavībā dalībnieki stājās kolonnās un ieņēma vietu estrādē. Noslēguma koncerta programma bija saīsināta, un dažās dziesmās kustības tika izpildītas sēdus, nevis stāvot kājās. Koncerts tika aizvadīts godam, vien ar pāris izsaukuma zīmēm. Arī šajā koncertā diriģenti palīdzēja dziedātājiem, padodot pudeles, daloties ar smaidu un uzmundrinot.

Svētki kopumā tika aizvadīti godam, par spīti neparedzētajiem notikumiem. Esam ieguvuši labu mācību priekšdienām. Koncerta mākslinieciskais vadītājs Gints Ceplenieks LTV raidījumā “Sastrēgumstunda” aktualizēja jautājumu par Mežaparka estrādes uzlabošanu ar avārijas izejām un citiem drošības pasākumiem. Daži jaunieši, kuriem ģenerālmēģinājumā palika slikti, pat tika izguldīti telpā, kas savieno kāpņutelpu un estrādi. Tāpēc par šo jautājumu vajadzētu padomāt atbildīgajām personām.

Cilvēkiem, kuri izteica negatīvos komentārus par diriģentiem un organizatoriem, vajadzētu nolaist tvaiku. Ja nav zināms, kādi ir iemesli notikumiem Mežaparka estrādē, tad labāk muti turēt ciet.

Dziesmu un deju svētki nedrīkst būt ar negatīvu piegaršu. Tas ir mūsu patriotisma un kopības apliecinājums. Esam ieguvuši labu mācību turpmākajiem svētkiem.

 Kora dalībnieka L.Zariņa iespaidi portālā

 

XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki sākušies!
2015. gada 6. jūlijā

No 2015.gada 6. līdz 12.jūlijam Rīgā norisinās XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Jau 4.jūlijā ceļu uz XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem Rīgā mēroja pirmie svētku dalībnieku kolektīvi no Valmieras.

Valmieras pilsētu šī gada krāšņajos dziedāšanas un dejošanas svētkos pārstāvēs 42 kolektīvi ar turpat 985 dalībniekiem no tautas deju kolektīviem, pūtēju un stīgu orķestra, folkloras kopas, zēnu, meiteņu un jauktajiem koriem, teātra sporta kolektīviem, mūsdienu dejas grupām, vokālās grupas un mazajiem mūzikas kolektīviem.

Ceļš līdz svētkiem nav bijis viegls – ir bijis daudz jāapgūst, jāmēģina, jāuzstājas atlases skatēs un konkursos, rādot bargajai žūrijai savu labāko sniegumu. Tomēr tas viss ir nieks, salīdzinājumā ar pirmssvētku gatavošanās kņadu, rūpēm un apziņu būt daļai no lielajiem svētkiem. Mazajiem svētku dalībniekiem tas būs liels pārbaudījums – skolēni nedēļas garumā būs prom no mājām un vecākiem, dzīvos dalībnieku mītnes vietās, un dosies uz svētku kopmēģinājumiem, lai svētki izdotos godam.

Svētku programma ir raiba kā latvju dzīpari – notiks gan garīgās mūzikas koncerts Sv. Pētera baznīcā, deju kolektīvu laureātu koncerts Dailes teātrī, būs pūtēju orķestru defilē pie Brīvības pieminekļa, gan pūtēju orķestru koncerts „Taures sauc” starptautiskajā izstāžu centrā „Ķīpsala”, bērnu un jauniešu simfonisko orķestru koncerts „Lielajā „Ģildē”, bagātīga folkloras programma, tautas mūzikas koncerts un daudzi citi skanīgi pasākumi.

6.jūlijā pl. 14:00, vienā no senākajiem Rīgas parkiem – Viesturdārzā – notiks svētku ieskandināšana „Tikai saknes neatdod”, kurā dziesminieks Goran Gora kopā ar bērnu un jauniešu centra „Rīgas Skolēnu pils” kolektīviem un viņu skolotājiem, mūziķiem ieskandinās svētkus.

7.jūlijā pl. 12:00 un 19:00 Starptautiskajā izstāžu centrā „Ķīpsala” mūsdienu deju kolektīvu lielkoncerts „Te mēs es@m”, kurš svētkos ienesīs sociālo tīklu fenomena tēmu. Koncerta sižets risināsies divās daļās – pirmajā daļā tiks atainota virtuālās pasaules atraktīvā puse un iespēju dažādība, iegūstot neierobežotu skaitu draugu, savukārt otrajā daļā sintezēsies divas pasaules – virtuālā un reālā, uzskatāmi parādot, ka, neskatoties uz daudzajiem virtuālajiem draugiem, pie datora ekrāna tu allaž esi viens. Koncertā skanēs gan deju ieraksti, gan grupas „Instrumenti” orģinālmūzika.

Svētku trešā diena jeb 8.jūlijs sāksies ar koru fināla konkursu Rīgas Latviešu biedrības namā un Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā. Pl. 11:00 skanēs individuālās folkloras kopu programmas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, bet pl. 19:00 – tautas mūzikas koncerts „Lai balstiņas tālu skan!” koncertzālē „Rīga”. Savukārt pl. 21:30, 11.Novembra krastmalā, XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku atklāšanas pasākums būs kā uvertīra svētkiem, vienkopus pulcējot visus svētku dalībniekus, pedagogus, virsvadītājus un virsdiriģentus.

9.jūlijā pl. 19:00 Starptautiskajā izstāžu centrā „Ķīpsala” notiks pūtēju orķestru koncerts „Taures sauc”, bet Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā izskanēs folkloras konkursu uzvarētāju koncerts „Gudru ņēmu padomiņu”.

10.jūlijā pl. 12:00 un 17:00 un 11.jūlijā pl. 11:00 raibus deju rakstus izdejos tautas deju kolektīvi lielkoncertā „Līdz varavīksnei tikt” Daugavas stadionā, kur gandrīz 17 tūkstoši mazi un lieli dejotāji no visiem Latvijas novadiem uzburs-noburs-pieburs-saburs bērnības sapņus un domas. Tāpat 10.jūlijā pl. 14:00 Rīgas Latviešu biedrības namā notiks tērpu skates finālkonkurss, kurā šūšanas, tērpu dizaina un rokdarbu pulciņu audzēkņi demonstrēs konkursa „Rakstu darbi” veiksmīgākās tērpu kolekcijas. Pl. 15:00 laukumā pie Brīvības pieminekļa skanēs folkloras kopu koncerts „Rotaļu raksti”, bet pl. 19:00 turpat pie Brīvības pieminekļa ar īpašu programmu defilēs pūtēju orķestri. Savukārt pl. 19:00 Lielajā Ģildē klausītājus priecēs liegas melodijas kokļu mūzikas koncertā.

Svētku kulminācija būs 12.jūlija svētku dalībnieku gājiens, kas no Vecrīgas līdz Dailes teātrim alfabētiskā virknē kopā savīs visus Latvijas novadu, pilsētu, ārzemju latviešu diasporas dalībniekus, gan Dziesmu un deju svētku norišu elementus līdzīgi kā alfabētā virknējas visi burti. Savukārt vakarā – koru noslēguma koncertā „Manā dziesmā tu...”, Mežaparka Lielajā estrādē, skanot 13 000 bērnu un jauniešu balsīm, tiks „austa” dziesmu josta, kura ar dziesmas spēku cildinās latviešu tautas tradīcijas, gudrību, domu un simbolus. Noslēguma koncertā piedalīsies arī 500 dejotāji, 900 skolu pūtēju orķestru dalībnieki, 800 folkloras kopu dziedātāji, latviešu diasporas bērnu kori un bērni ar speciālajām vajadzībām, kā arī jauniešu iemīļoti solisti.

Par noturīgu tradīciju Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos ir kļuvusi bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām līdzdalība svētku norisēs. Šogad tiek piedāvāts projekts, kurā tā dalībnieki varēs apliecināt savas prasmes izzināt un uzrakstīt, izsapņot un aprakstīt, rakstu rakstiem izrakstīt šos lielākos un skanīgākos svētkus, no jauna tajos ierakstot savus vārdus. Projektā paredzēts dalībnieku koncerts un radošās darbnīcas Vērmanes dārzā, līdzdalība krāšņajā svētku gājienā un dziedošo bērnu un jauniešu dalība noslēguma koncertā Mežaparka Lielajā estrādē.

Tāpat no 6. līdz 12.jūlijam būs apskatāma vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas izstāde „Rakstu darbi” Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā. No 8. līdz 11.jūlijam svētku viesus priecēs dažādi ielu koncerti visas dienas garumā, bet no 7. līdz 12.jūlijam Vērmanes dārzā norisināsies „Burtiski burvīgs burziņš”, kurā visas interešu grupas tiks iesaistītas svētku notikumā, tādējādi padziļinot svētku dalībnieku izpratni par Dziesmu un deju svētku tradīciju Latvijā. Notiks burvīgi koncerti, skates, radošās darbnīcas, vides spēles, sadancošanās, sadziedāšanās, rotaļas un teātru spēles, kuras dalībnieki varēs vērot un paši arī piedalīties. Turpat, Vērmanes dārzā darbosies arī amatniecības darinājumu tirdziņš, kurā meistari dalīsies ar padomu ikvienam.

Plašāka informācija par XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un to norisi lasāma oficiālajā svētku mājas lapā: www.dziedundejo.lv

Valmieras pilsētas svētku dalībnieki ar neaizmirstamām svētku atmiņām mājās atgriezīsies 12.jūlija pusnaktī.

No portāla http://www.valmiera.lv