2012. gada 29. februārī
Par Žetona vakaru saka – tas ir gan jautrākais, gan vienlaikus skumjākais vakars visā skolas laikā. Vakars, kas kļūst par tādu kā pagrieziena punktu, kad saprotam, ka tik jauni mēs vairs nebūsim nekad. Zinām, ka esam izauguši, taču tajā vakarā saprotam, ka atdotu daudz ko, lai tikai atgrieztos pāris gadus atpakaļ, kad tāds Žetona vakars šķita tāla nākotne. Nu arī mēs, nākamie 52. izlaiduma klašu viesturieši, varam teikt, ka tas ir vakars, kas paliks atmiņā visu mūžu.
Vakars pagāja emociju karuselī – satraukti čuksti mijās ar jautriem smiekliem, laimīgi smaidi – ar asarām acu kaktiņos. Pirmā daļa bija pildīta mīļiem vārdiem un laba vēlējumiem gan mums pašiem, gan tiem, kuriem esam pateicīgi par to, ka esam tieši tādi, kādi esam –skolotājiem, ģimenēm, draugiem. Un, protams, vakara gaidītākais brīdis, kad pie krūtīm tiem piesprausts žetons ar trim maģiskajiem burtiem VVV. Tie ir burti, kas mūs vienos, neatkarīgi no tā, kur mūsu ceļi vedīs. VVV- tas ir spēks, kuru mēs tajā vakarā izjutām par visiem 100 procentiem.
Otrā daļa pagāja vienos smieklos un pārsteigumos, par to, ka mūsos mājo tāda enerģija un aktieru meistarība. Tā parādījās pēc Viesturskolas labākajām tradīcijām iestudētajā Rūdolfa Blaumaņa izrādē „Skroderdienas Silmačos”. Paši mēs smējāmies, ka ir tik dīvaini ziemas vidū, kad aiz loga kupenas, dziedāt Līgo dziesmas, dažs pat atzinās, ka tik daudz dziesmu nav dziedāts pat īstajos Jāņos. Šī pusotra stunda pagāja tik ātri, un tas bija mirklis, kad visas nebūšanas un strīdi , bez kuriem neiztika izrādes tapšanā, aizmirstas un paliek tikai vissiltākās emocijas vienam pret otru, un to arī juta skatītāji, no kuriem saņēmām tik daudz komplimentu, ka nu jāapsver pat stāšanās aktieros.. Kas zina, varbūt pēc gadiem A/S „Sadales tīkls” skatuve varēs lepoties ar to, ka tieši te skatuves gaitas uzsāka nākamās Latvijas teātra zvaigznes .
Žetona vakars ir brīdis, kad saproti, ka drīz atstāsim skolas solus. Tagad tikai atliek sakopot spēkus un enerģiju, kāda tā bija Žetona vakarā, līdz pēdējai finiša taisnei šīgada vasarā. Paldies visiem, kas šo vakaru padarīja mums visiem neaizmirstamu!
Elīza Kaužēna
12. c klasē
Ir mazliet savādi apjaust, ka viens no šīgada divpadsmito nozīmīgākajiem pasākumiem jau ir pagājis. Daudzas stundas pēdējās nedēļas laikā tika pavadītas, lai veiksmīgi sagatavotos izrādei „Skroderdienas Silmačos”. Neskaitāmie mēģinājumi, kopīgi izdziedātās dziesmas, protams, arī tekstu mācīšanās. Tā gan parasti tika atlikta uz pēdējo brīdi. Tas viss lika pat uztraukumam iezagties teju vai katrā 12.a , 12. b, 12. c klases skolniekā. Žetona vakarā izjustais mums lika aizmirst par visām likstām, ar kurām nācās saskarties tam gatavojoties. Īpaša bija noskaņa, klausoties skolotāju rūpīgi sagatavotajās runās un sveicēju novēlējumos.
Žetona vakara gaisotne lika jebkuram izjust īpašu prieku par piederību savai Viesturskolai. Svinīgā skolas žetona saņemšana, dziesmas, apsveikuma vārdi - tas viss radīja daudz pozitīvu emociju šajā vakarā.. Pats lielākais sasprindzinājums un uztraukums, protams, bija pašu veidotā izrāde. Dažiem tā nebija pirmā reize, lai sevi izteiktu uz skatuves, taču citiem tā patiešām bija pirmā reize. Katrs centās savu lomu nospēlēt, cik labi vien iespējams. Mēs taču tomēr esam divpadsmitie, un mums ir jāparāda, uz ko esam spējīgi. Jau no izrādes pirmās minūtes jutām atbalstu no skatītājiem, kas ik pa laikam sirsnīgi iesmējās vai aplaudēja izrādes laikā par viņiem īpašajām ainiņām. Tas mums ļoti palīdzēja, jo varējām būt droši, ka galvenajiem vērtētājiem – vecākiem un skolotājiem - mūsu paveiktais patīk. Tas deva milzīgu spēku turpināt izrādi ar tādu pašu sparu līdz pat beigām. Neiztika arī bez īpašiem momentiem, lai pārsteigtu skatītājus. Tas palīdzēja ikdienā redzamos cilvēkus ieraudzīt no pavisam cita skatu punkta.
Manuprāt, Žetona vakara izjūtas mūsu domās un sirdīs noteikti paliks atmiņā vēl ilgi. Esam gandarīti par padarīto. Lielu Paldies sakām visiem mūsu palīgiem, kas izturēja šo nedēļu un deva mums sparu turpināt iesākto, lai mūsu svētki izdotos.
Signe Pētersone
12. c klasē
‘’Žetona vakars ir skaistākais notikums vidusskolēna dzīvē,’’ tā mums teica teju vai katrs skolotājs, ar kuru uzsākām sarunu par šo sarīkojumu. Jāatzīst, ka man, kura nekad nebija piedalījusies kādā Žetona vakarā, runas par tā nozīmīgumu šķita stipri pārspīlētas. Tagad, kad šis pasākums ir pagājis, varu droši teikt- tas bija kaut kas patiešām fantastisks! Kopības izjūta, kad, dziedot kopdziesmu, visi sadevāmies rokās un skatījāmies zālē sēdošajos savos vismīļākajos cilvēkos, patiešām lika sirsniņai nodrebēt. Taču nebija laika asarām un nostaļģijai, jo drīz pēc tam sekojošās „Skroderdienas Silmačos” uzrunāja visus - gan mūs, aktierus, gan mūsu vecākus. Izrāde bija pozitīvisma un patiešām atraktīvu ainu pārbagāta, un, protams, ar laimīgām beigām. Gluži tāpat kā mūsu Žetona vakars!
Kristīne Liepiņa
12. c klasē
Jau pirms sacensībām bija veikts nopietns gatavošanās darbs. Tika izdomāts katras klases komandas nosaukums, gatavoti karogi, plakāti, pievēršot uzmanību arī komandas noformējumam. Dalībnieku komandu nosaukumu veidošana bija īpaši radoša . Rezultātā spēlēs piedalījās : „Niknās lauvas”, „Brašie rūķi”, „Ugunīgie zirgi”, „Jautrās cepures”, „Trakā 4.c”, „Jautrie, brašie”, „Ziemas komanda”, „Foršie c”, „Vārnēni”, „Čīteri”. Precīzi plkst. 12. 00 komandas nostājās sacensību atklāšanas parādē un ziņoja par dalībnieku skaitu. Tas bija iespaidīgs – 172! 
1. klašu mācību olimpiādes uzvarētāji:
