Previous
  • Skola
    Skola

    Valmieras Viestura vidusskola ir viena no lielākajām skolām Valmierā.

    Valmieras Viestura vidusskola ir pierādījusi, ka tā ir skola, kurā tiek godātas tradīcijas.

    Mūsu skolas dzīve ir nemitīgs radošs process, kas uzdod daudzus jautājumus, liek darboties un meklēt jaunus risinājumus.

  • Teātris
    Teātris
    1958. gadā Valmieras Viestura vidusskolā rosīgu darbu sāka skolēnu dramatiskais kolektīvs. Gadu gaitā mainījušās skolēnu kolektīva dalībnieku paaudzes, iestudētās izrādes, bet viena no vismīļākajām lugām ir A.Brigaderes "Sprīdītis". Mazā ņiprā pasaku varoņa vārdā jau ilgus gadus nosaukts pats teātris. Kolektīva devīzē ierakstīti Sprīdīša vārdi:Un es iešu un iešu!
  • Skolēni
    Skolēni

    Skolēnu pašpārvaldes darbības mērķis ir panākt skolēnu aktīvu iesaistīšanos mācību procesā, audzināšanas procesā un ārpusskolas nodarbībās.

    Skolēnu pašpārvaldes uzdevumi: Pārstāvēt skolēnu intereses, organizēt kultūras un izklaides pasākumu norisi, sadarboties ar citām skolu pašpārvaldēm un pilsētas domi u.c.

Next

Jaunumi

eTwinning — jaunas sadarbības iespējas
2011. gada 1. decembrī
eTwinning — jaunas sadarbības iespējas

Ber­lī­nē 10. — 12. no­vem­brī eTwinning kon­fe­ren­cē pie­da­lī­jās Val­mie­ras Vies­tu­ra vi­dus­sko­las di­rek­to­re Mu­dī­te Gra­va, Ko­cē­nu pa­mat­sko­las di­rek­tors Dai­nis Trē­ziņš, vi­ņu ko­lē­ģi no Ma­do­nas un Gul­be­nes no­va­diem.

MUDĪTE GRAVA pie­bilst: — Arī Jau­nat­nes starp­tau­tis­kās pro­gram­mu aģen­tū­ras Lat­vi­jā pār­stā­ve, kas sko­lu va­dī­tā­jus ai­ci­nā­ja at­sauk­ties. Ei­ro­pā šā­das starp­tau­tis­kas kon­fe­ren­ces no­tiek ik pa lai­kam, bet Vā­ci­jā pir­mo­reiz bi­ja ie­lūg­ti iz­glī­tī­bas ie­stā­žu va­dī­tā­ji vai vi­ņu viet­nie­ki mā­cī­bu dar­bā. Pie­da­lī­jās vai­rāk ne­kā 200 ko­lē­ģu no vi­sas Ei­ro­pas. Dar­ba va­lo­da, pro­tams, an­gļu, bet īsa­jās pau­zēs starp lek­ci­jām un dar­ba gru­pām ar ko­lē­ģiem no Lie­tu­vas, Po­li­jas sa­ru­nā­jā­mies arī krie­vis­ki. Pa­tī­ka­mi bi­ja sa­stapt sko­lo­tā­jus, ar ko sa­vā ie­priek­šē­jā sko­lā Lī­gat­nē pirms de­vi­ņiem ga­diem sa­dar­bo­jos Co­me­ni­us pro­jek­tā. Bet vēl lie­lāks prieks bi­ja vai­rāk­kārt dzir­dēt la­bas at­sauk­smes par Lat­vi­ju. Šo at­pa­zīs­ta­mī­bu ir vei­ci­nā­ju­ši dau­dzie Co­me­ni­us pro­jek­ti, ku­ros Lat­vi­jas sko­lo­tā­ji un vi­ņu sko­lē­ni kā part­ne­ri ir la­bi se­vi pa­rā­dī­ju­ši. Mēs nu­dien ne par ka­pei­ku ne­esam slik­tā­ki!

Maija Mežaka

Olimpiādes skolā rit pilnā sparā...
2011. gada 25. novembrī

Olimpiāžu maratons Viestura vidusskolā jau sācies. 9.novembrī 24 11. un 12. klašu skolēni mērojās spēkiem angļu valodā.

Spēcīgākie seši, kuri pārstāvēs Viesturskolu pilsētas angļu valodas olimpiādē:

Armands Repsis       12.a

Sindija Virse              11.b

Kārlis Briedis             11.c

Kristīne Liepiņa          12.c

Elīza Anete Kaužēna 12.c

Anete Vītola              12.b

Pateicību saņem 1. vietas ieguvējs Armands Repsis.

Zemessargu tikšanās ar jaunāko klašu skolēniem.
2011. gada 15. novembrī

Jau tradicionāli 1. - 4. klašu skolēniem svētku mēnesī ir kāds pārsteigums. Šogad – tikšanās ar Zemessardzes 22.kājnieku bataljona pārstāvjiem M. Tūtinu un A. Bauģi.

Vispirms visi klātesošie noskatījās prezentāciju, tad jautājumus uzdeva gan viesi, gan paši skolēni - kas ir Zemessargi, cik gadu jubileju viņu organizācija nosvinēja augustā, kas ir jāsargā, kas uzšūts uz Zemessargu formas tērpiem, kādi cilvēki nevar kļūt par Zemessargiem, no cik gadiem var kļūt par Zemessargu?

Gan zēnu, gan meiteņu īpašu uzmanību piesaistīja ieroču kolekcija. Jā, tas tik bija ko vērts! Viena lieta ir dzirdēt, bet pavisam cita – redzēt.

Paldies Zemessardzes 22.kājnieku bataljona komandierim MārimTūtinam par atsaucību, ieinteresētību un sadarbību!

 

Mūsu GAISMA Latvijai
2011. gada 14. novembrī

Jau ceturto gadu  Lāč­plē­ša die­nas vakarā skolas pagalmā ie­deg­ās sko­lē­nu vei­do­tās gais­mas skulp­tū­ri­ņas — kā pie­mi­ņa un vel­tī­jums Lat­vi­jai un brī­vī­bas ide­jai.

Ne ti­kai sko­lē­niem, bet arī ve­cā­kiem šī tra­dī­ci­ja pa­tīk. Kla­šu ko­lek­tī­vi jau vi­su ne­dē­ļu do­mā­ja, kā­du sim­bo­lu vei­dos no de­go­šām sve­cēm. Ta­jos ir pat­rio­tis­ka no­ska­ņa — lat­vie­šu rak­stu zī­mes, Lat­vi­jas kon­tū­ra, Brīvības pie­mi­nek­ļa trīs zvaig­znes un citi. Tāpat kā pagājušo gadu tika dziedātas dziesmas - patriotiskās, tautas dziesmas un arī sirds dziesmas.

Kā vien­mēr Lāč­plē­ša die­nā mū­su skau­ti ko­pā ar sa­vu va­dī­tā­ju Ul­di Jan­so­nu pie­da­lī­jās lā­pu gā­jie­nā uz Pil­sē­tas ka­piem, vi­ņiem pie­vie­no­jas arī ci­ti vidusskolas klašu sko­lē­ni.

Vairāk no pasākuma galerijā.

Lāčplēša dienas ieskaņas pasākums
2011. gada 8. novembrī

Trikātā 4. novembrī Latvijas Ģenerāļu klubs, sadarbojoties ar Beverīnas novada pašvaldību, rīkoja Lāčplēša dienas ieskaņas pasākumu Mans zelts ir mana tauta”. Šo kopā sanākšanas reizi ģenerāļu kluba biedri vēlas ieviest kā tradīciju, aicinot patriotiskās jauniešu organizācijas pirms valsts svētkiem tikties svinīgā pasākumā kādā no Latvijas novadiem. Šogad ģenerāļu klubs izsludināja kluba kausa izcīņas konkursu, kurā var piedalīties jaunsargu un skautu vienības. Konkursa noteikumi un rezultāti palīdzētu noskaidrot, kur nākamajā gadā varētu notikt šis valsts svētku ieskaņas pasākums.

Kādēļ pirmais pasākums notika tieši Trikātā? Tā nav nejaušība, jo Trikāta ir vairāku ģenerāļu dzimtā vieta. Viņu vārdi Latvijā plaši pazīstami- ģenerālis Jānis Balodis, ģenerālis Kārlis Goppers un vēl vairāki citi Lāčplēša kara ordeņa kavalieri.

Vēl pasākumā notika paneļdiskusija "Slikts tas kareivis, kas negrib būt par ģenerāli", kur ģenerāļu kluba biedriem - atvaļinātajam pulkvedim Dainis Turlajam, atvaļinātajam pulkvedis Jurim Dalbiņam un atvaļinātajam viceadmirālim Gaidim Andrejam Zeibotam - varēja uzdot visdažādākos jautājumus. Interesanti piezīmēt, ka visi trīs klātesošie ģenerāļi, kā izrādījās, ir mūsu novadnieki. Divi no tiem – Dainis Turlais un Juris Dalbiņš- savulaik 60. un 70. gados mācījušies Valmieras Viestura vidusskolā un ir šīs skolas absolventi (D. Turlais – 9. izlaidumā, J. Dalbiņš – 12. izlaidumā).

Pie šogad atklātā latvju ķēniņa Tālivalža pieminekļa atvaļinātais viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots pasniedza skautiem un jaunsargiem iedegtas simboliskas lāpas, lai jaunie Latvijas patrioti savu pārliecību un latviskās idejas nestu arī citos mūsdienu jauniešos.

Vakara noslēgumā Trikātas saieta namā Depo skauti un jaunsargi neformālā gaisotnē, pacienājoties ar rupjmaizi, medu un tēju, varēja izrunāties ar ģenerāliem un citiem pasākuma dalībniekiem. Vairāk jautājumu gan uzdeva ģenerāļi, jo viņi vēlējās labāk iepazīt skautu, gaidu un jaunsargu gaitas, lai varētu mērķtiecīgi palīdzēt šīm jaunatnes organizācijām.