Previous
  • Skola
    Skola

    Valmieras Viestura vidusskola ir viena no lielākajām skolām Valmierā.

    Valmieras Viestura vidusskola ir pierādījusi, ka tā ir skola, kurā tiek godātas tradīcijas.

    Mūsu skolas dzīve ir nemitīgs radošs process, kas uzdod daudzus jautājumus, liek darboties un meklēt jaunus risinājumus.

  • Teātris
    Teātris
    1958. gadā Valmieras Viestura vidusskolā rosīgu darbu sāka skolēnu dramatiskais kolektīvs. Gadu gaitā mainījušās skolēnu kolektīva dalībnieku paaudzes, iestudētās izrādes, bet viena no vismīļākajām lugām ir A.Brigaderes "Sprīdītis". Mazā ņiprā pasaku varoņa vārdā jau ilgus gadus nosaukts pats teātris. Kolektīva devīzē ierakstīti Sprīdīša vārdi:Un es iešu un iešu!
  • Skolēni
    Skolēni

    Skolēnu pašpārvaldes darbības mērķis ir panākt skolēnu aktīvu iesaistīšanos mācību procesā, audzināšanas procesā un ārpusskolas nodarbībās.

    Skolēnu pašpārvaldes uzdevumi: Pārstāvēt skolēnu intereses, organizēt kultūras un izklaides pasākumu norisi, sadarboties ar citām skolu pašpārvaldēm un pilsētas domi u.c.

Next

Jaunumi

5.-7. klašu skolēnu pasākums „Nāc un darbojies ar prieku!” 3. martā
2011. gada 7. martā

 5.-7. klašu pasākums „Nāc un darbojies ar prieku!” bija radošu pārbaudījumu vakars ne tikai pamatskolas klašu skolēniem, bet arī trim 10.klašu meitenēm Diānai, Gunai un Kristīnei, kurām šī pasākuma veidošana bija galvenais projektu nedēļas uzdevums.

Domājot par konkursu dažādību, meitenes centās atcerēties sevi, kādas viņas bija pirms dažiem gadiem  pamatskolas laikā.  Komandām bija jāparāda sevi gan erudīcijas konkursā „Zini vai mini!”, jārisina krustvārdu mīkla, kura tika veidota, izmantojot klašu mācību grāmatas,  jāatpazīst mūsu latviešu estrādes dziesmas pēc neliela fragmenta noklausīšanās. Katras komandas gardēdis varēja parādīt savas spējas ēdienu noteikšanā, degustējot tos ar aizsietām acīm. Bija iespēja sacensties arī sporta veidu pazīšanā. Atsevišķs konkurss bija tieši  komandu kapteiņiem.

Lielu skatītāju interesi izraisīja klašu mājas darbu demonstrējumi - tika prezentēti no netradicionāliem materiāliem veidoti avangarda tērpi. Izrādās tērpus varam darināt no visneiedomājamākajiem materiāliem- tapetēm, , baloniem, mīkstajām rotaļlietām, plastmasas pudelēm, glāzītēm, maisiņiem, spēļu kārtīm, tukšām čipsu pakām un pat papīra naudas zīmēm. Visi izpelnījās skaļus aplausus par labo izdomu un asprātīgo pieeju mājas darba sagatavošanā.

Nelielai atelpai pasākuma dalībnieki varēja vērot pašaizsardzības paņēmienu demonstrējumus, kurus projektu nedēļas laikā 11.c klases puišu Jurģa un Armanda vadībā apguva 7. b klases zēni. Notika  jaunizveidotā 7. b klases meiteņu vokāli instrumentālā ansambļa pirmā uzstāšanās. Arī šis ansamblis ir projektu nedēļas veiksmīgs  kopīgā darba rezultāts klases audzinātājas Ilvijas Aizupietes vadībā.

Īpaši slavējami bija komandu līdzjutēji, kuri ar krāsainiem plakātiem un uzmundrinājumiem atbalstīja savējos. Vakars aizritēja interesantā un labestīgā gaisotnē gan palauzot galvas, gan pasmaidot pašiem par sevi, gan izdejojoties.  Rezultātā piepildījās  šī vakara nosaukumā izteiktais  aicinājums -  „Nāc un darbojies ar prieku!”

 

Bilžu galeriju par pasākuma norisi skatīt šeit:

Gita Krūkle,

direktores vietniece audzināšanas un ārpusklases darbā

Radoša tikšanās Viesturskolā
2011. gada 4. martā

Marts...Gaisā jau jūtama pavasara klātbūtne. Īstais laiks, lai satiktos, parunātos, padziedātu. Tieši tāda bija  2. marta pēcpusdiena Viesturskolas kamīnzālē. Skolas pagalmā varēja sadzirdēt ģitāras, akordeona, klavieru, flautas un čella skaņas. Vēl nebijis pasākums - Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas un Valmieras Viestura vidusskolas skolēni satikās, lai radītu dzīvi krāsaināku ar savu muzicēšanu, jaunrades darbiem. Sarmīte Rozenbaha, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas bibliotekāre, ciemos atnāca ar radošu skolēnu grupu. Atmosfēra brīva, nepiespiesta. Muzikālie skaņdarbi – plašāki un ne tik plaši -, bet galvenais, ka jauniešu acīs dzirkstele, ka dara to ar prieku. Pēcpusdiena izvēršas kā draudzīgs duelis. Marta Rozenštoka, viesturiete jau no otrās klases, priecē klātesošos ar čella spēli. Viņa arī atzīst - žēl, ka laiks tik strauji rit. Gribas vēl baudīt un baudīt šādus pasākumus. Viesis Jānis Zirnis ar savu akordeona spēli mūsu iztēlē uzbūra dažādas ainas, kur varējām sajust Parīzes elpu, dejas straujumu, mīlestības neprātu... Pārgaujas meitenes Anna Krasovska un Anna Stahovska, Justīne Grantiņa un Kristiāna Kripēna lieliski prot muzicēt duetos, tā viena otru papildinot. Viesturiete Elīna Mīļā ar savas flautas spēli mūs jau aizveda vasarā- puķu pilnā pļavā. Šķita, ka mirklis apstājies.

Jā, mūsu vidū daudz talantīgu jauniešu, kas savas pārdomas atklāj jaunrades darbos. Klātesošajiem bija iespēja iepazīt kaimiņskolas tradīcijas – apkopot jaunrades darbus žurnālā. Tā ir lieliska atmiņa par absolventiem. Varbūt kāda vārdu pēc laika varēsim izlasīt latviešu literatūras grāmatā.

Pārgaujas ģimnāzijas skolniece Undīne Arāja lasīja savus pastāstus (bet varbūt tomēr miniatūras?). Autore lasa pārdomāti, mainot intonācijas. Uzreiz jūtams, ka meitene ar savu stilu, domu. Elīnas Mīļās dzejoļi jau popularitāti iemantojuši vienaudžu vidū. Viņa tos uzticējusi tuvākajām draudzenēm, kas labprāt ar tiem iepazīstina klasesbiedrus literatūras stundās.  Sindija Virse un Kristīne Fedotova - Valmieras Viestura vidusskolas 10.b klases radošās skolnieces- arī pastāstīja par savu darbu tapšanu. Sindija Virse, kā pati saka, ir tipiska jauniete, dzejoļi top vēlās vakara vai pat nakts stundās, bet tad, kad ir ko teikt. Vai dzejolim ir vajadzīgs nosaukums? Sindijas dzejoļu kladē ir tikai viens dzejolis ar nosaukumu „Par vecām sliedēm un jaunām trepēm. Pa vecām sliedēm uz jaunām trepēm” - varbūt tā ir tikai vārdu spēle? Kristīne Fedotova brīvajā laikā raksta dzejoļus, šoreiz bija iespēja iepazīt arī prozas darbu.

Ja talants ir, nevar turēt sveci zem pūra. Šādas pēcpusdienas ir lieliska iespēja, lai iepazītu audzēkņu radošās spējas. Paldies latviešu valodas un literatūras skolotājai Mairai Tiltiņai un bibliotekārei Laimai Drandei, kas visu laiku attīsta jauno tradīciju - konkursu „.un manu pasauli viens mirklis pārvērtis...”

Baudot gardo Liepkalnu kliņģeri ( tas īpaši cepts radošiem jauniešiem) un dzerot tēju, klātesošie veidoja dzejoli, liekot kopā dažādus vārdus, kas izgriezti no laikrakstiem un žurnāliem. Atkal jaunrade! Tā vienmēr mēs sevi pilnveidojam. Ceram, ka šī draudzība turpināsies.

Anda Upīte,

latviešu valodas un literatūras skolotāja

Uz galeriju > >

Saulainā sporta diena 24. februārī
2011. gada 25. februārī

Kamēr Viesturskolā notika  Valmieras pilsētas un starpnovadu skolēnu teātru skate, viesturieši sadarbībā ar aktīvā tūrisma centru EŽI baudīja ziemas priekus VOC J. Daliņa stadiona slēpošanas trasēs. Slēpotājus priecēja saulīte, skolas ēdināšanas kompleksa „Kantīnes B” sarūpētā īpaši garšīgā tēja un sportiskā gaisotne.

Dalībnieku skaits bija gana kupls liecinot, ka slēpošanas tradīcijas Viesturskolā atgriežas.

Cerams, ka būs vēl iespējas baudīt šādu jauku sportisku pasākumu!

Mobilā reportiera galerija šeit:

Viesturieši animācijas filmu festivālā
2011. gada 22. februārī

Sestdien, 29.janvārī, Rīgas Skolēnu pils Svētku zālē notika GIFAFFI – 2010.gada GIF(Graphics Interchange Format) Animācijas Festivāla noslēguma pasākums. No 2004.gada jau 7. gadu šo festivālu organizē Rīgas Skolēnu pils multiplikācijas studija sadarbībā ar Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamentu. Festivālā piedalās Latvijas izglītības iestādes, apvienojot skolotājus, bērnus un jauniešus, kurus aizrauj animācijas filmu veidošanas prieks. Daudzi no dalībniekiem ir uzticīgi festivālam kopš tā pirmsākumiem. Šogad  kā jaunpienācēji esam mēs – dalībnieki no Valmieras Viestura vidusskolas.

Festivāla mērķis ir veidot skolniekiem un bērniem interesantu vidi internetā. Tas rosina mākslas skolotājus sadarbībā ar informātikas skolotājiem izmantot interneta interaktīvās iespējas. Reizē tiek popularizēta kino izglītība, veicināta savstarpējā sadarbība, radošā gara attīstība.   Tiek veidotas prasmes un iemaņas, veidojot animācijas, iedvesmojot jauniešus jaunām radošām idejām.

Animētais gifs (GIF) ir fotografētu attēlu secīga rādīšana noteiktā ātrumā un noteikta lieluma fiksētā kadrā, lai panāktu kustības ilūzijuAnimācijas filma (fotogrāfiju sekvence) parasti tiek rādīta ar ātrumu 24 kadri sekundē.  Parasti kadri tiek dublēti – tātad tiek zīmēti  12 kadri sekundē.

Šogad festivālā piedalījās 25 izglītības iestādes. Kopumā bija iesūtītas 849 filmas, no tām konkursa skatei – 828 filmas. Žūrijas komisijai bija jāiegulda milzīgs darbs, lai tās visas noskatītos. Žūrijas sastāvā: Guna Alberte (Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve), mākslinieki Māris Subačs, Ilze Strekāvina, Pēteris Justovičs, kā arī animators un režisors Dzintars Krūmiņš un kino producents Bruno Aščuks. 

Pēc ilgas vērtēšanas tika noteiktas labākās filmas. To skaita arī Valmieras Viestura vidusskolas  audzēkņu darbi. Trešās kategorijas diplomus ieguva Roberts Ozoliņš-Ozols par filmu Zemes rašanās”(11. a kl.) un Justīne Apine par filmu “Bumbulis”(11. c kl.). Savukārt ceturtās kategorijas diplomus ieguva Dāvis Lapko par darbu”Tenisa mačs”(7. b. kl.), Henrijs Barviķis par darbu “Biljarda spēle” (11. c kl.) un Edvards Voldemārs Kažmers (7. a kl.).

Filmas galerijas apskatāmas GIFAFFI mājas lapā http://www.caps.lv/gifaffi/index.php.

Galvenais , piedaloties šajā konkursā,  nebija uzvarēt, bet mācīties atklāt jaunas pasaules izzināšanas iespējas, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas.  Liels ieguvums bija iespēja ielūkoties īstā kino  pasaulē.

Vjačeslavs Piskunovs,

informātikas skolotājs

 

A. Zeibota luga „Liliju ezers” skolēnu Tautas teātrī „Sprīdītis”
2011. gada 21. februārī

Valmieras Viestura vidusskolas skolēnu Tautas teātrī turpinās pirmizrāžu laiks. Piektdien, 18. februārī, aktieri no 11.a, b, c klasēm parādīja savu jaunāko veikumu – rakstnieka Andra Zeibota lugas „Liliju ezers” iestudējumu. Luga ir sarakstīta pagājušā gadsimta 90. gados, un tajā saskatāmas absurda dramaturģijas un simbolisma iezīmes.

Lugas darbība risinās nomaļā stacijā, kur ierodas tūristi, lai dotos uz brīnumaino Liliju ezeru. Stacijā viņi satiek dīvainu Ceļotāju ( Jurģis Drande 11. c klase) un suvenīru Pārdevēju(Kristīni Liepiņu 11. c klase). Visu raibo tūristu  kompāniju organizē un vada enerģiskā Vadone (Anna Jēkabsone 11. c klase). Liekas priekšā būs interesants piedzīvojums dabas objektā, bet tas, kā izrādās, nav sasniedzams. Rodas jautājums, kas tad īsti ir mistiskais Liliju ezers – sapnis, murgs vai kaut kas absurds un neiespējams. Atbilde uz šiem nozīmīgajiem jautājumiem tiek meklēta ikvienā izrādes epizodē. Ļoti liela loma kopnoskaņas radīšanā ir aktieru ansamblim, kas veiksmīgi aizved skatītāju no reāliem notikumiem stacijā nosacītajā autora veidotajā pasaulē. Ironiski mūsdienu kontekstā izskan Vadones teiktais: ”Ei, jūs pārdevēji, tirgotāji, kur var dabūt to, kā pasaulē vairs nav? Sakiet man, es samaksāšu...”

Izrādes dekorācijas, galveno ideju un tēlu atklāsmes veids trāpīgi raksturo laiku, kurā mēs dzīvojam. Septiņpadsmitgadīgo, astoņpadsmitgadīgo jauniešu atveidotie tēli piešķir izrādei īpašu, emocionāli aktīvu raksturu. Tas ir šodienas vidusskolēnu skatījums ar lugas palīdzību uz mūsdienu dzīves problēmām, daudziem neatrisinātiem jautājumiem mūsu dzīvē. Un visam tam vidū šaubu un pretrunu plosīts cilvēks. Tas tiecas uz kādu mērķi, grib visu sasniegt tūlīt, bet pietrūkst skaidras, mērķtiecīgas rīcības programmas. Rezultātā rodas savstarpēji pārmetumi, šķelšanās, agresīva vēlēšanās postīt un iznīcināt. Izrāde izskan kā brīdinājums tam, ka pārmaiņu laikā ir jāprot izmantot iegūto pieredzi, bet nevajadzētu akli tai pakļauties, jo ne vienmēr pieredze ir kā pozitīvs virzītājspēks. Interesanti lugas personāžu sarunās atklājas savdabīgs vērtējums par mūsdienu sabiedrības morāli. Skarbs ir izrādes nobeigums, kurā redzama cilvēku garīgā un fiziskā bojāeja zaudēto ilūziju dēļ. „Mēs vismaz bijām cilvēki. Tikai nezinājām , kur iet. Bet kad uzzinājām, tad kājas jau bija salauztas...”- pie tādas sāpīgas atziņas nonāk lugas galvenie varoņi.

Izrādi veidojis Tautas teātra „Sprīdītis” režisors Roberts Segliņš, sadarbojoties ar Valmieras teātra aktrisi Inesi Ramuti, kas jau vairākkārt palīdzējusi mūsu teātrim. Darbā ar kustībām skolēnus konsultēja deju speciāliste Lelde Feldmane. Viņa, Viesturskolas teātra kādreizējā dalībniece, tagad pēdējos 5 gados kā absolvente dod savu ieguldījumu „Sprīdīša” izrāžu veidošanā. Paldies jums, mūsu teātra atbalstītāji, par atsaucību!

Pirmizrādē vislielākā atzinība mūsu vienpadsmitajiem bija no skolasbiedriem, kas ieinteresēti ieklausījās izrādē izteiktajās atziņās un vēroja klasesbiedru spēli. Kā balva tika pasniegta īpaša saldā torte ar nosaukumu „Liliju ezers” un izteikti laba vēlējumi kolektīvam, kad tas piedalīsies 24. februāra skatē. Skolas direktore Mudīte Grava, sakot lielu paldies „Liliju ezera” veidotājiem, piebilda, ka katra jauna izrāde „Sprīdīša” repertuārā ir īpašs notikums skolas dzīvē. Šīs izrādes galvenais ieguvums ir tas, ka ikvienam skatītājam ir ko padomāt par to, kas mēs esam un kur mēs ejam.

 

Māris Lapsiņš,

latviešu valodas un literatūras skolotājs