Previous
  • Skola
    Skola

    Valmieras Viestura vidusskola ir viena no lielākajām skolām Valmierā.

    Valmieras Viestura vidusskola ir pierādījusi, ka tā ir skola, kurā tiek godātas tradīcijas.

    Mūsu skolas dzīve ir nemitīgs radošs process, kas uzdod daudzus jautājumus, liek darboties un meklēt jaunus risinājumus.

  • Teātris
    Teātris
    1958. gadā Valmieras Viestura vidusskolā rosīgu darbu sāka skolēnu dramatiskais kolektīvs. Gadu gaitā mainījušās skolēnu kolektīva dalībnieku paaudzes, iestudētās izrādes, bet viena no vismīļākajām lugām ir A.Brigaderes "Sprīdītis". Mazā ņiprā pasaku varoņa vārdā jau ilgus gadus nosaukts pats teātris. Kolektīva devīzē ierakstīti Sprīdīša vārdi:Un es iešu un iešu!
  • Skolēni
    Skolēni

    Skolēnu pašpārvaldes darbības mērķis ir panākt skolēnu aktīvu iesaistīšanos mācību procesā, audzināšanas procesā un ārpusskolas nodarbībās.

    Skolēnu pašpārvaldes uzdevumi: Pārstāvēt skolēnu intereses, organizēt kultūras un izklaides pasākumu norisi, sadarboties ar citām skolu pašpārvaldēm un pilsētas domi u.c.

Next

Jaunumi

Divas dienas Eiropas Savienības centrā Briselē
2011. gada 1. aprīlī

Valmieras Viestura vidusskolas 12. b klases skolnieks Oskars Goba šajā gadā  veiksmīgi piedalījās biznesa izglītības biedrības „Junior Achievement – Latvia”  organizētajā Starptautisko Ēnu dienu konkursā. Rezultātā viņam bija iespēja 2 dienas pavadīt Eiropas Savienības centrā Briselē, „ēnojot” Eiroparlamenta deputāti profesori Inesi Vaideri. Viesturietis Oskars Goba par saviem iespaidiem Briselē stāsta:

„Es Briselē pavadīju 22. un 23. martu. Pirmā diena bija atvēlēta Ineses Vaideres kundzes ēnošanai, bet otrajā dienā man bija iespēja apskatīt Briseli. Ēnot I. Vaideres kundzi man bija liels gods un reizē arī lieliska pieredzes uzkrāšana. Radās izdevība vairāk uzzināt par Eiroparlamentu un tajā notiekošajiem procesiem. Interesants bija darbs daudzvalodu vidē, jo bija jāspēj jebkurā brīdī orientēties un pārslēgties no vienas valodas uz otru. Piemēram, no angļu valodas uz franču valodu vai spāņu , vai krievu valodu. Pārsteidza saspringtā dienas kārtība, kurā katram deputātam ir ļoti daudz dažādu uzdevumu. Man jāsaka, ka deputāte Inese Vaidere un viņas asistente Zane Geidmane ar to visu lieliski tika galā. Man ir patiess prieks, ka Latviju Eiroparlamentā pārstāv tik aktīvi, enerģiski un inteliģenti cilvēki. Viņu enerģija un pilnīgā atdeve darbam mani pozitīvi uzlādēja. Vērojot I. Vaideres kundzes patriotismu, arī manī radās ticība, ka Latvijai būs labāka nākotne. Visi kopā mēs nonācām pie atziņas, ka Latvijā ir daudz izglītotu, pārmaiņu un darboties alkstošu cilvēku, tikai ir nepieciešams mērķtiecīgi sākt šo darbu savas valsts attīstības labā. Arī man pēc Eiroparlamenta apmeklējuma radās vēlēšanās iemācīties vēl kādu svešvalodu, lai varētu piepildīt savus dzīves mērķus.

Esmu pateicīgs par man doto iespēju iepazīties ar Eiropas politisko centru Briseli un arī ar šīs pilsētas lieliskajām kultūras un mākslas vērtībām. Pateicos  „ Junior Achievement- Latvia”, kas rīkoja šo konkursu,  viesmīlīgajai Ineses Vaideres kundzei un asistentei Zanei Geidmanei par ļoti sirsnīgo uzņemšanu un interesantiem mirkļiem, iepazīstot  daudzpusīgo 2011. gada  Briseli”.

Materiālu sagatavoja Māris Lapsiņš

Piedalāmies Eiropas Ūdens Parlamenta konferencē
2011. gada 1. aprīlī

Nīderlandē, Arnhemā, no 13. līdz 20.martam notika  10.Eiropas Ūdens Jauniešu Parlamenta (EJŪP) konference, kurā piedalījās ap 80 jaunieši no 16 dažādām pasaules valstīm. Latviju pārstāvēja Valmieras Viestura vidusskolas 11.c klases skolēni Signe Pētersone un Henrijs Barviķis, bioloģijas skolotāja Ilga Verovkina un trīs Līgatnes vidusskolas pārstāvji.

Starptautiskā brauciena mērķis bija iepazīt Nīderlandes ūdens problēmas un to risinājumus. Liela daļa Nīderlandes zemes ir zem jūras līmeņa, tāpēc pavasaros vairākums tuvējo upju zemes applūst ļoti plašās teritorijās. Bija interesanti redzēt un iegūt pieredzi, kā viņi cenšas risināt šīs problēmas.

Nedēļu pavadījām jaukajā Serenity kuģītī, kur notika dažādi iepazīšanās pasākumi, varējām vērot Nīderlandi no kanālu puses. Kuģim vienmēr bija vieta, kur pietauvoties, lai nokļūtu Arnhemas Ūdens parlamenta ēkā.

Parlamenta sēdē stāstījām par ūdens apsaimniekošanu savā valstī, akcentējām galvenās problēmas un to risinājumus. Līdzīgi kā mums arī daudzās citās valstīs  pavasaros ir lieli plūdi. Mums bija iespēja uzklausīt nīderlandiešu padomus, izanalizēt un apspriest iespējamo rīcību, lai pievērstu atbildīgo valsts iestāžu amatpersonu uzmanību. Darboties kopā ar citu valstu pārstāvjiem bija noderīgi un interesanti. Atmosfēra bija lieliska, visi vēlējās uzzināt vairāk par problēmām, centāmies viens otru atbalstīt ar idejām, lai ātrāk realizētu un pabeigtu mums uzticēto darbu. 

Apmeklējām vairākus netradicionāla tipa muzejus, piemēram, ūdens muzeju Arnhemā, kurā bija iespēja pārbaudīt savas zināšanas ūdens jautājumos un vērot ūdeni dabas procesos. Mēs uzzinājām, kā iespējams attīrīt ūdeni, saglabāt, neizšķiest to un a pārstrādāt. Izstrādājām arī mācību materiālus,  kurus ir iespēja izmantot ikdienā, lai iepazīstinātu pārējos jauniešus. Izveidojām interaktīvas spēles, kā arī uzrakstījām deklarāciju par jauniešu aktīvu iesaistīšanos ūdens aizsardzībā. Pievērsām uzmanību tam, kā novērst ūdens piesārņojumu katrā valstī, izmantojot nīderlandiešu veidotās sistēmas paraugu.  

Visas parlamentārās sēdes notika angļu valodā, bet tas nebija šķērslis iegūt daudz jaunu draugu no dažādām pasaules valstīm, iepazīt jaunu pieredzi, salīdzināt radušās problēmas un noskaidrot problēmu risināšanu katrā no valstīm.

Nedēļas garumā iepazinām vietējo kultūru un ēdienus, degustējām īpaša veida saldo ēdienu. Nīderlandieši mums mācīja dziesmas, aktīvi iesaistīja dažādās spēlēs.   Katra EJŪP pārstāvošā delegācija iepazīstināja ar savas valsts kultūru. Krievijas, Moldovas, Turcijas,  delegācijas mums demonstrēja vienu no savām tautas dejām, Šveices, Azerbaidžānas, Austrijas, Vācijas, Polijas un Francijas delegāciju pārstāvji priecēja ar dziesmām. Mēģinājām iemācīt latviešu dejas „Cūkas griķos” soli.

Šis brauciens bija lielisks apliecinājums tam, kā atšķirīgi cilvēki no visdažādākajam Eiropas valstīm var apvienoties un strādāt kopīga mērķa vārdā ar vislielāko atdevi. Latvijas, Kosovas, Azerbaidžanas un Polijas pārstāvji piedalījās pirmo reizi, taču šāda veida pasākumi tiek rīkoti katru gadu, tāpēc jācer, ka arī nākamgad būs iespēja piedalīties tik vērienīgā pasākumā un pārstāvēt Latviju  starpvalstu mērogā.

 

Signe Pētersone, Henrijs Barviķis

Valmieras Viestura vidusskolas 11. c klasē 

Nakts pārgājiens “Palu laiks”
2011. gada 30. martā

Nakts, mežs, apkārt tumsa... Tikai pāris draugu, ar kuriem esi gatavs doties pašā grūtākajā uzdevumā. Tādas varētu būt pirmā mirkļa izjūtas, dodoties nakts pārgājienā „Palu laiks”. Šo pasākumu jau desmito gadu organizē Valmieras 4. skautu vienība. Var teikt, ka tās ir piedzīvojumu sacīkstes. Atšķirībā no īstajām ”Vertikāle X” vai mūsu pašu „Ežu” rīkotajām, tās ir īpaši pielāgotas bērnu un jauniešu spējām un varēšanai, distanci veidojot tā, lai katrs to spētu sevi pierādīt, bet  rezultātā uzvarētu  tikai izturīgākie un zinošākie.

Katru gadu distance tiek veidota pa citu maršrutu, tomēr īpaši domājot par drošību, lai distancē nomaldīties nebūtu iespējams. Iespēju robežās maršruts tiek saskaņots ar šķērsojamo zemju īpašniekiem. Jāsaka liels paldies viņiem par sapratni.

Šogad sacensības notika 26. un 27. martā. No parasta vienības pārgājiena tās ir izaugušas par Latvijas mēroga pasākumu, uz kuru sabrauc skauti un gaidas no visas Latvijas. Tajā šogad piedalījās 19 komandas no Rīgas, Ķeguma, Ikšķiles, Dobeles, Kocēniem un Valmieras. Pavisam 87 dalībnieki un kopā ar visiem organizatoriem un tiesnešiem - vesels simts entuziastu. Dalībnieku skaitā četras  valmieriešu un divas kocēniešu komandas Iepriekšējā gadā laika apstākļi mūsu sacīkstes izvērta pavisam ekstrēmas, jo ūdens līmenis Gaujā, Abulā un visās upītēs cēlās nepārtraukti. Daudzie uzliktie punkti pa nakti tika vienkārši appludināti. Šis gads ir ierakstīts vēsturē ar ledū kaltu mežu, jo jau pakusušais un no jauna uzsalušais sniegs visu mežu bija pārvērtis vienā lielā slidotavā.  

Trases sākums bija Liepas ciema stacijā „Lode”, bet mērķis – pirtiņa „Mucenieki” Valmieras pievārtē. Kopējais distances garums   skautiem un gaidām 17 km, bet roveriem un lielgaidām -21 km. Trasē bija izvietoti 19 kontrolpunkti, no kuriem 7 vajadzēja rādīt kādas skautu un gaidu iemaņas. Bija  atjautības uzdevumi, Latvijas vēstures zināšanu pārbaude, šifrēšana, malkas skaldīšana, ziņojuma noraidīšana ar Morzes koda palīdzību, jāizmanto  virvju pārceltuve.  

Pēc reģistrācijas un  uzrunas plkst. 21. 30 bija kopējais starts skautu un gaidu komandām, bet pēc 15 minūtēm -  starts roveru un lielgaidu komandām. Tad visa laba vēlējumi un cerība, lai visiem pietiktu spēka un zināšanu, sasniedzot mērķi. Dažas komandas arī nācās „noņemt” no trases priekšlaicīgi. Lielākā daļa dalībnieku neatlaidīgi centās gala mērķi sasniegt saviem spēkiem. Atvēlētajā laika limitā – 8 stundās  iekļāvās tikai divas komandas, no kurām viena bija kocēniešu roveru komanda. Šīgada jaunums bija „spoguļkarte” – viena posma orientēšanas karte bija apgriezta spoguļskatā, t.i., tur, kur kartē jābūt Austrumiem, ir Rietumi. Tas lielākajai daļai dalībnieku radīja pamatīgu izbrīnu un nesaprašanu.

Lai gan sacensību rezultāti publiskoti tiks nākamajā lielākajā Latvijas mēroga skautu un gaidu pasākumā Sv. Jura dienā Brīvdabas muzejā, pagaidām tikai varam teikt, ka gan Valmieras, gan Kocēnu skautu un roveru komandas apliecināja, ka spēj sevi parādīt kā izturīgus un labi sagatavotus jauniešus, kuriem šķērslis nav ne tumšais diennakts laiks, ne ekstremālie laika apstākļi, ne negulētā nakts. Pašā rītausmā Valmieras roveru komanda finišā ieradās ar dziesmu, finiša līniju šķērsojot ar kūleni.  

Protams, šāda apjoma pasākumu nevar noorganizēt bez labas, zinošas un saliedētas organizatoru komandas. Liels paldies šeit jāsaka tādam aktīvā dzīvesveida kopējam un piedzīvojumu sacensību aktīvistam kā Alvim Nīgalam, kurš jau trešo gadu nāk palīgā ar dažādām interesantām idejām sacensību posmu šo realizēšanā. Pateicība arī mūsu pašu roveriem Jānim Gravam, Mārcim Kaksim, Kalvim Zaļaiskalnam un visiem pārējiem, kuri piedalījās pasākuma plānošanā un kontrolpunktu realizēšanā. Paldies arī citiem atbalstītājiem – Mārim Strautniekam par kartēm, Ingunai Valdmanei par kontrolpunktu aprīkojumu un Guntaram Muceniekam par viesmīlīgajām galapunkta telpām.

Pirms pasākuma vienmēr ir zināma nedrošība par to, kā sagatavota trase, vai viss noritēs kā plānots un vai dalībniekiem būs veicami dotie uzdevumi un dabas šķēršļu grūtības. Pēc sacensībām, redzot jauniešu gandarījumu par pārvarētajām grūtībām un interesi par kādu līdz galam neizpildītu uzdevumu, ir skaidrs -  tas viss ir ļoti vajadzīgs Jauniešos ir jārada interese par aktīvu dzīvesveidu, aicinot viņus iepazīt un izprast Latvijas dabas skaistumu un daudzveidību.

Valmieras 4. skautu vienības priekšnieks

Uldis Jansons

Valmieras Viestura vidusskolas prāta spēles DOMINO 1.-6.klašu čempionāta labākie spēlētāji
2011. gada 28. martā

Elīna Akmentiņa (4.vieta), Krišs Ričards Briedis (2.vieta) un sudraba medaļa, Armands Šulmeistars (1.vieta ) un zelta medaļa, Krista Velta Purbērziņa (3.vieta) un bronzas medaļa.

    Maijā plānots prāta spēles DAMBRETES čempionāts. Visi aicināti piedalīties!

Darba svētki 2011
2011. gada 22. martā

Gribi tici, gribi netici” – ar šādu devīzi vairāk kā nedēļu dzīvoja   mūsu skolas skolotāji. Notika gatavošanās ikgadējiem skolotāju darba svētkiem. Mēs varam būt lepni, ka skolā ir skolotāji, kuri pedagoģiskajā darbā aizvadījuši ne tikai 10, bet arī 20, 25 un pat 35 darba gadus. Darba svētki ir tā reize, kad mēs no sirds sveicam savus kolēģus, izsakām pateicību par padarīto darbu un, protams, vēlam daudz spēka un izturības turpmāk.

Šogad jubilāru godā Gunta Dance, Līga Lapsiņa, Dzintra Grava, Ineta Krieviņa, Maira Tiltiņa, Signe Niedrīte, Ina Tuņķele, Igors Rams, Īrisa Ozola, Inese Baranova, Daiga Stalšāne, Sarmīte Balode, Irina Lazdiņa. Tradicionāla bija skolotāju tikšanās ar saviem audzēkņiem skolas zālē – īpašā jubilāru stundā - koncertā. Skanēja apsveikuma vārdi un dziesmas. Tagadējie un bijušie skolēni sveica savus skolotājus svētkos. Skolas direktore Mudīte Grava pilsētas pašvaldības domes vārdā pasniedza pateicības par godprātīgu un radošu darbu jauniešu izglītošanā.

Gatavojoties šīgada pasākumam, katram jubilāram bija jāpadomā par savas personības tām šķautnēm, kuras neatklājas ikdienas darbā skolā, par saviem zināmajiem un ne tik zināmajiem  talantiem. Pārējiem kolēģiem  bija īstā reize, kad atzīmēt visu labo un īpašo, kas sakāms par katru no viņiem. Tā, pāršķirstot atmiņu lappuses un atceroties kopīgos brīžus gan darbā, gan ārpus tā, pienāca pasākuma kulminācija – spēle „Gribi tici, gribi netici”. Lai gan šķita, ka savus kolēģus pazīstam labi, tomēr spēles gaitā atklājās tik daudz jauna. 

 Gribi tici, gribi netici, arī skolotājas bērnībā darījušas blēņas. Tā kāda kolēģe pēc iepazīšanās ar Buratino darbiem un nedarbiem kopā ar savu draudzeni aprakusi māmiņas iekrātos 50 rubļus, cerot, ka izaugs naudas koks. Ko par to teica māmiņa, paši varat iedomāties... Kāda skolotāja piecu gadu vecumā ir bezbailīgi lēkājusi pa ledus gabaliem Gaujmalā, neievērojot tagad tik pašsaprotamos drošības noteikumus. Pārsteigums bija tas, ka kolēģes skolas laika dienasgrāmatas  interesantākās piezīmes ir bijušas publicētas pat laikrakstā „Diena” pēc 20 gadiem...

Gribi tici, gribi netici, bet kāda mūsu kolēģe prot tik meistarīgi vadīt mašīnu, ka, izbraukājot pat pusi Valmieras, no mašīnas jumta nenokrīt tur uzliktais naudas un dokumentu maks. Ieinteresēja arī fakts, ka Viesturskolā strādā slavenā Edvarta Virzas,  Annas Žīgures un Vitauta Ļūdēna radiniece.

Šāda kopīga satikšanās ir lieliska reize, kad iepazīt savu kolēģu talantus. Skolotājas kopj skaistus dārzus, veido krāšņus rokdarbus, pašas cep maizi, pieprot arī mājas amatnieku prasmes, tā padarot savu dzīvi krāsaināku un bagātāku. Meklējot un minot atbildes uz āķīgajiem jautājumiem, ne tikai izteicām atzinību par skolotāju sirsnību, aizrautību un erudīciju darbā ar skolēniem, bet arī uzzinājām daudz jauna, interesanta un negaidīta par saviem darba biedriem. Jubilāri novēl, lai nākamā gadā atkal daļa Viesturskolas skolotāju savos darba svētkos saņem tikpat daudz prieka, labu vārdu un atzinības no kolēģiem Tas dod spēku turpināt grūto, bet skaisto ikdienas darbu.

 Anda Dubulte,

Valmieras Viestura vidusskolas skolotāja

Vairāk foto skatīt galerijā: