Previous
  • Skola
    Skola

    Valmieras Viestura vidusskola ir viena no lielākajām skolām Valmierā.

    Valmieras Viestura vidusskola ir pierādījusi, ka tā ir skola, kurā tiek godātas tradīcijas.

    Mūsu skolas dzīve ir nemitīgs radošs process, kas uzdod daudzus jautājumus, liek darboties un meklēt jaunus risinājumus.

  • Teātris
    Teātris
    1958. gadā Valmieras Viestura vidusskolā rosīgu darbu sāka skolēnu dramatiskais kolektīvs. Gadu gaitā mainījušās skolēnu kolektīva dalībnieku paaudzes, iestudētās izrādes, bet viena no vismīļākajām lugām ir A.Brigaderes "Sprīdītis". Mazā ņiprā pasaku varoņa vārdā jau ilgus gadus nosaukts pats teātris. Kolektīva devīzē ierakstīti Sprīdīša vārdi:Un es iešu un iešu!
  • Skolēni
    Skolēni

    Skolēnu pašpārvaldes darbības mērķis ir panākt skolēnu aktīvu iesaistīšanos mācību procesā, audzināšanas procesā un ārpusskolas nodarbībās.

    Skolēnu pašpārvaldes uzdevumi: Pārstāvēt skolēnu intereses, organizēt kultūras un izklaides pasākumu norisi, sadarboties ar citām skolu pašpārvaldēm un pilsētas domi u.c.

Next

Jaunumi

Absolventes viesojas Viesturskolā
2011. gada 1. februārī

24. janvārī skolā viesojās 2007. gada absolventes Zanda Vasiļjeva un Zane Legzdiņa. Viņas tikās ar 10. c klases skolēniem un pastāstīja par savām dzīves gaitām pēc VVV beigšanas.

Zane raksturoja  studijas Ventspils augstskolas tulku – tulkotāju programmā. Skolēni ar lielu interesi sekoja Zanes raitajam stāstījumam angļu valodā. Viņa vienlīdz labi pārvalda gan angļu, gan vācu valodu. Divas reizes  viņa jau ir bijusi Vācijā, lai pilnīgotu savas vācu valodas zināšanas.

Savukārt Zandas stāstījums bija par viņas pieredzi, kas uzkrāta, jau pusotru gadu strādājot Anglijā. Viņa īpaši pievērsa klausītāju uzmanību tam, kā skolā iegūtās svešvalodu zināšanas tagad noder, lai pakāptos augstāk pa karjeras kāpnēm.

 

Angļu valodas skolotāja Līvija Kraukle


 


   

Krievu valodas radošais vakars
2011. gada 1. februārī

Pirmo reizi mūsu skolā pēc  krievu valodas skolotāju ierosinājuma tika organizēts krievu valodas radošais vakars, kas bija iecerēts kā atpūtas vakars krievu gaumē. Skolotājas piedāvāja šādu iespēju, un vidusskolēni labprāt atsaucās, īpašu aktivitāti izrādīja 11.klases.Vakars tika plānots kā tuvāka iepazīšanās ar krievu mūziku, deju, tautas dziesmām, populāriem filmu aktieriem un epizodēm no kinofilmām, humora šoviem, tādējādi radot interesi par it kā zināmo, bet ne tik vieglo valodu un tās apguvi. Skolēni dalīja lomas, mācījās tekstus, veidoja tērpus un mācījās dejas soļus. Skolotājas adaptēja tekstus, jo tie bija jāpielāgo publikai, skolēnu prasmēm sazināties un saprast.

 

 

Vakars iesākās ar krievu tautas dziesmām. Tika spēlētas populārākās epizodes no krievu komēdijām ,,Kaukāza gūstekne’’, „Šurika piedzīvojumi”, ciemos bija ieradušās krievu večiņas no humora šova ,,Greizais spogulis”. Tika parodēts M.Galkina un N.Baskova duets. Skanēja A.Pugačovas dziesmas. Toms Cērūzis nodziedāja savu sacerēto dziesmu. Viņa emocionālais izpildījums guva lielu skatītāju atbalstu un aplausus. Ar sajūsmu tika uzņemta dziesma un dejas pavadījums, ko izpildīja Vera Serdjučka. Un kur vēl azartiskā krievu tautas deja ,,Kaļinka”! Spilgtās emocijas uz skatuves un krievu tautas tērpi izraisīja skaļus aplausus zālē. Pasākuma noslēgumā negaidīti ieradās pati A.Pugačova, lai sveiktu pasākuma dalībniekus. (tēlā veiksmīgi bija iejuties Dzeltenā kora dalībnieks G.Ristamecs)

Vakars pagāja jaukā gaisotnē. Skatītāju emocijas bija patiesas, un bija gandarījums par ieguldīto darbu. Vakara turpinājumā skolēniem bija iespēja izdejoties krievu estrādes ritmos. Izskanēja arī doma, ka šo pasākumu, krievu valodas nedēļas ietvaros, varētu veidot kā ikgadēju.

Bet jau marta mēnesī ar diviem spilgtākajiem  priekšnesumiem mūsējie piedalīsies Valmieras pilsētas un strapnovadu krievu valodas metodiskās apvienības rīkotajā pasākumā Pārgaujas ģimnāzijā.

 

Inta Daugaviete,

Krievu valodas un literatūras skolotāja

Janvārī Ložmetējkalnā
2011. gada 25. janvārī

Janvāra pirmās nedēļas nogalē skauti un gaidas no visas Latvijas atkal bija kopā zimas sagaitā Baltais vilks, tā veltīta Daugavgrīvas 1. latviešu strēlnieku bataljonam.

Sagaitas mērķis ir nacionālpatriotiskā audzināšana, atceroties latviešu strēlnieku varonību Pirmā pasaules kara laikā Brīvības cīņās 1917. gadā. Nozīmīga tās sastāvdaļa ir āra dzīves iemaņas ziemas apstākļos, strēlnieku cīņu vēstures izzināšana, dažādas praktiskas nodarbības, komandas saliedēšana un citas aktivitātes.

 

Ziemas sagaita tieka organizēta jau devīto gadu. Tradīcija janvārī doties uz Ložmetējkalnu skautiem ir saglabājusies jau no pirmās Latvijas brīvvalsts laikiem, kad roveri (skautu kustības vecākā darbības pakāpe) devās pārgājienā uz Ložmetējkalnu, lai pieminētu varonīgos latviešu strēlniekus. Arī šogad grupiņa nometņotāju ieradās nometnes vietā, kājām veicot ap 15 km no Valgundes stacijas, - viņu vidū arī valmierieši Emīls Žugs un Kārlis Linde.

Šogad sagaitā piedalās vairāk nekā 130 jaunieši vecumā no 12 līdz 25 gadiem, tostarp sešpadsmit Valmieras 4. skautu vienības un deviņi Kocēnu 38. skautu vienības dalībnieki.

Dažādas ir bijušas sagaitas. 2011. gads laikam visiem paliks atmiņā ar dziļajiem sniegiem, kas bija īpaši apgrūtinoši, jo no dziļās sniega segas bija jāattīra ne tikai telts vietas, bet arī celiņi un laukumi aktivitātēm. Nodarbībās sadarbībā ar militārās vēstures klubu tika apgūta ierindas mācība ar un bez ieročiem, kāda tā bija pirms 94 gadiem, un citas strēlnieku laika aktivitātes, tika apmeklēta Pirmā pasaules kara kaujas rekonstrukcija Ziemassvētku kauju muzejā Mangaļi. Tāpat skautu sagaitu neatņemama sastāvdaļa ir nakts spēles - spēlē Dvēseļu zaglis Valmieras 4. skautu vienības skauts Pēteris Murīss tika atzīts par veiksmīgāko spēlētāju.

Šī sagaita īpaša izvērtās ar aizsardzības ministra Arta Pabrika un Japānas vēstniecības pārstāvja apmeklējumu. Artis Pabriks , uzrunājot nometnes dalībniekus, uzsvēra: "Šeit, Ložmetējkalnā, ir grūti domāt par Latvijas nākotni un veidot to, neatceroties pagātni. " Viņš atgādināja, ka Ložmetējkalns ir vieta, kas būtu jāzina katram Latvijas patriotam un katram pilsonim, un ikvienam ir jāsaprot, kas un kāpēc šeit ir noticis. "Atzīstu, ka tā ir traģiska Latvijas vēstures lappuse, bet parasti nācijas un valstis dzimst tieši traģiskos apstākļos,"sacīja ministrs. Viņš jauniešus mudināja izlasīt Aleksandra Čaka  vēsturisko poēmu Mūžības skartie, kā arī latviešu strēlnieku pulkveža Jukuma Vācieša atmiņas un padomju laikā aizliegto Aleksandra Grīna vēsturisko romānu "Dvēseļu putenis".

 

 

Būtiska ir piedalīšanās oficiālajā Valgundes pagasta organizētajā piemiņas pasākumā, kas arī ik gadu notiek Ložmetējkalnā. Nometnes priekšnieks Nils Klints nometni slēdza, pārfrazējot citātu no leģendārās kinofilmas: "Skauti un gaidas janvārī tikšanās vietu mainīt nedrīkst, un tā ir Ložmetējkalns."

 

 

Uldis Jansons,

Valmieras 4. skautu vienības priekšnieks

Barikāžu atceres brīži Viesturskolā
2011. gada 20. janvārī

Šajā janvāra nedēļā viesturieši šķīra vēstures notikumu lapas, kurās ierakstīti notikumi pirms 20 gadiem – barikāžu laiks.1991. gada janvāris mūsu sirdīs un prātā saistās ar  dziesmām un vienotību, ar  Baltijas tautu brīvības centienu aizstāvēšanu. Arī mēs, viesturieši, visdažādākos veidos centāmies atsaukt atmiņā šo dramatisko, bet cildeno laiku Latvijas vēsturē.

Pirmdien barikāžu atceres gadadienai bija veltīti divi Ziemeļlatvijas kameransambļa koncerti 1.-7. klašu skolēniem. Ansambļa solisti, bijušie barikāžu dalībnieki, ar savām dziesmām deva uzmundrinājumu, pierādot, ka latviešu tautas vienotība ir kopīgā dziesmā. Klausoties vēstures skolotājas Inas Grāvītes stāstījumā, skolēni sadevās rokās, veidojot šo dienu logo un sakot paldies cilvēkiem, kas idejas vārdā bija kopā ziemas salā. Otrdien audzināšanas stundā skolēni tikās ar barikāžu dalībniekiem, skatījās videofilmas un skolas teritorijā iededza ugunskuru, lai kopīgi vārītu zupu un izjustu vienotības garu, kas valdīja pirms 20 gadiem. Zīmīgi, ka zupa, kas kopīgi gatavota uz ugunskura un kurā likts tas viss, ko katrs bija sarūpējis, garšoja jo īpaši. Neformāla saruna izdevās brīva, un galvenais, ka uzzinājām janvāra notikumu dalībnieku pārdzīvoto. Iespējams,ka tieši tā arī mūsdienu jaunieši guva interesi par savas tautas laikmeta griežiem. Bija prieks, ka klašu stundās, kas bija veltītas barikāžu atcerei, piedalījās gan skolēnu vectētiņi Juris Šmits un Mārtiņš Ceplītis, gan mūsu skolotāji Uldis Jansons, Māris Lapsiņš, Roberts Segliņš. Īpaši gaidītas bija bijušā skolas direktora Ivara Brieža atmiņas, jo tieši viņš bija barikāžu laika notikuma epicentrā. Viņš viesojās vairākās klasēs, lai dalītos atmiņās.

Trešdien 9.klašu skolēni un vēstures skolotāja Ina Grāvīte piedalījās Valmieras 5. vidusskolā rīkotajā atceres pasākumā „Tik tev Latvijas, cik tavā sirdī iekšā”. Īpašs sveiciens tajā no viesturiešiem bija Roberts Segliņa tā laika fotogrāfijas CD formātā. Tās tika nodotas Valmieras novadpētniecības muzeja darbiniekiem. Autors saņēma lielu pateicību no vēstures pētniekiem.. Ceturtdien 8. -12. klašu skolēni bija kopā, lai piedalītos vienotā vēstures stundā, kuras laikā skatījāmies dokumentālo filmu „Dūmu deja debesīs”.

 

Viesturskolas skauti ar Miera gaismu no Betlēmes
2011. gada 14. janvārī

Jau septīto gadu Ziemassvētku nedēļā Valmieras skauti saņem simbolisku "miera gaismu" ar svecītes liesmiņu, kura īsi pirms Ziemassvētkiem tiek iedegta Jēzus Kristus dzimšanas vietā Betlēmē, no kurienes tā ceļo uz Austriju. Austrijas skauti un gaidas “gaismu” nodot tālāk citu Eiropas valstu skautiem un gaidām, nesot Miera un Draudzības ideju visā pasaulē. Ar šo liesmiņu Viesturskolas skauti devās Valmieras ielās ar mērķi nodot Gaismas un Miera vēstījumu pēc iespējas plašākam cilvēku lokam, kas mudina ikvienu, vairot mieru savā apkārtējā vidē. Jau izveidojusies tradīcija, ka liesmiņa nonāk arī Valmieras pilsētas pašvaldībā, kur tā tiek nodota pilsētas mēram Inesim Boķim, Valmieras pansionātā, Sv. Sīmaņa baznīcā, laikraksta Liesma redakcijā, radio SWH Valmieras studijā, Valmieras izglītības pārvaldē, Vidzemes televīzijas studijā un, protams, Valmieras Viestura vidusskolā, kur tā tika nodota ne tikai direktorei, bet arī direktores vietniekiem mācību darbā un skolotāju kolektīvam.

 

 

 

Akciju „Miera gaisma no Betlēmes” 1986. gadā aizsāka Austrijas radio ziņu aģentūra, un tā bija daļa no labdarības pasākuma bērniem invalīdiem un sociāli nenodrošinātajiem cilvēkiem. Šogad 15.decembrī mūsu Latvijas skautu un gaidu centrālās organizācijas pārstāvji to saņēma no Polijas skautu organizācijas un 16. decembrī Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīcā to nodeva tālāk citām Latvijas skautu un gaidu vienībām. Tālāk tā tika nodota igauņu skautiem un gaidām.

2010.gadā Miera gaisma tiek nodota ar vēstījumu "Ienesīsim Gaismu, kur valda tumsa".

 

 

Ja arī nākamajā gadā īsi pirms Ziemassvētkiem redzat Valmieras ielās puišus un meitenes ar sveču gaismas lukturīti, droši nāciet klāt, lai arī jūs būtu daļa no šīs sirsnīgās tradīcijas un spētu šo vēstījumu nodot saviem draugiem, radiem un kaimiņiem.

 

Uldis Jansons

Valmieras 4. skautu vienības priekšnieks