Previous
  • Skola
    Skola

    Valmieras Viestura vidusskola ir viena no lielākajām skolām Valmierā.

    Valmieras Viestura vidusskola ir pierādījusi, ka tā ir skola, kurā tiek godātas tradīcijas.

    Mūsu skolas dzīve ir nemitīgs radošs process, kas uzdod daudzus jautājumus, liek darboties un meklēt jaunus risinājumus.

  • Teātris
    Teātris
    1958. gadā Valmieras Viestura vidusskolā rosīgu darbu sāka skolēnu dramatiskais kolektīvs. Gadu gaitā mainījušās skolēnu kolektīva dalībnieku paaudzes, iestudētās izrādes, bet viena no vismīļākajām lugām ir A.Brigaderes "Sprīdītis". Mazā ņiprā pasaku varoņa vārdā jau ilgus gadus nosaukts pats teātris. Kolektīva devīzē ierakstīti Sprīdīša vārdi:Un es iešu un iešu!
  • Skolēni
    Skolēni

    Skolēnu pašpārvaldes darbības mērķis ir panākt skolēnu aktīvu iesaistīšanos mācību procesā, audzināšanas procesā un ārpusskolas nodarbībās.

    Skolēnu pašpārvaldes uzdevumi: Pārstāvēt skolēnu intereses, organizēt kultūras un izklaides pasākumu norisi, sadarboties ar citām skolu pašpārvaldēm un pilsētas domi u.c.

Next

Jaunumi

Saulainā sporta diena 24. februārī
2011. gada 25. februārī

Kamēr Viesturskolā notika  Valmieras pilsētas un starpnovadu skolēnu teātru skate, viesturieši sadarbībā ar aktīvā tūrisma centru EŽI baudīja ziemas priekus VOC J. Daliņa stadiona slēpošanas trasēs. Slēpotājus priecēja saulīte, skolas ēdināšanas kompleksa „Kantīnes B” sarūpētā īpaši garšīgā tēja un sportiskā gaisotne.

Dalībnieku skaits bija gana kupls liecinot, ka slēpošanas tradīcijas Viesturskolā atgriežas.

Cerams, ka būs vēl iespējas baudīt šādu jauku sportisku pasākumu!

Mobilā reportiera galerija šeit:

Viesturieši animācijas filmu festivālā
2011. gada 22. februārī

Sestdien, 29.janvārī, Rīgas Skolēnu pils Svētku zālē notika GIFAFFI – 2010.gada GIF(Graphics Interchange Format) Animācijas Festivāla noslēguma pasākums. No 2004.gada jau 7. gadu šo festivālu organizē Rīgas Skolēnu pils multiplikācijas studija sadarbībā ar Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamentu. Festivālā piedalās Latvijas izglītības iestādes, apvienojot skolotājus, bērnus un jauniešus, kurus aizrauj animācijas filmu veidošanas prieks. Daudzi no dalībniekiem ir uzticīgi festivālam kopš tā pirmsākumiem. Šogad  kā jaunpienācēji esam mēs – dalībnieki no Valmieras Viestura vidusskolas.

Festivāla mērķis ir veidot skolniekiem un bērniem interesantu vidi internetā. Tas rosina mākslas skolotājus sadarbībā ar informātikas skolotājiem izmantot interneta interaktīvās iespējas. Reizē tiek popularizēta kino izglītība, veicināta savstarpējā sadarbība, radošā gara attīstība.   Tiek veidotas prasmes un iemaņas, veidojot animācijas, iedvesmojot jauniešus jaunām radošām idejām.

Animētais gifs (GIF) ir fotografētu attēlu secīga rādīšana noteiktā ātrumā un noteikta lieluma fiksētā kadrā, lai panāktu kustības ilūzijuAnimācijas filma (fotogrāfiju sekvence) parasti tiek rādīta ar ātrumu 24 kadri sekundē.  Parasti kadri tiek dublēti – tātad tiek zīmēti  12 kadri sekundē.

Šogad festivālā piedalījās 25 izglītības iestādes. Kopumā bija iesūtītas 849 filmas, no tām konkursa skatei – 828 filmas. Žūrijas komisijai bija jāiegulda milzīgs darbs, lai tās visas noskatītos. Žūrijas sastāvā: Guna Alberte (Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve), mākslinieki Māris Subačs, Ilze Strekāvina, Pēteris Justovičs, kā arī animators un režisors Dzintars Krūmiņš un kino producents Bruno Aščuks. 

Pēc ilgas vērtēšanas tika noteiktas labākās filmas. To skaita arī Valmieras Viestura vidusskolas  audzēkņu darbi. Trešās kategorijas diplomus ieguva Roberts Ozoliņš-Ozols par filmu Zemes rašanās”(11. a kl.) un Justīne Apine par filmu “Bumbulis”(11. c kl.). Savukārt ceturtās kategorijas diplomus ieguva Dāvis Lapko par darbu”Tenisa mačs”(7. b. kl.), Henrijs Barviķis par darbu “Biljarda spēle” (11. c kl.) un Edvards Voldemārs Kažmers (7. a kl.).

Filmas galerijas apskatāmas GIFAFFI mājas lapā http://www.caps.lv/gifaffi/index.php.

Galvenais , piedaloties šajā konkursā,  nebija uzvarēt, bet mācīties atklāt jaunas pasaules izzināšanas iespējas, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas.  Liels ieguvums bija iespēja ielūkoties īstā kino  pasaulē.

Vjačeslavs Piskunovs,

informātikas skolotājs

 

A. Zeibota luga „Liliju ezers” skolēnu Tautas teātrī „Sprīdītis”
2011. gada 21. februārī

Valmieras Viestura vidusskolas skolēnu Tautas teātrī turpinās pirmizrāžu laiks. Piektdien, 18. februārī, aktieri no 11.a, b, c klasēm parādīja savu jaunāko veikumu – rakstnieka Andra Zeibota lugas „Liliju ezers” iestudējumu. Luga ir sarakstīta pagājušā gadsimta 90. gados, un tajā saskatāmas absurda dramaturģijas un simbolisma iezīmes.

Lugas darbība risinās nomaļā stacijā, kur ierodas tūristi, lai dotos uz brīnumaino Liliju ezeru. Stacijā viņi satiek dīvainu Ceļotāju ( Jurģis Drande 11. c klase) un suvenīru Pārdevēju(Kristīni Liepiņu 11. c klase). Visu raibo tūristu  kompāniju organizē un vada enerģiskā Vadone (Anna Jēkabsone 11. c klase). Liekas priekšā būs interesants piedzīvojums dabas objektā, bet tas, kā izrādās, nav sasniedzams. Rodas jautājums, kas tad īsti ir mistiskais Liliju ezers – sapnis, murgs vai kaut kas absurds un neiespējams. Atbilde uz šiem nozīmīgajiem jautājumiem tiek meklēta ikvienā izrādes epizodē. Ļoti liela loma kopnoskaņas radīšanā ir aktieru ansamblim, kas veiksmīgi aizved skatītāju no reāliem notikumiem stacijā nosacītajā autora veidotajā pasaulē. Ironiski mūsdienu kontekstā izskan Vadones teiktais: ”Ei, jūs pārdevēji, tirgotāji, kur var dabūt to, kā pasaulē vairs nav? Sakiet man, es samaksāšu...”

Izrādes dekorācijas, galveno ideju un tēlu atklāsmes veids trāpīgi raksturo laiku, kurā mēs dzīvojam. Septiņpadsmitgadīgo, astoņpadsmitgadīgo jauniešu atveidotie tēli piešķir izrādei īpašu, emocionāli aktīvu raksturu. Tas ir šodienas vidusskolēnu skatījums ar lugas palīdzību uz mūsdienu dzīves problēmām, daudziem neatrisinātiem jautājumiem mūsu dzīvē. Un visam tam vidū šaubu un pretrunu plosīts cilvēks. Tas tiecas uz kādu mērķi, grib visu sasniegt tūlīt, bet pietrūkst skaidras, mērķtiecīgas rīcības programmas. Rezultātā rodas savstarpēji pārmetumi, šķelšanās, agresīva vēlēšanās postīt un iznīcināt. Izrāde izskan kā brīdinājums tam, ka pārmaiņu laikā ir jāprot izmantot iegūto pieredzi, bet nevajadzētu akli tai pakļauties, jo ne vienmēr pieredze ir kā pozitīvs virzītājspēks. Interesanti lugas personāžu sarunās atklājas savdabīgs vērtējums par mūsdienu sabiedrības morāli. Skarbs ir izrādes nobeigums, kurā redzama cilvēku garīgā un fiziskā bojāeja zaudēto ilūziju dēļ. „Mēs vismaz bijām cilvēki. Tikai nezinājām , kur iet. Bet kad uzzinājām, tad kājas jau bija salauztas...”- pie tādas sāpīgas atziņas nonāk lugas galvenie varoņi.

Izrādi veidojis Tautas teātra „Sprīdītis” režisors Roberts Segliņš, sadarbojoties ar Valmieras teātra aktrisi Inesi Ramuti, kas jau vairākkārt palīdzējusi mūsu teātrim. Darbā ar kustībām skolēnus konsultēja deju speciāliste Lelde Feldmane. Viņa, Viesturskolas teātra kādreizējā dalībniece, tagad pēdējos 5 gados kā absolvente dod savu ieguldījumu „Sprīdīša” izrāžu veidošanā. Paldies jums, mūsu teātra atbalstītāji, par atsaucību!

Pirmizrādē vislielākā atzinība mūsu vienpadsmitajiem bija no skolasbiedriem, kas ieinteresēti ieklausījās izrādē izteiktajās atziņās un vēroja klasesbiedru spēli. Kā balva tika pasniegta īpaša saldā torte ar nosaukumu „Liliju ezers” un izteikti laba vēlējumi kolektīvam, kad tas piedalīsies 24. februāra skatē. Skolas direktore Mudīte Grava, sakot lielu paldies „Liliju ezera” veidotājiem, piebilda, ka katra jauna izrāde „Sprīdīša” repertuārā ir īpašs notikums skolas dzīvē. Šīs izrādes galvenais ieguvums ir tas, ka ikvienam skatītājam ir ko padomāt par to, kas mēs esam un kur mēs ejam.

 

Māris Lapsiņš,

latviešu valodas un literatūras skolotājs

Mazskautu un guntiņu ziemas nometnē
2011. gada 19. februārī

No 11. līdz 13. februārim Dikļos notika 12. Latvijas mazskautu un guntiņu ziemas nometne „Pakrastnieki”. Nometnē piedalījās apmēram 80 dalībnieki no Rīgas, Ogres, Valmieras 4. un Kocēnu 38. skautu vienības.

Nometni organizēja Valmieras 4. skautu vienības vadītājs un šīs nometnes priekšnieks ULDIS JANSONS. Viņš stāsta: „Darbojāmies visi kopā - skauti un gaidas,  mazskauti un guntiņas. Šoreiz galvenie tiešām bija Latvijas skautu un gaidu organizācijas jaunākā pakāpe – mazskauti un guntiņas, t. i., bērni līdz 12 gadu vecumam. Visas aktivitātes viņiem izplānoja un vadīja mūsu 4. skautu vienības pieredzējušie roveri Paulīna Latsone un Eduards Johansons. Citu vienību jaunieši viņiem piepalīdzēja. Piektdien nometni sākām ar Vika dabas parka iepazīšanu, Dziesmu svētku muzeja apskati. NoDikļiem Latvijā ir izplatījusies dziesmu svētku tradīcija. Tad šinšilu audzētava, kur bērni bija pārsteigti, ieraugot tik daudz šo zvēriņu. Dalībnieki interesanti izpildīja uzdevumu -Vika grāmatas iespaidā iejutās savā Pakrastē ar zīmējumos parādītajiem dzīvniekiem. Viņiem sanāca ļoti skaistas glezniņas prezentācijai pie vakara ugunskura. Bet vēlu, vēlu vakarā bija nakts spēle -  arī par Vika „Pakrastnieku” tēmām. Sestdien zirgaudzētavā apskatījām gan kumeliņus, gan lielus sporta zirgus. Mūsu lielais dalībnieku pulks piedzīvoja necerētu pārsteigumu – izbraucienu kamanās. Bija arī izrāde Datārponis. Pēcpusdienas šķēršļu gājienā, ko atkal organizēja jaunieši, katrā punktā darbojās kāds Pakrastnieku tēls. Dalībniekiem bija jāveic dažādi uzdevumi, piemēram, pie ķengura jālec ar maisiem, pie zebiekstes jālien pa izraktām alām... Sestdienas vakara ugunskura tēma bija Bē – Mē – Tē - Vē (precīzāk, bezmalkas televizors). Katra grupa rādīja pašu izdomātu vai no Vika grāmatas paņemtu sižetu. Kopīgo svētdienu ievadīja stāstījums par Dikļu baznīcu un svētbrīdis. Visbeidzot nometnes pēdējā aktivitāte – āra sporta spēles. Nometne bija izdevusies laba arī tāpēc, ka mazskautiņi izdzīvoja Latvijas ziemas peripetijas – gan lielu puteni un asu vēju, gan niknu salu.”

Ziemas nometnes notiek katru gadu. Pagājušajā gadā to rīkoja Jānis Olmanis un viņa Kocēnu vienība, bet šoreiz - Uldis Jansons. Arī nākamā ziemas nometne, ko organizēs rīdzinieki,  droši vien notiks Vidzemē, jo aktīvākie skauti esot tieši Vidzemē un Rīgā.

Fotogrāfijas no nometnes šeit:Smile

Izmantots laikr. LIESMA materiāls 15. 02. 2011. (Nr.25)

2011. gada 12. klašu Žetona vakars Viesturskolā
2011. gada 15. februārī

Žetona vakars ir tas brīdis, kuru ar nepacietību gaida daudzi vidusskolnieki. Pēdējā balle, pēdējais svinīgais mirklis pirms došanās mācību maratona finiša taisnē. Sestdien, 12.februārī, šo brīdi sagaidījām arī mēs – nākamā 51. izlaiduma viesturieši.

Vakara pirmajā pusē gandrīz sešdesmit uztraukti divpadsmito klašu audzēkņi saņēma neskaitāmi daudz labu vārdu un novēlējumu. Paldies par to! Jūsu uzticība un optimisms mums patiešām nozīmē ļoti daudz. Sveicēji neskopojās arī ar dāvanām – divas jaukās Pepijas nu kļūs par mūsu jaunajiem klasesbiedriem, apņemamies viņas mīlēt un lutināt. Un, protams, pats svarīgākais mirklis – žetona saņemšana. Mazs dzintara gabaliņš ar trim maģiskajiem burtiem  „VVV” ir tik silts, tik mīļš kā pati Viesturskola. Un tas runā gluži kā „Dzintarainajā pasakā”, sakot -  „es esmu viesturiete, un tas liek man  par to būt lepnai”.

Otrā Žetona vakara daļā tradicionālā izrāde „Pepija Garzeķe". Šķiet, skatītājos tā izraisīja tādu pat sajūsmu kā pašos jaunajos aktieros. Ļoti jutām cits citam līdz, un tie, kuri nebija uz skatuves, centās palīdzēt kā spēdami, kaut vai nomierinot viens otru aizkulisēs, lai viss noritētu bez aizķeršanās. Šogad ieklausījāmies Pepijas piedzīvojumu pilnajā stāstā un ar viņas palīdzību izceļojāmies pa visdažādākajām pasaules malām, apciemojām cirku un pat atradām Kukarambu.

Žetona vakars ir tas svinīgais un skaistais brīdis, kas kalpo kā apliecinājums tam, ka 12. klašu skolēni ir gatavi skolas gaitu noslēgumam. Paldies visiem, kas šo vakaru padarīja gan svinīgu, gan skaistu! Domāju, ka mēs visi to atcerēsimies tikai un vienīgi ar smaidu. Divpadsmitā klase drīz beigsies, un līdz ar to arī tik ļoti mīļā skola vairs nebūs mūsu ikdienas otrās mājas. Mēs zinām, ka mēs vēl satiksimies. Varbūt krāsu pasakā, varbūt smaržu pasakā, varbūt pasakās, kurās vējš čab lapās vai jūra krāc. Pasaku jau ir ļoti daudz, un tās nekad nebeidzas.

Kristīne Kudreņicka

12. b klasē