Februāra pirmās dienas Valmieras Viestura vidusskolā aizrit teātra izrāžu noskaņās. Arī šogad, kā parasti, 2. semestra sākumā Tautas teātrī „Sprīdītis” jauna pirmizrāde. Šoreiz iestudēts rakstnieka Aleksandra Volkova pasakas „Smaragda pilsētas burvis” skatuves variants. Režisors Roberts Segliņš stāsta , ka jaunās izrādes pamatidejas patlaban ir ļoti aktuālas. Ikdienā mēs redzam , kā cilvēki dažādu iemeslu dēļ zaudē mājas.  Īpaši sāpīgi to izjūt bērni. Izrādes galvenajai varonei Ellai , lai atgrieztos mājās no tāluma, ir jāpārvar šķēršļi, jācīnās ar ļaunajiem spēkiem un reizēm arī ar nespēku sevī. Labi, ka blakus ir īsti draugi, uz kuriem var paļauties. Cilvēkam ir jābūt tik dāsnam labestīgam, lai spētu palīdzēt draugiem piepildīt viņu viskarstākās vēlēšanās.

            Jaunā izrāde ir krāšņa pasaka, tā aicina ieraudzīt brīnumu ar bērna acīm un ticēt tam. Arī pieaugušajiem, kas tik bieži aizņemti ar racionālās pasaules problēmām. Jauniestudējuma adresāts – jaunāko klašu skolēni. Izrāde būs interesanta arī vecāko klašu skolēniem, jo gudrība, mīlestība un drosme būs vajadzīga ikvienam mūsdienu jaunajam cilvēkam, dodoties pasaules plašajos ceļos. Tādu vērtējumu pēc izrādes izteica 12. b klases skolnieks Viesturs Mušperts -  vairāku „Sprīdīša” iepriekšējo gadu izrāžu  dalībnieks.

            Režisors R. Segliņš atzīst, ka izrādes rašanās process bijis sarežģīts, bet interesants . Viņa mērķis bija radīt no plašā pasakas materiāla dinamisku, mūsdienīgu izrādi. Pateicoties izrādes veidotāju lielajai ieinteresētībai panākt vēlamo rezultātu, tas ir izdevies. Ir izveidojies tās kodols veidotāju vidū, kas izjūt lielu atbildību par visu uz skatuves notiekošo. Tas nav viegli, jo izrādē piedalās 35 skolēni, kas mācās 6. – 10. klasēs.. Daļai tā ir pirmā reize, kad viņi kā aktieri ir uz skatuves savās lomās, bet citi jau redzēti iepriekšējās izrādēs. Pasakas iestudējumā daudz dziesmu, mūzikas, kustību, kas labi palīdz atklāt galveno domu. Skatuves noformējums rada daudzveidīgu, mainīgu pasakas vidi, kas papildinās ar krāsainiem tērpiem. Daudz radošas izdomas skatuves dekorāciju un afišas veidošanā ieguldījusi jaunā māksliniece Kitija Berga no 10. a klases. Viņa un Sabīne Penka no 10. b klases pirms katras izrādes veic lielu darbu, lai nogrimētu vairāk nekā 30 aktierus.

            Skatītāji izrādes gaitā iepazīstas ar daudzveidīgo lomu izpildītājiem. Galveno lomu – meiteni Ellu tēlo Ella Karīna Grāvīte no 8. a klases. Viņa uz „Sprīdīša” skatuves ir pirmoreiz. Kā vērtēja izrādes pirmie skatītāji, viņa ar savu vienkāršību un patiesīgumu labi atklāj sava tēla būtību. Veiksmīgi savās raksturlomās ir Rūdolfs Vētra no 8. a klases un Mārtiņš Pūcītis no 8. b klases. Ļoti plastiska un emocionāla savā lomā ir viesaktrise Justīne Niedre no VVĢ. Režisors izsaka prieku par visiem aktieriem, kas spēja šo lielo darbu paveikt, un pateicas par labo auru grūtajā mēģinājumu laikā .Paldies teātra izrādes tapšanas radošajai komandai – kustību konsultantei Lijai Jērcumai, skolotājām Īrisai  Ozolai un Daigai Stalšānei. Aicinām visus interesentus uz Viesturskolu iepazīties ar mūsu teātra jaunāko izrādi!

Māris Lapsiņš,

 latviešu valodas un literatūras skolotājs

24. janvārī skolā viesojās 2007. gada absolventes Zanda Vasiļjeva un Zane Legzdiņa. Viņas tikās ar 10. c klases skolēniem un pastāstīja par savām dzīves gaitām pēc VVV beigšanas.

Zane raksturoja  studijas Ventspils augstskolas tulku – tulkotāju programmā. Skolēni ar lielu interesi sekoja Zanes raitajam stāstījumam angļu valodā. Viņa vienlīdz labi pārvalda gan angļu, gan vācu valodu. Divas reizes  viņa jau ir bijusi Vācijā, lai pilnīgotu savas vācu valodas zināšanas.

Savukārt Zandas stāstījums bija par viņas pieredzi, kas uzkrāta, jau pusotru gadu strādājot Anglijā. Viņa īpaši pievērsa klausītāju uzmanību tam, kā skolā iegūtās svešvalodu zināšanas tagad noder, lai pakāptos augstāk pa karjeras kāpnēm.

Angļu valodas skolotāja Līvija Kraukle

Pirmo reizi mūsu skolā pēc  krievu valodas skolotāju ierosinājuma tika organizēts krievu valodas radošais vakars, kas bija iecerēts kā atpūtas vakars krievu gaumē. Skolotājas piedāvāja šādu iespēju, un vidusskolēni labprāt atsaucās, īpašu aktivitāti izrādīja 11.klases.Vakars tika plānots kā tuvāka iepazīšanās ar krievu mūziku, deju, tautas dziesmām, populāriem filmu aktieriem un epizodēm no kinofilmām, humora šoviem, tādējādi radot interesi par it kā zināmo, bet ne tik vieglo valodu un tās apguvi. Skolēni dalīja lomas, mācījās tekstus, veidoja tērpus un mācījās dejas soļus. Skolotājas adaptēja tekstus, jo tie bija jāpielāgo publikai, skolēnu prasmēm sazināties un saprast.

Vakars iesākās ar krievu tautas dziesmām. Tika spēlētas populārākās epizodes no krievu komēdijām ,,Kaukāza gūstekne’’, „Šurika piedzīvojumi”, ciemos bija ieradušās krievu večiņas no humora šova ,,Greizais spogulis”. Tika parodēts M.Galkina un N.Baskova duets. Skanēja A.Pugačovas dziesmas. Toms Cērūzis nodziedāja savu sacerēto dziesmu. Viņa emocionālais izpildījums guva lielu skatītāju atbalstu un aplausus. Ar sajūsmu tika uzņemta dziesma un dejas pavadījums, ko izpildīja Vera Serdjučka. Un kur vēl azartiskā krievu tautas deja ,,Kaļinka”! Spilgtās emocijas uz skatuves un krievu tautas tērpi izraisīja skaļus aplausus zālē. Pasākuma noslēgumā negaidīti ieradās pati A.Pugačova, lai sveiktu pasākuma dalībniekus. (tēlā veiksmīgi bija iejuties Dzeltenā kora dalībnieks G.Ristamecs)

Vakars pagāja jaukā gaisotnē. Skatītāju emocijas bija patiesas, un bija gandarījums par ieguldīto darbu. Vakara turpinājumā skolēniem bija iespēja izdejoties krievu estrādes ritmos. Izskanēja arī doma, ka šo pasākumu, krievu valodas nedēļas ietvaros, varētu veidot kā ikgadēju.

Bet jau marta mēnesī ar diviem spilgtākajiem  priekšnesumiem mūsējie piedalīsies Valmieras pilsētas un strapnovadu krievu valodas metodiskās apvienības rīkotajā pasākumā Pārgaujas ģimnāzijā.

Inta Daugaviete,

Krievu valodas un literatūras skolotāja

Janvāra pirmās nedēļas nogalē skauti un gaidas no visas Latvijas atkal bija kopā zimas sagaitā Baltais vilks, tā veltīta Daugavgrīvas 1. latviešu strēlnieku bataljonam.

Sagaitas mērķis ir nacionālpatriotiskā audzināšana, atceroties latviešu strēlnieku varonību Pirmā pasaules kara laikā Brīvības cīņās 1917. gadā. Nozīmīga tās sastāvdaļa ir āra dzīves iemaņas ziemas apstākļos, strēlnieku cīņu vēstures izzināšana, dažādas praktiskas nodarbības, komandas saliedēšana un citas aktivitātes.

Ziemas sagaita tieka organizēta jau devīto gadu. Tradīcija janvārī doties uz Ložmetējkalnu skautiem ir saglabājusies jau no pirmās Latvijas brīvvalsts laikiem, kad roveri (skautu kustības vecākā darbības pakāpe) devās pārgājienā uz Ložmetējkalnu, lai pieminētu varonīgos latviešu strēlniekus. Arī šogad grupiņa nometņotāju ieradās nometnes vietā, kājām veicot ap 15 km no Valgundes stacijas, - viņu vidū arī valmierieši Emīls Žugs un Kārlis Linde.

Šogad sagaitā piedalās vairāk nekā 130 jaunieši vecumā no 12 līdz 25 gadiem, tostarp sešpadsmit Valmieras 4. skautu vienības un deviņi Kocēnu 38. skautu vienības dalībnieki.

Dažādas ir bijušas sagaitas. 2011. gads laikam visiem paliks atmiņā ar dziļajiem sniegiem, kas bija īpaši apgrūtinoši, jo no dziļās sniega segas bija jāattīra ne tikai telts vietas, bet arī celiņi un laukumi aktivitātēm. Nodarbībās sadarbībā ar militārās vēstures klubu tika apgūta ierindas mācība ar un bez ieročiem, kāda tā bija pirms 94 gadiem, un citas strēlnieku laika aktivitātes, tika apmeklēta Pirmā pasaules kara kaujas rekonstrukcija Ziemassvētku kauju muzejā Mangaļi. Tāpat skautu sagaitu neatņemama sastāvdaļa ir nakts spēles - spēlē Dvēseļu zaglis Valmieras 4. skautu vienības skauts Pēteris Murīss tika atzīts par veiksmīgāko spēlētāju.

Šī sagaita īpaša izvērtās ar aizsardzības ministra Arta Pabrika un Japānas vēstniecības pārstāvja apmeklējumu. Artis Pabriks , uzrunājot nometnes dalībniekus, uzsvēra: "Šeit, Ložmetējkalnā, ir grūti domāt par Latvijas nākotni un veidot to, neatceroties pagātni. " Viņš atgādināja, ka Ložmetējkalns ir vieta, kas būtu jāzina katram Latvijas patriotam un katram pilsonim, un ikvienam ir jāsaprot, kas un kāpēc šeit ir noticis. "Atzīstu, ka tā ir traģiska Latvijas vēstures lappuse, bet parasti nācijas un valstis dzimst tieši traģiskos apstākļos,"sacīja ministrs. Viņš jauniešus mudināja izlasīt Aleksandra Čaka  vēsturisko poēmu Mūžības skartie, kā arī latviešu strēlnieku pulkveža Jukuma Vācieša atmiņas un padomju laikā aizliegto Aleksandra Grīna vēsturisko romānu "Dvēseļu putenis".

Būtiska ir piedalīšanās oficiālajā Valgundes pagasta organizētajā piemiņas pasākumā, kas arī ik gadu notiek Ložmetējkalnā. Nometnes priekšnieks Nils Klints nometni slēdza, pārfrazējot citātu no leģendārās kinofilmas: "Skauti un gaidas janvārī tikšanās vietu mainīt nedrīkst, un tā ir Ložmetējkalns."

Uldis Jansons,

Valmieras 4. skautu vienības priekšnieks

Šajā janvāra nedēļā viesturieši šķīra vēstures notikumu lapas, kurās ierakstīti notikumi pirms 20 gadiem – barikāžu laiks.1991. gada janvāris mūsu sirdīs un prātā saistās ar  dziesmām un vienotību, ar  Baltijas tautu brīvības centienu aizstāvēšanu. Arī mēs, viesturieši, visdažādākos veidos centāmies atsaukt atmiņā šo dramatisko, bet cildeno laiku Latvijas vēsturē.

Pirmdien barikāžu atceres gadadienai bija veltīti divi Ziemeļlatvijas kameransambļa koncerti 1.-7. klašu skolēniem. Ansambļa solisti, bijušie barikāžu dalībnieki, ar savām dziesmām deva uzmundrinājumu, pierādot, ka latviešu tautas vienotība ir kopīgā dziesmā. Klausoties vēstures skolotājas Inas Grāvītes stāstījumā, skolēni sadevās rokās, veidojot šo dienu logo un sakot paldies cilvēkiem, kas idejas vārdā bija kopā ziemas salā. Otrdien audzināšanas stundā skolēni tikās ar barikāžu dalībniekiem, skatījās videofilmas un skolas teritorijā iededza ugunskuru, lai kopīgi vārītu zupu un izjustu vienotības garu, kas valdīja pirms 20 gadiem. Zīmīgi, ka zupa, kas kopīgi gatavota uz ugunskura un kurā likts tas viss, ko katrs bija sarūpējis, garšoja jo īpaši. Neformāla saruna izdevās brīva, un galvenais, ka uzzinājām janvāra notikumu dalībnieku pārdzīvoto. Iespējams,ka tieši tā arī mūsdienu jaunieši guva interesi par savas tautas laikmeta griežiem. Bija prieks, ka klašu stundās, kas bija veltītas barikāžu atcerei, piedalījās gan skolēnu vectētiņi Juris Šmits un Mārtiņš Ceplītis, gan mūsu skolotāji Uldis Jansons, Māris Lapsiņš, Roberts Segliņš. Īpaši gaidītas bija bijušā skolas direktora Ivara Brieža atmiņas, jo tieši viņš bija barikāžu laika notikuma epicentrā. Viņš viesojās vairākās klasēs, lai dalītos atmiņās.

Trešdien 9.klašu skolēni un vēstures skolotāja Ina Grāvīte piedalījās Valmieras 5. vidusskolā rīkotajā atceres pasākumā „Tik tev Latvijas, cik tavā sirdī iekšā”. Īpašs sveiciens tajā no viesturiešiem bija Roberts Segliņa tā laika fotogrāfijas CD formātā. Tās tika nodotas Valmieras novadpētniecības muzeja darbiniekiem. Autors saņēma lielu pateicību no vēstures pētniekiem.. Ceturtdien 8. -12. klašu skolēni bija kopā, lai piedalītos vienotā vēstures stundā, kuras laikā skatījāmies dokumentālo filmu „Dūmu deja debesīs”.