Par katru tautu un valsti mums ir izveidojušies noteikti priekšskati, stereotipi. Bet tos pavisam viegli iespējams apgāzt, aizbraucot uz nezināmu zemi un pašam par visu pārliecinoties. Tieši tā Japānas skaistā daba pārsteidza Valmieras 4. Skautu vienības dalībnieku, Valmieras Viestura vidusskolas 9. Klases skolnieku NIKU CIPRUSU, kurš nupat atgriezies no elpu aizraujoša ceļojuma.

Valmieras skautu vienībā darbojos jau sešus gadus – teltis ceļam, ugunskurus mācāmies sagatavot un iekurt; skautiem ir dažādas aktivitātes. Braucienam uz Japānu pieteicos jau pirms sešiem mēnešiem. Latvijas Skautu un Gaidu Centrālā organizācija (LSGCO) izsludināja konkursu, kurā varēja pieteikties divu nedēļu brucienam uz Japānu. Uzrakstīju motivācijas vēstuli, saņēmu rekomendāciju no savas skautu vienības vadītāja un biju viens no trim jauniešiem no Latvijas, kam tika dota iespēja ceļot uz Japānu. Lidojums bija ilgs un sarežģits – izlidojām no Viļņas, Maskavā pārsēdāmies, ilgi gaidījām savu lidmašīnu, kamēr beidzot nonācām Tokijā. Mūsu galamērķis bija Fudži pilsēta. Kultūršoks nebija tik liels, kā sākumā biju iedomājies un gaidīju. Domāju – otra pasaules mala, viss būs pilnīgi citādi, bet  - nebija. Mūs uzņēma ļoti sirsnīgi, japāņi vipār atstāja iespaidu kā ļoti dāsni un draudzīgi cilvēki. Divu nedēļu laikā sanāca dzīvot trīs viesģimenēs, un visas bija laipnas, saprotošas un sirsnīgas. Ar valodu zināšanām gan viņiem ir grūtāk – lai gan angļu valodu skolās sķ macīt jau no trešās klases, mana vecuma jaunieši angliski runāsliktāk nekā, teiksim, vidusmēra latvietis.

Uzturēšanās laikā Japānā bijām vairākās ekskursijās – gan uz Fudži kalnu, gan Tokiju. Šis bija vairāk atpūtas ceļojums, un tajā nebija plānotas skautu sacensības vai nometnes tipa pasākumi. Projekts paredz, ka vienu vasaru Latvijas skauti brauc uz Japānu, nākamajā vasarā viņi pie mums ar mērķi iepazīt citu tautu kultūru. Bijām arī Japānas skautu nometnē, bet neteikšu, ka biju sajūsmā. Mūsu nometnes un skautu aktivitātes ir foršākas. Toties visvairāk pārsteidza daba. Biju iedomājies, ka tur viss ir ļoti attīstīts, tehnoloģiju pārņemts. Tiesa, ir jāatzīst: tehnoloģijas tiešām tur ir augstā līmenī – katram bērnam ir vismaz viens gadžetiņš, ar ko spēlēties, vai mobilais telefons. Bet daba ir neatkārtojami skaista un iespaidi – tikai vislabākie! Katram ieteiktu izmantot iespēju piedalīties kādā apmaiņas braucienā uz citām valstīm – zaudēt nevar neko, būsi tikai ieguvējs, - par piedzīvoto Japānā stāsta Niks.

Signe Krūzkopa ViA studente

Laikraksts Liesma 2012. gada 17. augustā

Par teātra mākslas attīstību un popularizēšanu Valmierā "Gada valmierietis 2012" tituls piešķirts Valmieras Viestura vidusskolas tautas teātra „Sprīdītis” režisoram, teātra klases pedagogam ROBERTAM SEGLIŅAM.

APSVEICAM !

„Krāj gaismu sev, lai citus gaismā vadīt spētu”

Šo dzejnieka Raiņa atziņu no sirds man – jaunajam latviešu valodas un literatūras skolotājam – veltīja Valmieras Viestura vidusskolas direktore Vera Kupča. Vārdi, ierakstīti dāvinātajā kalendārā, vēl šodien atklāj skolotājas neatkārtojamās personības būtību, dzīves aicinājumu un vadmotīvu. Direktore ļoti gādāja, lai skolā strādāt atgrieztos savējie – Viesturskolas absolventi -, kas nestu tālāk skolas tradīcijas un vērtības. Viņas aizsākto veiksmīgi turpināja nākamie direktori, un tā šobrīd gandrīz puse skolotāju kolektīvā ir viesturieši.

Vera Kupča bija Viesturskolas kolektīva dvēsele jau kopš tālā 1957. gada, kad no Elejas vidusskolas viņa ieradās Valmierā.Te aizvadīts viņas darba mūža un dzīves zelta laikmets. 25 gadus līdz 1982. gadam Vera Kupča bija Viesturskolas direktore. Spilgta personība – majestātiski stalta, ļoti noteikta savos lēmumos un apveltīta ar teicamu intuīciju, lai vadītu skolu pa sarežģītajiem pedagoģijas labirintiem. Viņa prata drosmīgi, ar kritisku pieeju izvērtēt dažādos nepārdomātos rīkojumus no augšas un pārveidot tos tā, lai kolektīvam tie neliktos neizpildāmi un absurdi. Viņa bija direktore ar milzīgu pieredzi, kas prata raudzīties skolas nākotnē ar perspektīvu, meklējot jaunus izaicinājumus. Kolēģi un skolēni atceras direktori kā ļoti vienkāršu, sirsnīgu cilvēku. No viņas staroja laipns un silts acu skatiens, kas radīja pozitīvas emocijas līdzcilvēkos.

Daudzi Viesturskolas absolventi Veru Kupču pazina arī kā erudītu latviešu valodas un literatūras skolotāju, kas modināja skolēnos interesi par latviešu un pasaules literatūras un kultūras vērtībām. Viņa mācīja jauniešus mīlēt savu dzimto valodu visā tās daudzveidībā. Izcili skaists un precīzs, īsta glītrakstīšanas parauga vērts, bija skolotājas pašas rokraksts.

Direktorei bija laba komanda, kas palīdzēja īstenot jaunās idejas. Mācību pārzine Inese Ķestere atceras, ka Mūsu Veriņai (tā viņu dēvēja tuvākās kolēģes) bija īpašs talants atrast katrā skolotājā spējas un dot iespējas atraisīt tās, lai no tā iegūtu gan skolēni, gan skola kopumā. Direktores atbalstīts, 1958. gadā savu darbību uzsāka skolēnu teātris Sprīdītis. 60. gados ļoti intensīvs darbs tika veikts kabinetu sistēmas ieviešanā. 1975. gadā direktores vadībā tika izveidota pirmā teātra klase Latvijā. Liels atbalsts tika sniegts sporta un tūrisma pulciņa dalībniekiem, lai viņi sacensībās gūtu labus panākumus. Mēs, viesturieši, sapratām, ka mums ir vislabākā direktore, un, pateicoties tam, Viestura vidusskola kļuva pazīstama visā Latvijā.

Matemātikas skolotāja Mudīte Kelmere uzskata, ka Veras Kupčas skolotājas talanta pamatā bija tas, ka viņa ļoti mīlēja bērnus. Viņa spēja uzklausīt, dot padomu un palīdzēt gan skolēniem, gan jaunajiem skolotājiem. Ikdienas sarežģītajā skolas darbā Vera Kupča mierīgi prata novērst radušās pretrunas. Ikviens viņas teiktais vārds bija labi pārdomāts un trāpīgs, kas palīdzēja kopīgiem spēkiem risināt samezglojumus. Viņa prata eleganti uzstāties. Lielais skolēnu vecāku un skolas atbalstītāju jeb šefu piesaistīšanas darbs bija direktores pārziņā. Šīs sadarbības formas deva skolai daudz pozitīva. Pēc direktores darba pabeigšanas Veriņa skolā bija labais gariņš , kas prata atbalstīt darba turpinātājus - jaunos direktorus – un pārējos kolēģus ar savu padomu. Viņa vienmēr atrada sev piemērotu nodarbošanos savas Viesturskolas labā, kamēr vien pietika spēka un veselības.

Šobrīd, nozīmīgās jubilejas reizē, Vera Kupča varētu būt gandarīta, jo viņas dzimtas koks ir krietni sakuplojis. Valmierā labi pazīstams viņas dēls – Vidzemes slimnīcas ķirurģijas nodaļas vadītājs, lieliskais ārsts Uldis Kupčs. Vecmāmiņas dzīves pieredzi un sirdsgudrību ir mantojuši meitas Ilgas bērni – Elīna Siliņa un Pauls Upenieks, kā arī dēla Ulda trīs meitas: Ilze Lībeka, Ieva Damberga, Liene Laurova. Arī mazmazbērni, kuru pulciņš nu jau krietni liels – vienpadsmit. Mazbērnu dzīves un darba vietas saistās gan ar Rīgu, gan Valmieru, bet mazmeitu Ilzi dzīves ceļš aizvedis uz tālo Austrāliju.

Mēs, viesturieši, sakām lielu PALDIES mūsu Direktorei Verai Kupčai par viņas bagāto, radošo darba mūžu, par skaistajām atmiņām, ko viņa ir atstājusi mūsu sirdīs. Šīs nedēļas nogalē mēs pulcēsimies kopā Valmieras pilsētas kapos direktores atdusas vietā, lai domās būtu kopā ar viņu dzimšanas dienā ...

Māris Lapsiņš,

Valmieras Viestura vidusskolas skolotājs, 10. izlaiduma absolvents

Jūnijs ir īpašs mēnesis, jo naktis visīsākās, meijas smaržo vispatīkamāk. 12. klašu skolēnu sirdīs  tad valda satraukums, jo klāt izlaidums. Sestdien, 16. jūnijā, no savas Valmieras Viestura vidusskolas atvadījās 12.a (kl. audz. Ina Tuņķele), 12.b (kl. audz. Īrisa Ozola), un 12.c (kl. audz. Anda Upīte) absolventi. Saulainajā dienā absolventi, skolotāji un viesi pulcējās skolas pagalmā izlaiduma pasākumam. Ceļa vārdus teica skolas direktore Mudīte Grava un dāvināja grāmatu kā nelielu atmiņu no skolas. Atestātus par vidējo izglītību jaunieši saņems tikai 11. jūlijā. Kristīne Liepiņa (12.c), Elīza Anete Kaužēna (12.c), Annika Rozīte (12.b) un Zane Lucāne (12.c) saņēma Ministru prezidenta Valda Dombrovska Pateicības vēstuli par teicamām sekmēm. Ekonomikas skolotāja Ludmila Gammeršmidte  12. c klases 16 skolēniem izdeva Junior Achievement Latvija sertifikātus par aktīvu darbošanos biznesa jomā. Izlaiduma svētku noskaņu bagātināja muzikālais sveiciens Viesturskolas absolventes Anetes Zālītes vadībā.

Vidusskolas beigšana ir īpašs notikums katra jaunieša dzīvē, jo sasniegta vēl viena izglītības virsotne un jāizdara izvēle, ko darīt tālāk. Tas ir mirklis, ko izdzīvo vispatiesāk. Izlaidumā kopā savijas atmiņas, ciemos nāk viss labais, kas noticis 3 gadu laikā. Skolas ceļā ir ierakstīti īpaši pieturas punkti. Katrā no tiem ir satikti un iepazīti līdzcilvēki, kam nozīme  tālākajās  gaitās.

Jaunieši dosies Latvijas un pasaules plašumos meklēt savu ceļu kā Sprīdītis ar pārliecību, ka, iegūs pieredzi, ka draugi ceļā spēs palīdzēt. Esam viesturieši – šie vārdi absolventu dzīvē būs un vienmēr paliks izjūtās visās varavīksnes krāsās, bet visam pāri atmiņas par draudzību, pirmo mīlestību un skolotājiem. Esiet laimīgi!

Anda Upīte,

12.c klases audzinātāja