Janvāra pirmās nedēļas nogalē skauti un gaidas no visas Latvijas atkal bija kopā zimas sagaitā Baltais vilks, tā veltīta Daugavgrīvas 1. latviešu strēlnieku bataljonam.

Sagaitas mērķis ir nacionālpatriotiskā audzināšana, atceroties latviešu strēlnieku varonību Pirmā pasaules kara laikā Brīvības cīņās 1917. gadā. Nozīmīga tās sastāvdaļa ir āra dzīves iemaņas ziemas apstākļos, strēlnieku cīņu vēstures izzināšana, dažādas praktiskas nodarbības, komandas saliedēšana un citas aktivitātes.

Ziemas sagaita tieka organizēta jau devīto gadu. Tradīcija janvārī doties uz Ložmetējkalnu skautiem ir saglabājusies jau no pirmās Latvijas brīvvalsts laikiem, kad roveri (skautu kustības vecākā darbības pakāpe) devās pārgājienā uz Ložmetējkalnu, lai pieminētu varonīgos latviešu strēlniekus. Arī šogad grupiņa nometņotāju ieradās nometnes vietā, kājām veicot ap 15 km no Valgundes stacijas, - viņu vidū arī valmierieši Emīls Žugs un Kārlis Linde.

Šogad sagaitā piedalās vairāk nekā 130 jaunieši vecumā no 12 līdz 25 gadiem, tostarp sešpadsmit Valmieras 4. skautu vienības un deviņi Kocēnu 38. skautu vienības dalībnieki.

Dažādas ir bijušas sagaitas. 2011. gads laikam visiem paliks atmiņā ar dziļajiem sniegiem, kas bija īpaši apgrūtinoši, jo no dziļās sniega segas bija jāattīra ne tikai telts vietas, bet arī celiņi un laukumi aktivitātēm. Nodarbībās sadarbībā ar militārās vēstures klubu tika apgūta ierindas mācība ar un bez ieročiem, kāda tā bija pirms 94 gadiem, un citas strēlnieku laika aktivitātes, tika apmeklēta Pirmā pasaules kara kaujas rekonstrukcija Ziemassvētku kauju muzejā Mangaļi. Tāpat skautu sagaitu neatņemama sastāvdaļa ir nakts spēles - spēlē Dvēseļu zaglis Valmieras 4. skautu vienības skauts Pēteris Murīss tika atzīts par veiksmīgāko spēlētāju.

Šī sagaita īpaša izvērtās ar aizsardzības ministra Arta Pabrika un Japānas vēstniecības pārstāvja apmeklējumu. Artis Pabriks , uzrunājot nometnes dalībniekus, uzsvēra: "Šeit, Ložmetējkalnā, ir grūti domāt par Latvijas nākotni un veidot to, neatceroties pagātni. " Viņš atgādināja, ka Ložmetējkalns ir vieta, kas būtu jāzina katram Latvijas patriotam un katram pilsonim, un ikvienam ir jāsaprot, kas un kāpēc šeit ir noticis. "Atzīstu, ka tā ir traģiska Latvijas vēstures lappuse, bet parasti nācijas un valstis dzimst tieši traģiskos apstākļos,"sacīja ministrs. Viņš jauniešus mudināja izlasīt Aleksandra Čaka  vēsturisko poēmu Mūžības skartie, kā arī latviešu strēlnieku pulkveža Jukuma Vācieša atmiņas un padomju laikā aizliegto Aleksandra Grīna vēsturisko romānu "Dvēseļu putenis".

Būtiska ir piedalīšanās oficiālajā Valgundes pagasta organizētajā piemiņas pasākumā, kas arī ik gadu notiek Ložmetējkalnā. Nometnes priekšnieks Nils Klints nometni slēdza, pārfrazējot citātu no leģendārās kinofilmas: "Skauti un gaidas janvārī tikšanās vietu mainīt nedrīkst, un tā ir Ložmetējkalns."

Uldis Jansons,

Valmieras 4. skautu vienības priekšnieks

Šajā janvāra nedēļā viesturieši šķīra vēstures notikumu lapas, kurās ierakstīti notikumi pirms 20 gadiem – barikāžu laiks.1991. gada janvāris mūsu sirdīs un prātā saistās ar  dziesmām un vienotību, ar  Baltijas tautu brīvības centienu aizstāvēšanu. Arī mēs, viesturieši, visdažādākos veidos centāmies atsaukt atmiņā šo dramatisko, bet cildeno laiku Latvijas vēsturē.

Pirmdien barikāžu atceres gadadienai bija veltīti divi Ziemeļlatvijas kameransambļa koncerti 1.-7. klašu skolēniem. Ansambļa solisti, bijušie barikāžu dalībnieki, ar savām dziesmām deva uzmundrinājumu, pierādot, ka latviešu tautas vienotība ir kopīgā dziesmā. Klausoties vēstures skolotājas Inas Grāvītes stāstījumā, skolēni sadevās rokās, veidojot šo dienu logo un sakot paldies cilvēkiem, kas idejas vārdā bija kopā ziemas salā. Otrdien audzināšanas stundā skolēni tikās ar barikāžu dalībniekiem, skatījās videofilmas un skolas teritorijā iededza ugunskuru, lai kopīgi vārītu zupu un izjustu vienotības garu, kas valdīja pirms 20 gadiem. Zīmīgi, ka zupa, kas kopīgi gatavota uz ugunskura un kurā likts tas viss, ko katrs bija sarūpējis, garšoja jo īpaši. Neformāla saruna izdevās brīva, un galvenais, ka uzzinājām janvāra notikumu dalībnieku pārdzīvoto. Iespējams,ka tieši tā arī mūsdienu jaunieši guva interesi par savas tautas laikmeta griežiem. Bija prieks, ka klašu stundās, kas bija veltītas barikāžu atcerei, piedalījās gan skolēnu vectētiņi Juris Šmits un Mārtiņš Ceplītis, gan mūsu skolotāji Uldis Jansons, Māris Lapsiņš, Roberts Segliņš. Īpaši gaidītas bija bijušā skolas direktora Ivara Brieža atmiņas, jo tieši viņš bija barikāžu laika notikuma epicentrā. Viņš viesojās vairākās klasēs, lai dalītos atmiņās.

Trešdien 9.klašu skolēni un vēstures skolotāja Ina Grāvīte piedalījās Valmieras 5. vidusskolā rīkotajā atceres pasākumā „Tik tev Latvijas, cik tavā sirdī iekšā”. Īpašs sveiciens tajā no viesturiešiem bija Roberts Segliņa tā laika fotogrāfijas CD formātā. Tās tika nodotas Valmieras novadpētniecības muzeja darbiniekiem. Autors saņēma lielu pateicību no vēstures pētniekiem.. Ceturtdien 8. -12. klašu skolēni bija kopā, lai piedalītos vienotā vēstures stundā, kuras laikā skatījāmies dokumentālo filmu „Dūmu deja debesīs”.

Jau septīto gadu Ziemassvētku nedēļā Valmieras skauti saņem simbolisku "miera gaismu" ar svecītes liesmiņu, kura īsi pirms Ziemassvētkiem tiek iedegta Jēzus Kristus dzimšanas vietā Betlēmē, no kurienes tā ceļo uz Austriju. Austrijas skauti un gaidas “gaismu” nodot tālāk citu Eiropas valstu skautiem un gaidām, nesot Miera un Draudzības ideju visā pasaulē. Ar šo liesmiņu Viesturskolas skauti devās Valmieras ielās ar mērķi nodot Gaismas un Miera vēstījumu pēc iespējas plašākam cilvēku lokam, kas mudina ikvienu, vairot mieru savā apkārtējā vidē. Jau izveidojusies tradīcija, ka liesmiņa nonāk arī Valmieras pilsētas pašvaldībā, kur tā tiek nodota pilsētas mēram Inesim Boķim, Valmieras pansionātā, Sv. Sīmaņa baznīcā, laikraksta Liesma redakcijā, radio SWH Valmieras studijā, Valmieras izglītības pārvaldē, Vidzemes televīzijas studijā un, protams, Valmieras Viestura vidusskolā, kur tā tika nodota ne tikai direktorei, bet arī direktores vietniekiem mācību darbā un skolotāju kolektīvam.

Akciju „Miera gaisma no Betlēmes” 1986. gadā aizsāka Austrijas radio ziņu aģentūra, un tā bija daļa no labdarības pasākuma bērniem invalīdiem un sociāli nenodrošinātajiem cilvēkiem. Šogad 15.decembrī mūsu Latvijas skautu un gaidu centrālās organizācijas pārstāvji to saņēma no Polijas skautu organizācijas un 16. decembrī Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīcā to nodeva tālāk citām Latvijas skautu un gaidu vienībām. Tālāk tā tika nodota igauņu skautiem un gaidām.

2010.gadā Miera gaisma tiek nodota ar vēstījumu "Ienesīsim Gaismu, kur valda tumsa".

Ja arī nākamajā gadā īsi pirms Ziemassvētkiem redzat Valmieras ielās puišus un meitenes ar sveču gaismas lukturīti, droši nāciet klāt, lai arī jūs būtu daļa no šīs sirsnīgās tradīcijas un spētu šo vēstījumu nodot saviem draugiem, radiem un kaimiņiem.

Uldis Jansons

Valmieras 4. skautu vienības priekšnieks

9.b klasei katru gadu ir tradīcija decembra mēnesī izdarīt kādu labu darbiņu. Šajā mācību gadā mūsu klase vēlējās apsveikt Valmieras pansionāta iedzīvotājus Ziemassvētkos. Tāpēc 9.b klases meiteņu komanda -  skolotāja M. Liepiņa, Rūta, Evija, Baiba un Karīna -  23. decembrī devās uz pansionātu.     Mūsu klases skolēni bija ļoti atsaucīgi, vācot ziedojumus, lai mēs varētu iegādāties kādu kārumu pensionāriem. Par klasē savāktajiem ziedojumiem iegādājāmies Ziemassvētku saldumus un eņģelīšus. Sagatavojām priekšnesumu ar tautā zināmām dziesmām un dzejoļiem.

Pansionāta iedzīvotāji mūs sagaidīja viesu telpā, un tā mēs arī iesākām koncertu ar lustīgām dziesmām un dzejoļiem. Koncerta laikā mēs jutāmies mājīgi un laimīgi. Vecie ļaudis smaidīja un, mūsuprāt, izjuta skaisto Ziemassvētku noskaņu, ko vēlējāmies dāvāt.

 Mēs arī neaizmirsām  tos cilvēkus, kuri nespēja ierasties telpā uz mūsu sirsnīgo koncertu. Tāpēc ar prieku devāmies uz viņu istabiņām un dziedājām, smaidījām, lai spētu arī viņiem uzdāvināt Ziemassvētku prieku. Visskaistākais šajā pasākumā bija tas, ka pēc koncerta pensionāri mums pievienojās un nāca līdz uz visām istabiņām lustīgi dziedāt. Valmieras pansionāta iedzīvotāji bija sirsnīgi un smaidīgi. Ne tikai mēs viņiem dāvājām Ziemassvētku brīnumu, bet arī viņi mums. Ar savu labestību, sirsnību un smaidu, pat arī ar kādu nobirdinātu prieka asaru sniedza mums mīļumu un reizē arī lepnuma izjūtu par jauki padarītu darbiņu.

9.b klase atzīst, ka Ziemassvētku laiks ir labo darbu laiks. Ja mēs spējam darīt ko labu, tad tas ir jauki, tā ir pati lielākā vērtība dzīvē.

Karīna Klaģiša

9.b klasē

Viesturskola manā dzīvē ir bijusi īpaša, jo, lai gan 12 gadu laikā trīs reizes mainīju skolas, pirmklasniece un absolvente biju šeit. Tie, pēc manām domām, ir divi nozīmīgākie skolēna tituli. Jāatzīst, ka man svarīgs ir tas un tie, kuri man likuši justies lepnai ar tiem.

Pagājis tikai pusgads, kopš esmu atvadījusies no vidusskolnieces ikdienas, taču šī perioda laika vienība nešķiet īsti objektīva. Kāpēc? Dažbrīd, kad aiz gara laika un ilgām pēc pagātnes, aizdomājos par skolas gaitām, šķiet, ka pagājusi vesela mūžība. Tas tāpēc, ka piedzīvojumi, palaidnības un sirsnība, ko piedzīvoju, nav un nebūs atkārtojami manā turpmākajā dzīvē. Kad atkal ieraudzīju šo pazīstamo namu, kas man vienmēr saistās ar lielu rosību, ieputinātu baltajā  ziemas segā, sajutos tā, it kā nebūtu pagājis pat mirklis. Tāpēc novēlu skolēniem vienmēr ar smaidu sejā atcerēties  skolu, bet skolotājiem un pašai vēsturiskajai ēkai uzturēt šo intensīvo rosību, kas silda pat aukstajos ziemas vakaros.

Ziemassvētkos novēlu ikvienam sirds siltumu, un, pats galvenais, atrast mīlestību sevī, atvērt sirdi labestībai un ticēt brīnumam. Ja jūs šos mazos darbiņus izpildīsiet, varu garantēt, ka laime, ko radīsiet sevī, apstaros un apgaismos arī citus. Ja Ziemassvētkos sajutīsiet šo laimi un mīlestību,  jums noteikti prātā "iešausies" miljoniem ideju, domu un plānu, kā dzīvot skaistāk un labāk.  Jaunajā gadā vēlu visiem drosmi, izturību, atbalstu un vēlmi visas ieceres īstenot!

Elizabete Pumpure,

Valmieras Viestura vidusskolas 50. izlaiduma (2010. g.) absolvente

10.decembrī skolā viesojās VVV 50. izlaiduma absolvente, Rīgas Stradiņa Universitātes 1. kursa studente Elizabete Pumpure. Uz tikšanos ar Elizabeti bioloģijas kabinetā bija ieradušies tie jaunieši, kuri savus nākotnes nodomus saista ar studijām medicīnā, bioloģijā. Elizabete dalījās pieredzē par skolas gados gūtajām atziņām. Elizabete iepazīstināja jauniešus ar iespējām un resursiem, kur padziļināt savas zināšanas par metodiku, kā gatavoties skolas, novadu, republikas olimpiādēm.

Direktores vietniece mācību darbā Ilga Verovkina