Sagaidot Latvijas 99. dzimšanas dienu, Valmieras Viestura vidusskolas 1.-4.klašu skolēni izveidoja savu Latviju un vēlēja tai - “DAUDZ LAIMES DZIMŠANAS DIENĀ!”.

Divpadsmit sākumskolas klases, paužot savu piederību Latvijai, devās skolas sporta laukumā, skaļi saucot “Es esmu Latvija!”.

Foto: Armands Miķelsons

Pasākuma turpinājumā bērni izveidoja Latvijas kontūru un sūtīja Latvijai savas labās domas un vēlējumus Dzimšanas dienā.

Tuvojoties Latvijas simtgadei, skolēni klasēs izgatavoja savas klases karti izstādei “Manas saknes pirms 100 gadiem”. Kartē viņi atzīmēja vietas,  no kuras puses nākuši viņu vecvecvectētiņi un vecvecvecmāmiņas. Senču vidū bija arī varoņi, kuri bija cīnījušies par mūsu Latvijas neatkarību. Tāpat arī ieceļotāji no Igaunijas, Polijas, Krievijas, Lietuvas u.c. valstīm ir izveidojuši savas ģimenes Latvijā, kurās tagad jaunās paaudzes sevi dēvē pat latviešiem.

Atminoties senču stāstus, mēs pieminēsim tos, kuri cīnījās par mūsu neatkarību, par to, lai mēs dzīvotu brīvā Latvijā. Svinot Latvijas 99. dzimšanas dienu, atcerēsimies - Latvija – tie esam mēs paši! Mēs esam tie, kas veidos Latvijas nākotni, kas turēs godā senču mantojumu un rūpēsies par mūsu Latviju, tādēļ novēlam - lai mūsu domās, sirdīs un darbos Latvija vienmēr ir dzīva! Daudz laimes dzimšanas dienā Tev, Latvija!

Valmieras Viestura vidusskolas

Sākumskolas domes priekšsēdētāja

Ieva Fogele

2.klases skolēniem Valsts svētku mēnesis rit īpaši patriotiskās noskaņās, jo visi lasa tekstus par Latviju, pārrunā, aizdomājas. Tas notika tādēl, ka gatavojāmies izteiksmīgās lasīšanas konkursam “Veltījums Latvijai”. Katra 2.klase izvirzīja savus labākos lasītājus skolas konkursam, kurš šogad mūsu skolā notika 8.novembrī. Jāteic, ka visi bija sagatavojušies rūpīgi, tāpēc nebija viegli noteikt skolas kārtas uzvarētājus. Par skolas uzvarētājiem tika atzītas Alma Kaķe (2.a), Melānija Ruska (2.b), Kristīne Plešā (2.b) un Ieva Jete Jansone (2.c).

Meitenes pārstāvēja skolu pilsētas konkursā, kurš norisinājās 15.novembrī Valmieras bibliotēkā. Konkursā piedalījās dalībnieki no Valmieras un tuvākās apkārtnes skolām. Visas četras meitenes startēja veiksmīgi, bet īpaši  lepojamies ar  mūsu divām izteiksmīgās lasīšanas konkursa “Veltījums Latvijai” uzvarētājām – Almu Kaķi un Melāniju Rusku. Apsveicam!

Paldies otro klašu skolotājām Ilzei Miglavai, Gunai Gailei un Inetai Krieviņai  par skolēnu sagatavošanu konkursam!

Direktora vietniece audzināšanas jomā Līga Gacka

11.novembra vakarpusē jau tradicionāli skolēni ar vecākiem pulcējās skolas pagalmā, lai godinātu, pieminētu un atcerētos par tiem, kuri cīnījušies par Latvijas neatkarību. Visi kopā veidojām latvju zīmes - kāds Austras koku, cits Ausekli. Vēlāk ar siltu tēju rokās dziedājām latviešu dziesmas. Un iekšā tāds sirdsmiers iezagās... Viesturskolas skolēniem patiesi ir svarīgi saglabāt latviskās vērtības un pieminēt Brīvības cīņās kritušos.

Šis ir viens no man sirdij vistuvākajiem brīžiem gadā. Ne tikai es pati varu citiem parādīt savu mīlestību pret dzimteni, liekot karodziņu pie krūts, atminoties grūto ceļu uz brīvu Latviju un novērtējot to, kas man ir dots šajā zemē, bet es varu arī ieraudzīt, kā citi parāda savu cieņu un mīlestību pret dzimteni. Tā ir lieliska sajūta redzēt mazo pirmklasnieku vai kādu garāmgājēju ar sarkanbaltsarkano lentīti. Šī nedēļa ļauj patiesi noticēt, ka katrā latvietī sēž iekšā nacionālā pašapziņa, kas krūtīs pavasaro - plaukst un zeļ.

Ikviens no mums izjūt savu piederību valstij citādāk.
Ikviens no mums smeļas no Latvijas ko citu.

Novēlu šajā svētku nedēļā rast iespēju, kā parādīt apkārtējiem un pasaulei, cik lepni esam būt latvieši, cik ļoti mīlam savu valsti un jūtamies tai piederīgi. Katrs no mums ar savu darbu, rīcību un attieksmi veidojam vienu kopīgu, vērtībām bagātu Latviju. Būsim lepni par savu dzimteni un būsim par to pateicīgi tiem, kuri ir cīnījušies par valsts neatkarību!

Elizabete Ločmele

19. oktobrī Valmieras Viestura vidusskolā notika šī mācību gada pirmā balle – “Melnbaltā balle”. Ballē uzstājās mūsu pašu skolas grupa “The Saviors”.  Piedāvājam nelielu interviju ar grupas dalībniekiem.

- Kāds bija gatavošanās process?

Katram mūsu grupas dalībniekam ir ļoti daudz citu ārpus skolas aktivitāšu, un tāpēc bija grūti saskaņot mēģinājumu laikus un  sarežģīti paspēt visur uzstāties, kā arī pārāk nesatraukties par visu. Pēdējā nedēļā bija vairāki mēģinājumi, pat līdz vēlam vakaram, bet padarītais bija tā vērts. Lai arī mēģinājumi bija ilgi, tomēr tie bija arī jautri un patīkami.

- Kādas sajūtas pārņēma spēlēšanas laikā?

Sākumā bija uztraukums, vajadzēja aptvert, ka mēs tiešām uzstājamies ballē un ka apkārt ir tik daudz cilvēku, bet pēc tam, kad ieraudzījām, ka visi dejo un bauda vakaru, pašiem bija vienreizēja sajūta, miers un prieks spēlēt. Kopumā šī bija laba pieredze.

- Vai jūs plānojat uzstāties vēl kādā ballē vai koncertā?

Mēs neatteiktos no tādas iespējas arī turpmāk. Protams, tas ir atkarīgs no tā, cik daudz laika būtu dots repertuāra sagatavošanai, bet ir labi iegūt šādu pieredzi jau skolā, tas dod prasmes tālākām gaitām mūzikā.

- Kāda jums pašiem likās “Melnbaltā balle”?

Mums ļoti patika. Bija iepriecinoši, ka pašpārvalde bija parūpējusies par grupas „back stage“ un visu kopumā. Varēja just, ka balle bija labi organizēta. Emocijas bija fantastiskas, brīžiem gribējās spēlējot skriet pūlī un dejot līdzi. Mēs labprāt vēlētos vēl šādas balles.

 Izolde Bernadeta Ozoliņa

Betijas vaļasprieks

Kad pirms gada sāku mācības Valmieras Viestura vidusskolas 10. klasē, iepazinos ar klasesbiedreni Betiju Adriānu Ulmi. Viņa savos gados jau aktīvi darbojas modes jomā. Gada laikā  varu teikt, ka esam kļuvušas par draudzenēm. Iepazīstot viņu tuvāk, sapratu, ka viņas personība un sasniegumi ir ievērības cienīgi.  2017. gada septembrī Betija devās uz „Londonas Fashion week.”

Kad tu aktīvi sāki interesēties par modi?

Ar modi es sāku aizrauties no 13 gadu vecuma, kaut gan jau bērnudārzā mums bija mazas modes skates, un izlaidumā es pateicu, ka būšu modele. (smejas)

Kāds ir bijis visspilgtākais notikums pirms Londonas brauciena?

Par tiem spilgtākajiem notikumiem grūti teikt. Nosaukt vienu konkrētu ir ļoti grūti, bet es teikšu tā, ka viens no  lielākajiem notikumiem manā dzīvē bija „Vidzemes Fashion show”organizēšana. Pirms tiku šova komandā, sešus gadus sekoju līdz un apmeklēju to katru gadu, un, sēžot skatītāju rindās, nekad nevarēju iedomāties, ka tikšu aizkulisēs un varēšu piedalīties šova tapšanā.

Ko tu iegūsti , darbojoties modes un blogera jomā?

Es iegūstu kolosālu, jaunu paziņu loku, esmu iepazinusies ar cilvēkiem, kurus bērnībā redzēju TV ekrānos, un man likās, ka viņi ir tik tālu, ka līdz viņiem neaizsniegties. Vairums dizaineru, kurus esmu iepazinusi, aug ar katru dienu, viņi nāk no dažādām pasaules vietām, sākot ar Latviju, Krieviju, līdz pat Amerikai.

Kas mainījies tavā dzīvē, kopš sāki darboties šajā jomā?

Manā dzīvē mainījās viss, es sāku skatīties uz pasauli citādāk nekā uz drūmu vietu, bet kā uz brīnumu, kurā man atļauts dzīvot, sapņot, galvenokārt darīt. Daru to, kas mani iedvesmo un pilnveido. Daudz vairāk sāku cienīt tos cilvēkus, kuri ir man apkārt - ģimene, draugi/klasesbiedri, skolotāji. Kā arī mainījās manas komunikācijas spējas ar cilvēkiem, man vairs nav bail, nav kauna pieiet pie svešiem cilvēkiem, lūgt palīdzību sponsoriem, veidot jaunas draudzības saites.

Kā tu jūties, piepildot vienu no sapņiem, Londonas braucienu?

Tā nav vārdos aprakstāma sajūta. Sapņu un mērķu piepildīšana prasa laiku un lielu spēku, vairāk jau morālo spēku, lai, saņemot atbildi „nē”,  neapstātos.

Kādu amatu tu ieņēmi Londonas modes nedēļā?

Uz Londonas modes nedēļu es devos kā modes blogeris, kā arī iesaistījos ” Brillante show” organizācijas komandā. Bija interesanti redzēt, kā šajā pilsētā izturas pret blogeriem un varu teikt, ka tur mūs uztver kā cilvēkus, kuri var reklamēt zīmolus, un šī reklāma ir daudz ienesīgāka nekā parastas reklāmas televīzijā. Brillante šovs ļoti atšķīrās no VFS, tas bija daudz intīmāks šovs tikai ar ielūgumiem.

Kādu iespaidu uz tevi atstāja šī milzīgā metropole?

Pirmais iespaids bija šokējošs, jo cilvēku pūļi ,satiksme ,celtnes, tās likās tik svešas. Bet pēc divām dienām es jau biju pieradusi pie šīs pilsētas ritma. Guvu neaizmirstamu priekšstatu par pilsētas fantastisko arhitektūru, muzejiem, izstādēm.

No kā tu smelies iedvesmu?

Pēdējā laikā man liekas, ka es iedvesmu smeļos no itin visa, kas ir apkārt - dabas , cilvēkiem, mūzikas u.c. Lielākais iedvesmas avots man noteikti ir mani vecāki, kuri man sniedz visu, kas nepieciešams, vienmēr sniegs pareizo padomu pareizā brīdī. Modes ziņā mani iedvesmo 19.-20.gs. aktrises, kā, piemēram, Marlēna Dītriha, Jeanne Moreau u.c. M. Dītriha bija viena no pirmajām aktrisēm, kas nebaidījās nēsāt bikškostīmus, kaut  tajā laikā sievietēm tas nebija raksturīgi. Aktrise tajos vienmēr izskatījās cēli.

 Vai varam nākotnē sagaidīt Betijas modes līniju?

Pašlaik pie tā strādāju, jāsaka, ka tas aizņem daudz vairāk laika nekā man likās. Savukārt vajag izdomāt arī ko vēl neredzētu un unikālu, nevis atkārtot citu dizaineru idejas.

Kādi ir tavi nākotnes plāni?

Nākotnes plānu un mērķu man ir daudz, pagaidām par tiem skaļi neteikšu, bet manam ceļam, varat sekot līdzi sociālajos tīklos instagram, @ulmebetija

Viktorija Bergmane 11.a klase