25. novembrī grupa 5.–12. klašu viesturiešu devāmies uz Ādažiem, lai piedalītos dzejnieka O. Vācieša piemiņai veltītā Ādažu vidusskolas jaunrades darbu konkursa „Gaujas prēmija” noslēgumā. Vispirms mēs dzejnieku godinājām, noliekot svecītes viņa atdusas vietā Carnikavas kapsētā, kas atrodas Gaujas krasta pakalnā.

Konkursa noslēguma pasākumā noskatījāmies vidusskolēnu iestudēto O. Vācieša „Leģendu par ceriņkrāsas akmeni”, emocionālu noskaņu radīja flautu spēles priekšnesumi. Par O. Vācieša dzejas nozīmību mūsdienās pastāstīja O. Vācieša muzeja direktore Ieva Ķīse. Jaunā Rīgas teātra aktieris Gatis Gāga emocionāli norunāja dzejoli „Pūt, vējiņi!” un talantīgi lasīja godalgoto autoru darbu fragmentus. No mūsu skolas Atzinības rakstus un O. Vācieša dzeju krājumu saņēma 6.a klases skolniece Marta Karīna Skrastiņa un 7.b klases skolniece Elizabete Lekse. Visi 18 mūsu skolas konkursa dalībnieki pateicībā par piedalīšanos saņēma blociņu ar konkursa logo un pildspalvu jaunu radošu ieceru piepildīšanai. Pavisam šogad darbus bija iesūtījušas 10 Gaujas krastos atrodošas skolas. Pasākuma beigās cienājāmies ar kliņģeri un pārrunājām konkursa rezultātus un dzirdētos jauno talantu darbus.

Pateicamies literatūras skolotājām par piedāvāto iespēju piedalīties šajā konkursā un skolas direktoram par sagādāto ērto autobusu braucienam.

Paula Irbe 12.a klasē.

Turpinot pagājušā gadā iesākto tradīciju, arī šogad Valmieras Viestura vidusskolā Sākumskolas vecāku dome 1.-4.klašu skolēniem organizēja izglītojošās nodarbības par pārtiku, ēšanas paradumiem un ēdienu izcelsmi EKO skolu mācību programmas „Ēdam atbildīgi!” ietvaros.

Šogad uz sarunu ar bērniem bijām aicinājuši BMX riteņbraucēju, olimpisko spēļu dalībnieku valmierieti Edžu Treimani un šefpavāru, „Valtera Restorāna” īpašnieku, televīzijas šova „Mūsdienu Latvijas garša” finālistu, arī viesturieti Valteru Zirdziņu.

Sarunās ar bērniem E.Treimanis pastāstīja par savu ēdienkarti, par to, cik būtiski ir ēst sabalansētu un daudzveidīgu ēdienu. Pirmo un otro klašu skolēniem vairāk interesēja, kas garšo BMX riteņbraucējam, vai ir ēdieni, ko Edžus arī neēd. Jautājumu bija tik daudz, ka vienojāmies bērnu jautājumus rakstiskā veidā nodot Edžum. Riteņbraucējs atzina, ka ir bijis laiks, kad viņš ir „ēdis ar acīm” -  ja ēdiens nav bijis  vizuāli pievilcīgs, viņš to nav ēdis. Taču ar laiku tas ir mainījies, un tādēļ viņš arī iedrošināja bērnus pamēģināt dažādus ēdienus, lai arī pirmajā brīdī tie nešķiet garšīgi.

Turpinājumā šefpavārs Valters Zirdziņš pastāstīja par savu profesiju, par to, kā viņš ir nonācis līdz idejai par Latvijas produktu izmantošanu savā virtuvē. Arī Valters atzina, ka viņam garšo visi dārzeņi un ka ir svarīgi, kā tos pagatavo. Šefpavāram savā darbā tik veselīgi kā Edžum nesanākot ēst, jo darba specifika ir tāda, ka sanāk strādāt arī vēlās nakts stundās. Tomēr viņš iedrošināja bērnus izvēlēties nākotnē pavāra profesiju, jo tā ir ļoti radoša, kreatīva un interesanta. Trešo un ceturto klašu tikšanās reizē trešās klases skolniekam Jēkabam interesēja, vai šefpavārs prot izvārīt Benedikta olu. Viņš bērniem pastāstīja par šādas olas pagatavošanas noslēpumiem.

Pasākuma noslēgumā Valters Zirdziņš atzina, ka ir priecīgs atgriezties savā skolā. Vēl šefpavārs ieminējās -  kad viņš beigšot savu šefpavāra karjeru, viņš nākšot strādāt uz Viesturskolu par pavāru.

Programmas „Ēdam atbildīgi” ietvaros sākumskolas vecāku dome, aicinot bērnus ēst vietējo Latvijas produkciju, bija izveidojuši nelielu izstādi ar savos dārziņos vai piemājas saimniecībās  izaudzētiem dārzeņiem. Tajā bija apskatāmi ne tikai burkāni, kartupeļi, sīpoli, ķirbji un kabači, bet arī bērniem svešāki dārzeņi – kāļi, patisoni, pastinaki, rutki u.c.

Pirms šī pasākuma bērni klasēs kopā ar skolotājām izgatavoja plakātus ar savām ideālajām dienas ēdienkartēm, tādējādi arī pastāstot citiem, ko viņi labprāt ēstu ne tikai brokastīs, pusdienās un vakariņās, bet arī launagā un uzkodu reizēs.

Lai arī no katras klašu grupas balvu saņēma tikai viena klase, aplūkojot šos plakātus, redzējām, ka ikvienā ir ieguldīts nopietns darbs–tika domāts ne vien par to, ko bērni labprāt ēstu no tā, kas ir veselīgs un garšīgs, bet arī par plakātu vizuālo noformēju.

Sirsnīgs paldies ikvienam, kas pielika darbu šo plakātu izdomā un izgatavošanā! Plakātus tagad ikviens skolēns var aplūkot skolas ēdamzālē.

Pēc pasākuma BMX riteņbraucējs E.Treimanis un šefpavārs V.Zirdziņš pusdienoja kopā ar bērniem skolas ēdamzālē.

Dienas turpinājumā šefpavārs Valters Zirdziņš paviesojās arī pie 4.c klases skolēniem, kur kopā ar bērniem pagatavoja saldējumu.

Ir prieks un gandarījums, kad bērni ar interesi klausās lektoros un pēc pasākuma vēl uzkavējās, lai kopīgi nofotografētos un saņemtu autogrāfus.

Paldies Edžum Treimanim un Valteram Zirdziņam par Viesturskolas skolēniem veltīto laiku, lai šī diena būtu neparasta interesanta!

Valmieras Viestura vidusskolas

Sākumskolas vecāku domes vārdā

Ieva Fogele

Sveicam skolas 11. un 12. klašu angļu valodas olimpiādes uzvarētājus!

1. vieta Armands Dukurs, 11.b klase

1. vieta Zane Kristiāna Šteimaka, 11.b klase

2. vieta Mārtiņš Virsis, 12.c klase

3. vieta Ričards Kronbergs, 12.c klase

3. vieta Šaiena Elija Pole, 12.b klase

3. vieta Zane Tiliņa 12.b klase

Atzinība Krišjānis Pundurs, 11.b klase

Atzinība Vita Netle, 12.c klase

Pateicība visiem 20 olimpiādes dalībniekiem.

Pirmo trīs vietu un atzinības ieguvēji aicināti pārstāvēt VVV Valmieras pilsētas un novada olimpiādē š.g. 1. decembrī.

Angļu valodas skolotājas: V.Pētersone, Dz.Grava, L.Kraukle

Šī gada 18. novembrī aprit 98 gadi, kopš Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas. Katru gadu Valmieras Viestura vidusskolā šis datums tiek atzīmēts īpaši, ar svētku koncertu. Šī gada svētku koncertā “Lec, saulīte!” atgriezāmies pie mūsu senču vērtībām.

Pirms nu jau 98 gadiem Latvijas liktenis šūpojās divos svara kausos – vai Latvijai palikt Padomju Krievijas sastāvdaļā vai beidzot kļūt par brīvu, neatkarīgu valsti. Dienu pirms Latvijas proklamēšanas, tika izveidota Latvijas Tautas padome, kura pārstāvēja latviešu tautas intereses un bija par neatkarīgu Latvijas Republiku. Dienu vēlāk, 1918. gada 18. novembrī, nupat dibinātā Latvijas Tautas Padome pulcējās tagadējā Nacionālā teātra ēkā, kuras skatuvi rotāja ziedu klēpji un sarkanbaltsarkans karogs, lai pasludinātu neatkarīgu Latvijas valsti. Kaut gan jaunajai Latvijas valstij nebija nospraustas savas robežas, bet tai bija cilvēki, kas ticēja neatkarīgai Latvijai un bija gatavi cīnīties par savu valsti.

18. novembris ir viens no visnozīmīgākajiem datumiem Latvijas vēsturē. Katru gadu Valmieras Viestura vidusskolā šis datums tiek atzīmēts īpaši - ar svētku koncertu. Šī gada svētku koncertā “Lec, saulīte!” atgriezāmies pie mūsu senču vērtībām. Koncerta laikā atkārtojām un iepazināmies ar senajām latvju zīmēm un šo zīmju simbolisko nozīmi.

Koncertu „Lec, saulīte!” svinīgi – ar uzrunu - atklāja gan Valmieras Viestura vidusskolas direktors Uldis Jansons, gan skolas prezidente Simona Šmidte, kā arī Valmieras domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums, aicinot skolēnus apzināties savas saknes un tautas vērtības. Skola saņēma arī apsveikumu no Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces un Viesturskolas absolventa, 12. Saeimas deputāta Romāna Naudiņa. Deputāts katru gadu valsts svētkos piešķir stipendijas tiem skolēniem, kas Viesturskolas vārdu popularizējuši Latvijā un pasaulē. Šogad stipendijas saņēma pieci skolēni – Toms Kokenbergs, Simona Šmidte, Megija Alksne, Krišjānis Pundurs un Kristīne Strazdīte. Koncerta laikā atkārtojām un iepazināmies ar senajām latvju zīmēm: Akas zīmi, Jumja zīmi, Austras koku, Zvaigznes zīmi, Pērkona zīmi, Laimas un Saules zīmi, kā arī šo zīmju simbolistisko nozīmi. Interesanti un neierasti pasākuma laikā bija griesti, uz kuriem tika projicēti latviešu raksti, piešķirot koncertam maģisku atmosfēru. Skatītājus koncerta gaitā priecēja tautiski un patriotiski priekšnesumi, uzstājoties Viesturskolas koriem, tautisko deju kolektīviemun teātra klases audzēkņiem.

Ne jau ar mums Latvija ir sākusies un ne jau ar mums Latvija izbeigsies. Mēs veidojam savas valsts nākotni, tikai mūsu spēkos ir nodot šīs senču vērtības nākamajām paaudzēm, gan savām jaunākajām māsām un brāļiem, gan pēc laika saviem bērniem un mazbērniem. Kopsim un stiprināsim Latvijas pūru, neļausim tam palikt aizmirstībā, jo tikai mūsu rokās ir tā nākotne!

Megija Alksne, 12.a klase

11. novembris - Latvijai tik nozīmīgs datums, jo tā ir diena, kad Latvija bija ne tikai nodibināta, bet Rīga tika atbrīvota no svešzemju karaspēkiem. Šo cīņu izcīnīja latviešu strēlnieki – mūsu Lāčplēši. Par varonību Brīvības cīņās tika piešķirti 2146 Lāčplēša kara ordeņi. Mums jābūt pateicīgiem visiem, kuri cīnījušies par Latvijas neatkarību! Vēsturnieks Uldis Ģērmanis uzsver: "Tauta, kas neaizmirst savus varoņus, ir neuzvarama!"

Viesturskolas skolēni ar vecākiem, nu jau tradicionāli, Lāčplēša dienas vakarā pulcējās skolas priekšā, lai, pieminot mūsu brīvības cīnītājus, veidotu latvju rakstu ar svecīšu liesmiņām un vienotos kopējām dziesmām. Ja citus gadus klases veidoja katra savu spēka zīmi, tad šogad, pēc skolas pašpārvaldes iniciatīvas, tika veidota viena kopēja zīme – Austras koks, kas ir kā cilvēces zināšanu simbols, kurš rāda tiekšanos uz augšu. Zīme apvieno pagātni, tagadni un nākotni. Koka saknes simbolizē pazemes pasauli, mūsu senčus. Stumbrs – šo pasauli, vietu, kurā uzturamies tagad, tas simbolizē mūs, bet lapotne ir nākotne – mūsu bērni. Šajā simbolā ir izteikts priekšstats par pasauli, lietu kārtību un norisi. Viesturieši apzinās savas pagātnes nozīmību un tagadnē veido skatu nākotnei.

Pateicamies visiem, kuri rada iespēju vienoties kopēja raksta veidošanā, radot īpašo gaisotni, kas valdīja skolas pagalmā. Tādu vienotību varam just tikai darbojoties visi kopā – skolotāji, bērni un vecāki, lai sasniegtu kopējo mērķi.

Paldies, skolas pašpārvaldes jauniešiem, kuri koordinēja sarežģītās zīmes rakstu, lai katrai klasei uzticētā simbola detaļa būtu precīza un simetriska ar citas klases veidoto.

Liels paldies politiski represēto vīru korim „Baltie bērzi” un diriģentei Ingai Zirnei, kuri ieskandināja kopējo sadziedāšanos pēc raksta izveidošanas. Kopā ar skolas dziedošajiem jauniešiem, sadziedāšanās turpinājās ilgu laiku, un neviens nebija ne garlaikots, ne nosalis, jo sildīja kopējā noskaņa un skolēnu pašpārvaldes uz ugunskura vārītā tēja.

Tikai zinot savu pagātni un godinot savus varoņus, mēs labāk varam novērtēt to, kas mums ir dots – mūsu brīvība! Galvenais to pašiem apzināties!

Foto no pasākuma Galerija/Lāčplēša diena 2016

Uldis Jansons

Publicētas laikrakstā Liesma 15.11.2016.