Laikā, kad vēl nebija uzsnidzis pirmais sniegs un nebija izveidojušās ledus kārtas virs peļķēm, Valmieras novada skolas savā starpā noskaidroja labākos futbola lietpratējus. D grupas konkurencē (2006.-07. g. dz.), jebšu 4.-5. klašu skolēnu starpā sudraba medaļas nonāca tieši pie Viestura vidusskolas jaunajiem futbolistiem, kuri uzrādījuši labus rezultātus arī iepriekš. Komandā spēlēja: Ralfs Mūrnieks, Lauris Knoks, Džastins Singhs, Emīls Dūmiņš, Rinalds Krists Freilihs, Ralfs Bērziņš, Kārlis Dūmiņš, Maksimiljans Štauers un Krišjānis Upīte. Arī B grupā startējošā viesturiešu komanda (2002./03. g. dz.) spēja iekļūt labāko trijniekā, izcīnot bronzas medaļas. Komandā spēlēja: Irvins Pūlis, Oskars Balodis, Tomass Rozenbergs, Rūdolfs Muižnieks, Raimonds Roms, Linards Vanags, Deivids Ozoliņš, Indulis Siliņš.

Kad ārā temperatūra jau šad tad paspējusi nokrist zem 0 grādu atzīmes, lietusgāzes nāk viena pēc otras, laiks futbolbumbas likt atpakaļ skapī (lai gan nav sliktu laikapstākļu, ir vien nepiemērots apģērbs) un ķerties klāt tautas bumbas spēlēšanai. Izcīnījuši sudraba godalgas futbola sacensībās, D grupas sportisti centās uzlabot rezultātu tautas bumbas sacensībās. Diemžēl pēc zaudējuma finālā nesamierināmajiem konkurentiem no Pārgaujas ģimnāzijas, Viestura vidusskolas komandai nācās samierināties ar sudraba medaļām, kas noteikti kalpos par dzinuli un motivāciju nākamajām reizēm, kad viesturieši lūkos realizēt savu potenciālu pilnībā. Komandā spēlēja: Krists Rinalds Freilihs, Markuss Īzars, Dāvis Karitons, Gustavs Stankevičs, Ralfs Bērziņš, Kārlis Dūmiņš, Gustavs Eglītis, Ralfs Frīdvalds, Maksimiljans Štauers, Krišjānis Upīte.

Apsveikumi pienākas gan sportistiem par sasniegtajiem panākumiem, gan arī sporta skolotājiem - Igoram Ramam, Atim Jākobsonam, Mārai Gobai un Ventim Beķerim par sportistu sagatavošanu.

Krišjānis Pundurs

Sagaidot Latvijas 99. dzimšanas dienu, Valmieras Viestura vidusskolas 1.-4.klašu skolēni izveidoja savu Latviju un vēlēja tai - “DAUDZ LAIMES DZIMŠANAS DIENĀ!”.

Divpadsmit sākumskolas klases, paužot savu piederību Latvijai, devās skolas sporta laukumā, skaļi saucot “Es esmu Latvija!”.

Foto: Armands Miķelsons

Pasākuma turpinājumā bērni izveidoja Latvijas kontūru un sūtīja Latvijai savas labās domas un vēlējumus Dzimšanas dienā.

Tuvojoties Latvijas simtgadei, skolēni klasēs izgatavoja savas klases karti izstādei “Manas saknes pirms 100 gadiem”. Kartē viņi atzīmēja vietas,  no kuras puses nākuši viņu vecvecvectētiņi un vecvecvecmāmiņas. Senču vidū bija arī varoņi, kuri bija cīnījušies par mūsu Latvijas neatkarību. Tāpat arī ieceļotāji no Igaunijas, Polijas, Krievijas, Lietuvas u.c. valstīm ir izveidojuši savas ģimenes Latvijā, kurās tagad jaunās paaudzes sevi dēvē pat latviešiem.

Atminoties senču stāstus, mēs pieminēsim tos, kuri cīnījās par mūsu neatkarību, par to, lai mēs dzīvotu brīvā Latvijā. Svinot Latvijas 99. dzimšanas dienu, atcerēsimies - Latvija – tie esam mēs paši! Mēs esam tie, kas veidos Latvijas nākotni, kas turēs godā senču mantojumu un rūpēsies par mūsu Latviju, tādēļ novēlam - lai mūsu domās, sirdīs un darbos Latvija vienmēr ir dzīva! Daudz laimes dzimšanas dienā Tev, Latvija!

Valmieras Viestura vidusskolas

Sākumskolas domes priekšsēdētāja

Ieva Fogele

2.klases skolēniem Valsts svētku mēnesis rit īpaši patriotiskās noskaņās, jo visi lasa tekstus par Latviju, pārrunā, aizdomājas. Tas notika tādēl, ka gatavojāmies izteiksmīgās lasīšanas konkursam “Veltījums Latvijai”. Katra 2.klase izvirzīja savus labākos lasītājus skolas konkursam, kurš šogad mūsu skolā notika 8.novembrī. Jāteic, ka visi bija sagatavojušies rūpīgi, tāpēc nebija viegli noteikt skolas kārtas uzvarētājus. Par skolas uzvarētājiem tika atzītas Alma Kaķe (2.a), Melānija Ruska (2.b), Kristīne Plešā (2.b) un Ieva Jete Jansone (2.c).

Meitenes pārstāvēja skolu pilsētas konkursā, kurš norisinājās 15.novembrī Valmieras bibliotēkā. Konkursā piedalījās dalībnieki no Valmieras un tuvākās apkārtnes skolām. Visas četras meitenes startēja veiksmīgi, bet īpaši  lepojamies ar  mūsu divām izteiksmīgās lasīšanas konkursa “Veltījums Latvijai” uzvarētājām – Almu Kaķi un Melāniju Rusku. Apsveicam!

Paldies otro klašu skolotājām Ilzei Miglavai, Gunai Gailei un Inetai Krieviņai  par skolēnu sagatavošanu konkursam!

Direktora vietniece audzināšanas jomā Līga Gacka

11.novembra vakarpusē jau tradicionāli skolēni ar vecākiem pulcējās skolas pagalmā, lai godinātu, pieminētu un atcerētos par tiem, kuri cīnījušies par Latvijas neatkarību. Visi kopā veidojām latvju zīmes - kāds Austras koku, cits Ausekli. Vēlāk ar siltu tēju rokās dziedājām latviešu dziesmas. Un iekšā tāds sirdsmiers iezagās... Viesturskolas skolēniem patiesi ir svarīgi saglabāt latviskās vērtības un pieminēt Brīvības cīņās kritušos.

Šis ir viens no man sirdij vistuvākajiem brīžiem gadā. Ne tikai es pati varu citiem parādīt savu mīlestību pret dzimteni, liekot karodziņu pie krūts, atminoties grūto ceļu uz brīvu Latviju un novērtējot to, kas man ir dots šajā zemē, bet es varu arī ieraudzīt, kā citi parāda savu cieņu un mīlestību pret dzimteni. Tā ir lieliska sajūta redzēt mazo pirmklasnieku vai kādu garāmgājēju ar sarkanbaltsarkano lentīti. Šī nedēļa ļauj patiesi noticēt, ka katrā latvietī sēž iekšā nacionālā pašapziņa, kas krūtīs pavasaro - plaukst un zeļ.

Ikviens no mums izjūt savu piederību valstij citādāk.
Ikviens no mums smeļas no Latvijas ko citu.

Novēlu šajā svētku nedēļā rast iespēju, kā parādīt apkārtējiem un pasaulei, cik lepni esam būt latvieši, cik ļoti mīlam savu valsti un jūtamies tai piederīgi. Katrs no mums ar savu darbu, rīcību un attieksmi veidojam vienu kopīgu, vērtībām bagātu Latviju. Būsim lepni par savu dzimteni un būsim par to pateicīgi tiem, kuri ir cīnījušies par valsts neatkarību!

Elizabete Ločmele

19. oktobrī Valmieras Viestura vidusskolā notika šī mācību gada pirmā balle – “Melnbaltā balle”. Ballē uzstājās mūsu pašu skolas grupa “The Saviors”.  Piedāvājam nelielu interviju ar grupas dalībniekiem.

- Kāds bija gatavošanās process?

Katram mūsu grupas dalībniekam ir ļoti daudz citu ārpus skolas aktivitāšu, un tāpēc bija grūti saskaņot mēģinājumu laikus un  sarežģīti paspēt visur uzstāties, kā arī pārāk nesatraukties par visu. Pēdējā nedēļā bija vairāki mēģinājumi, pat līdz vēlam vakaram, bet padarītais bija tā vērts. Lai arī mēģinājumi bija ilgi, tomēr tie bija arī jautri un patīkami.

- Kādas sajūtas pārņēma spēlēšanas laikā?

Sākumā bija uztraukums, vajadzēja aptvert, ka mēs tiešām uzstājamies ballē un ka apkārt ir tik daudz cilvēku, bet pēc tam, kad ieraudzījām, ka visi dejo un bauda vakaru, pašiem bija vienreizēja sajūta, miers un prieks spēlēt. Kopumā šī bija laba pieredze.

- Vai jūs plānojat uzstāties vēl kādā ballē vai koncertā?

Mēs neatteiktos no tādas iespējas arī turpmāk. Protams, tas ir atkarīgs no tā, cik daudz laika būtu dots repertuāra sagatavošanai, bet ir labi iegūt šādu pieredzi jau skolā, tas dod prasmes tālākām gaitām mūzikā.

- Kāda jums pašiem likās “Melnbaltā balle”?

Mums ļoti patika. Bija iepriecinoši, ka pašpārvalde bija parūpējusies par grupas „back stage“ un visu kopumā. Varēja just, ka balle bija labi organizēta. Emocijas bija fantastiskas, brīžiem gribējās spēlējot skriet pūlī un dejot līdzi. Mēs labprāt vēlētos vēl šādas balles.

 Izolde Bernadeta Ozoliņa