Valmieras Viestura vidusskola ir viena no lielākajām skolām Valmierā.
Valmieras Viestura vidusskola ir pierādījusi, ka tā ir skola, kurā tiek godātas tradīcijas.
Mūsu skolas dzīve ir nemitīgs radošs process, kas uzdod daudzus jautājumus, liek darboties un meklēt jaunus risinājumus.
Skolēnu pašpārvaldes darbības mērķis ir panākt skolēnu aktīvu iesaistīšanos mācību procesā, audzināšanas procesā un ārpusskolas nodarbībās.
Skolēnu pašpārvaldes uzdevumi: Pārstāvēt skolēnu intereses, organizēt kultūras un izklaides pasākumu norisi, sadarboties ar citām skolu pašpārvaldēm un pilsētas domi u.c.
Sveicam un lepojamies ar Valmieras pilsētas un novadu angļu valodas olimpiādes laureātiem!
6. klašu grupā – Alise Laura Kjaspere 6.a - 3. vieta
8. klašu grupā – Rainers Strads 8.b – 1. vieta
Sintija Gulbe 8.b – 2. vieta
Kitija Ieviņa 8.c – 2. vieta
Mārtiņš Lūsis 8.c – 3. vieta
Vēlam veiksmi arī turpmāk!
Svešvalodu skolotāju MK
SVEICAM
Valmieras pilsētas un starpnovadu
skatuves runas konkursa dalībniekus!
1.pakāpe
Kerija Mugina (2.c klase)
Annija Bauģe (3.a klase)
Alise Laura Kjaspere (6.a klase)
Dārta Briede (10.c klase)
Karīna Eglīte (12.c klase)
2.pakāpe
Melānija Ruska (1.b klase)
3.pakāpe
Valters Kārlis Purmalis (3.c klase)
Sestdien, 11. februārī, notika Žetona vakars – skolas žetona pasniegšana un 12. klašu sagatavotās izrādes “Uz Tobāgo” spēlēšana.
Tradicionāli vakars sākās ar svinīgo daļu, kurā abiturienti saņēma tik mīļo skolas piederības zīmi – žetonu. Pateicības un uzmundrinājuma vārdi, skaists priekšnesums vokālā trio “Zaļie pumpuriņi” izpildījumā, asprātīgs 11. klašu sveiciens - tas viss lika smaidīt gan vecākiem, gan skolotājiem, gan abiturientiem.
Vakara otrā daļa bija izrāde “Uz Tobāgo”, ko divpadsmitie bija sagatavojuši. Izrādi vairāku skolotāju vadībā sāka gatavot jau janvārī. Katru nedēļu bija mēģinājumi dziedāšanā, dejošanā un spēlēšanā. Projekta nedēļas laikā (6. - 10. februāris) tika pavadītas garas, mēģinājumu pilnas dienas, kur soli pa solim sāka tapt izrāde. Šī izrāde ir par sapņiem, cerībām un mīlestību. “Tobāgo” ir komēdija un traģēdija vienlaikus; šī izrāde mums atgādina, ka ne vienmēr citur ir labāk kā savās mājās.
Šogad pirmo reizi izrādē izmantoja dzīvo pavadījumu, ko nodrošināja skolas ansamblis. Viņi ieguldīja patiešām lielu darbu, jo dziesmas bija sarežģītas, pieņēma izaicinājumu un uzstādīja ļoti augstu mērķi, kuru arī sasniedza. Dzīvā pavadījuma skanējums ļāva patiesāk izjust izrādi un iejusties dziesmu stāstā. Vēl viens jaunums bija tas, ka izrādes ģenerālmēģinājums notika pirms Žetona vakara. Tas palīdzēja sagatavoties un nostiprināt aktierisko pārliecību.
Mēs, divpadsmitie, sakām lielu paldies visiem, kuri ieguldīja savu darbu, lai šis Žetona vakars izdotos tik neaizmirstams!
Paldies režisoriem Robertam Segliņam un Inesei Ramutei, vokālai pedagoģei Ilzei Jansonei, vokāli instrumentālajam ansamblim, kustību māksliniecei Agnesei Lutcei, kostīmu māksliniecei Īrisai Ozolai, skaņu operatoram un vokāli instrumentālā ansambļa vadītājam Guntaram Aizupietim!
Vēl viena osta pirms galamērķa ir sasniegta. Dodamies tālāk!
Zane Tiliņa, 12.b klase
Labas tradīcijas neizzūd, bet pilnveidojas un attīstās. To pašu varētu teikt par Latvijas mazskautu un guntiņu ziemas nometni, kura katru gadu notiek februāra pirmās nedēļas beigās. Šogad tā bija jau astoņpadsmito reizi. Pirmā bija kā Valmieras un Rīgas vadītāju kursos gūto zināšanu pārbaudes nometne tikai ar pāris desmitiem dalībnieku, bet šogad Raunā pulcējās jau vairāk nekā 130 dalībnieki no Valmieras, Kocēniem, Rīgas, Ogres, Tukuma un Baldones. Kuplākais dalībnieku skaits bija no Valmieras 4. skautu vienības ar 26 mazskautiem, guntiņām un vadītājiem.
Katru gadu nometne notiek kādā Vidzemes pilsētiņā, kurai ir kāds īpašs stāsts vai vide. Rauna īpaša ir ne tikai ar savu vēsturisko stāstu, bet arī kalnaino apvidu, kur atrodas viens no Latvijas ievērojamākajiem dabas objektiem – Raunas Staburags.
Šogad nometnei bija dots nosaukums “Raunas Bruņinieki”. Tas arī noteica nometnes gaitu un tematiku, ko varētu būt darījuši bruņinieki tajos senajos laikos un kādiem vajadzētu būt mūsdienu bruņiniekiem. Jau pirmajā dienā pēc pilsētiņas vēsturisko objektu iepazīšanas, nometņotāji sāka darboties savos bruņinieku ordeņos (mazskautu / guntiņu saimēs), katra izstrādājot sava ordeņa ģerboni ar sev raksturīgajām īpašībām un iezīmēm pēc visiem heraldikas priekšrakstiem. Vakara aplī katra saime prezentēja savu ģerboni. Vakars noslēdzās ar nakts spēli, kur bija jāuzveic pūķa sardze, nodzēšot viņu lāpas, kā arī pats pūķis ar liesmojošo ugunskuru.
Otrajā dienā notika dažādas darbnīcas, kur bija gan īstu bruņinieku māku apguve - zobenu cīņas, loku šaušana, mini katapultu būvēšana, bruņinieku cepuru veidošana-, gan arī bruņiniekiem nepieciešamas sadzīves mākas (piem., Raunas upes līkumu atveidošana, sadzīves veidošana). Pēcpusdienā iegūtās zināšanas un prasmes katra saime varēja pārbaudīt šķēršļu gājienā, kas bija arī liels izaicinājums vadītājiem, jo vēl nekad nebija veidots tik apjomīgs šķēršļu gājiens ar 17 punktiem, kur katram vadītājam bija jānodrošina kāds pārbaudījums. Raunas bruņinieku sadzīvē tika iekļauta pavisam mūsdienīga iespēja - bruņinieku viktorīnas jautājumus atbildēt, izmantojot mobilos tālruņus. Kā jau katrā skautu nometnē, neatņemama sastāvdaļa ir vakara ugunskurs, kurā dalībnieki var demonstrēt savus sagatavotos priekšnesumus. Šoreiz tie tika rādīti bruņinieku karalim, kam bija nepieciešams atjaunot savu karapulku. Vakara ugunskura laikā dažādos priekšnesumos un konkursos tika izvēlēti vairāki kandidāti, kuri tika iecelti nometnes bruņinieku kārtā. Trešā diena tika veltīta bruņinieku sacensībām. Tajās valdīja gan azarts, gan jautrība un atjautība. Tā bija lieliska iespēja katrai saimei pārbaudīt sevi veiklībā un precizitātē.
Izdzīvojot nometnes leģendu, tika aizvadītas aizraujošas trīs dienas, darbojoties gan skolas telpās, gan āra apstākļos. Visi nometņotāji aizbrauca mājās ar lieliskām atmiņām, iegūtiem jauniem draugiem un zināšanām. Viņi ir kļuvuši drosmīgāki un pārliecinātāki par sevi un sapratuši, ka skautu un gaidu vērtības ir tik spēcīgas, ka nekas nespēj stāties tām pretī. Paldies visiem nometnes dalībniekiem par aktīvu dalību un visiem vadītājiem, kas izplānoja nometni un darīja visu, lai nometne būtu interesanta un patiktu visiem - gan dalībniekiem, gan arī pašiem organizatoriem! Liels paldies Raunas! Tiksimies nākamajās nometnēs citugad!
Laikraksts Liesma
Valmieras Viestura Vidusskolas skolnieki, Roberts Cipruss un Arturs Vaļģis, piedaloties 28.01.2017 Preiļu robotikas čempionātā iRobot sumo kategorijā ieguva godalgotas vietas.
SVEICAM!
Arturam Vaļģim 1.vieta
Robertam Ciprusam 2.vieta
Skolas pagalmā norit būvniecības darbi.
Iekļūšana skolā no sporta laukuma puses
gar saimniecības korpusa aizmuguri.
Pirmdien, 9. decembrī
Otrdien, 10. decembrī
Trešdien, 11. decembrī
Ceturtdien, 12. decembrī
Piektdien, 13. decembrī
2019. / 2020. mācību gads
Mācību gada laikā noteiktie brīvlaiki:
Rudens brīvdienas – 2019. gada 21. līdz 25. oktobris;
Ziemas brīvdienas – 2019. gada 23. decembris līdz 2020. gada 3. janvāris;
1. klašu ziemas brīvlaiks - 2020.gada 10. līdz 14. februāris
Pavasara brīvdienas
1.–11. klases skolēniem - 2020. gada 16. līdz 20. marts;
12. klases skolēniiem pavasara brīvdienas - 2020. gada 23. līdz 27. marts.
Vasaras brīvdienas
1.–8. klašu un 10.–11. klašu bērniem - 2019. gada 1. jūnijs līdz 31. augusts.
Skola atvērta darba dienās no 7.15 līdz 18.00, sestdienās, svētdienās slēgta
1. 8.10 - 8.50
2. 9.00 - 9.40
3. 9.50 - 10.30
4. 10.40 - 11.20
5. 11.30 - 12.10
6. 12.20 - 13.00
7. 13.10 - 13.50
8. 14.00 - 14.40
9. 14.50 - 15.30