Šī gada 18. novembrī aprit 98 gadi, kopš Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas. Katru gadu Valmieras Viestura vidusskolā šis datums tiek atzīmēts īpaši, ar svētku koncertu. Šī gada svētku koncertā “Lec, saulīte!” atgriezāmies pie mūsu senču vērtībām.

Pirms nu jau 98 gadiem Latvijas liktenis šūpojās divos svara kausos – vai Latvijai palikt Padomju Krievijas sastāvdaļā vai beidzot kļūt par brīvu, neatkarīgu valsti. Dienu pirms Latvijas proklamēšanas, tika izveidota Latvijas Tautas padome, kura pārstāvēja latviešu tautas intereses un bija par neatkarīgu Latvijas Republiku. Dienu vēlāk, 1918. gada 18. novembrī, nupat dibinātā Latvijas Tautas Padome pulcējās tagadējā Nacionālā teātra ēkā, kuras skatuvi rotāja ziedu klēpji un sarkanbaltsarkans karogs, lai pasludinātu neatkarīgu Latvijas valsti. Kaut gan jaunajai Latvijas valstij nebija nospraustas savas robežas, bet tai bija cilvēki, kas ticēja neatkarīgai Latvijai un bija gatavi cīnīties par savu valsti.

18. novembris ir viens no visnozīmīgākajiem datumiem Latvijas vēsturē. Katru gadu Valmieras Viestura vidusskolā šis datums tiek atzīmēts īpaši - ar svētku koncertu. Šī gada svētku koncertā “Lec, saulīte!” atgriezāmies pie mūsu senču vērtībām. Koncerta laikā atkārtojām un iepazināmies ar senajām latvju zīmēm un šo zīmju simbolisko nozīmi.

Koncertu „Lec, saulīte!” svinīgi – ar uzrunu - atklāja gan Valmieras Viestura vidusskolas direktors Uldis Jansons, gan skolas prezidente Simona Šmidte, kā arī Valmieras domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums, aicinot skolēnus apzināties savas saknes un tautas vērtības. Skola saņēma arī apsveikumu no Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces un Viesturskolas absolventa, 12. Saeimas deputāta Romāna Naudiņa. Deputāts katru gadu valsts svētkos piešķir stipendijas tiem skolēniem, kas Viesturskolas vārdu popularizējuši Latvijā un pasaulē. Šogad stipendijas saņēma pieci skolēni – Toms Kokenbergs, Simona Šmidte, Megija Alksne, Krišjānis Pundurs un Kristīne Strazdīte. Koncerta laikā atkārtojām un iepazināmies ar senajām latvju zīmēm: Akas zīmi, Jumja zīmi, Austras koku, Zvaigznes zīmi, Pērkona zīmi, Laimas un Saules zīmi, kā arī šo zīmju simbolistisko nozīmi. Interesanti un neierasti pasākuma laikā bija griesti, uz kuriem tika projicēti latviešu raksti, piešķirot koncertam maģisku atmosfēru. Skatītājus koncerta gaitā priecēja tautiski un patriotiski priekšnesumi, uzstājoties Viesturskolas koriem, tautisko deju kolektīviemun teātra klases audzēkņiem.

Ne jau ar mums Latvija ir sākusies un ne jau ar mums Latvija izbeigsies. Mēs veidojam savas valsts nākotni, tikai mūsu spēkos ir nodot šīs senču vērtības nākamajām paaudzēm, gan savām jaunākajām māsām un brāļiem, gan pēc laika saviem bērniem un mazbērniem. Kopsim un stiprināsim Latvijas pūru, neļausim tam palikt aizmirstībā, jo tikai mūsu rokās ir tā nākotne!

Megija Alksne, 12.a klase

11. novembris - Latvijai tik nozīmīgs datums, jo tā ir diena, kad Latvija bija ne tikai nodibināta, bet Rīga tika atbrīvota no svešzemju karaspēkiem. Šo cīņu izcīnīja latviešu strēlnieki – mūsu Lāčplēši. Par varonību Brīvības cīņās tika piešķirti 2146 Lāčplēša kara ordeņi. Mums jābūt pateicīgiem visiem, kuri cīnījušies par Latvijas neatkarību! Vēsturnieks Uldis Ģērmanis uzsver: "Tauta, kas neaizmirst savus varoņus, ir neuzvarama!"

Viesturskolas skolēni ar vecākiem, nu jau tradicionāli, Lāčplēša dienas vakarā pulcējās skolas priekšā, lai, pieminot mūsu brīvības cīnītājus, veidotu latvju rakstu ar svecīšu liesmiņām un vienotos kopējām dziesmām. Ja citus gadus klases veidoja katra savu spēka zīmi, tad šogad, pēc skolas pašpārvaldes iniciatīvas, tika veidota viena kopēja zīme – Austras koks, kas ir kā cilvēces zināšanu simbols, kurš rāda tiekšanos uz augšu. Zīme apvieno pagātni, tagadni un nākotni. Koka saknes simbolizē pazemes pasauli, mūsu senčus. Stumbrs – šo pasauli, vietu, kurā uzturamies tagad, tas simbolizē mūs, bet lapotne ir nākotne – mūsu bērni. Šajā simbolā ir izteikts priekšstats par pasauli, lietu kārtību un norisi. Viesturieši apzinās savas pagātnes nozīmību un tagadnē veido skatu nākotnei.

Pateicamies visiem, kuri rada iespēju vienoties kopēja raksta veidošanā, radot īpašo gaisotni, kas valdīja skolas pagalmā. Tādu vienotību varam just tikai darbojoties visi kopā – skolotāji, bērni un vecāki, lai sasniegtu kopējo mērķi.

Paldies, skolas pašpārvaldes jauniešiem, kuri koordinēja sarežģītās zīmes rakstu, lai katrai klasei uzticētā simbola detaļa būtu precīza un simetriska ar citas klases veidoto.

Liels paldies politiski represēto vīru korim „Baltie bērzi” un diriģentei Ingai Zirnei, kuri ieskandināja kopējo sadziedāšanos pēc raksta izveidošanas. Kopā ar skolas dziedošajiem jauniešiem, sadziedāšanās turpinājās ilgu laiku, un neviens nebija ne garlaikots, ne nosalis, jo sildīja kopējā noskaņa un skolēnu pašpārvaldes uz ugunskura vārītā tēja.

Tikai zinot savu pagātni un godinot savus varoņus, mēs labāk varam novērtēt to, kas mums ir dots – mūsu brīvība! Galvenais to pašiem apzināties!

Foto no pasākuma Galerija/Lāčplēša diena 2016

Uldis Jansons

Publicētas laikrakstā Liesma 15.11.2016.

9. novembra pēcpusdienā 8 mūsu skolas skolēni tika sagaidīti Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā uz “Radošās akadēmijas” nodarbībām Lāčplēša dienas ieskaņā – smilšu zīmējumu un smilšu kino “filmēšana”. Nodarbības vadīja eposa “Lāčplēsis” autora Andreja Pumpura mazmazmazmeita māksliniece Zane Pumpure-Prāmniece, Māris Barons un “Iespējamās misijas” skolotājs Nils Mosejonoks.

 Nodarbību dalībnieki varēja vērot, kā top smilšu “kino”, kā arī ikvienam bija iespēja ar dažādu krāsu smiltīm aizpildīt Lāčplēša aplikāciju. 

Rēzija Anna Ezerkalne un Rainers Gabalis ar lielu interesi vēroja, kā māksliniece Zane smiltīs veidoja dažādus zīmējumus, un paši ar lielu interesi iesaistījās šajā procesā.

Arī citi skolēni novērtēja nodarbībās pavadīto laiku  un pēc tam sniedza pozitīvas atsauksmes. Kate Liepa un Anna Marovska pēc nodarbībām teica: “Šajās smilšu kino filmēšanas nodarbībās bija ļoti patīkami klausīties pasaku par Lāčplēsi un 11. novembri kā varoņu jeb Lāčplēša dienu. Mums ļoti patika taisīt smilšu glezniņas, kurās galvenais varonis bija Lāčplēsis. Skatījāmies arī smilšu kino.”.

Dominiks Urbanovičs ir norādījis: “Priecājos darīt to, ko nekad nebiju darījis. Zīmēt un krāsot ar smiltīm ir ļoti interesanti.”. Ketija Laura Bernāte nodarbībās pavadīto laiku raksturojusi: “Bija ļoti jautri, visvairāk patika smilšu “kino”. Es noteikti to darītu vēlreiz!”. 

Smilšu nodarbības vēlajā trešdienas pēcpusdienā izvērtās par nelieliem, bet vērtīgiem patriotu svētkiem, kas radīja lielu interesi ikvienam skolēnam, tāpēc sakām paldies latviešu valodas un literatūras metodiskās apvienības vadītājam Mārim Bušmanim par pasākuma organizēšanu.

Sagatavoja latviešu valodas un literatūras skolotāja Dana Arnīte

24 skolu psihologi un sociālie pedagogi no visas Latvijas, tai skaitā arī Valmieras Viestura vidusskolas pedagoģe Iveta Upīte, oktobra nogalē absolvēja Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm un psihologa Edmunda Vanaga kopīgi izstrādāto mācību programmu par šodien ģimenēm tik aktuālo tēmu – kā veidot atbildīgus mobilo tehnoloģiju lietošanas paradumus un kā par šiem jautājumiem runāt ar bērniem un viņu vecākiem. Līdz ar mācību pabeigšanu pedagogi kļuvuši par programmas Kā būt par vecāku 21. gs? vēstnešiem, un turpmāk dalīsies ar zināšanām savā novadā un ārpus tā.

Šajā mācību gadā Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm vēstneši savās skolās organizēs individuālās konsultācijas, runās ar skolēnu vecākiem sapulcēs un citādi palīdzēs risināt jautājumus par mobilo tehnoloģiju lietošanu ģimenēs.

Vecākiem pieejamas konsultācija par tehnoloģiju atbildīgu lietošanu

Mūsdienās gandrīz puse bērnu vecumā līdz 6 gadiem lieto mobilās ierīces vismaz vienu reizi dienā, un ne vienmēr laiks pie viedierīces tiek pavadīts lietderīgi. Daudziem vecākiem pietrūkst zināšanu, kā labāk un drošāk iepazīstināt bērnus ar digitālo vidi.

Tagad vecāki varēs vērsties pēc padoma pie Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm vēstnešiem – skolu sociālajiem pedagogiem un psihologiem, kuri divu dienu intensīvās apmācībās ieguva teorētiskas un praktiskas zināšanas par tehnoloģiju lietošanu ģimenē. Viņi konsultēs vecākus par to, kā digitālo tehnoloģiju lietošana ietekmē sākumskolas vecuma bērnu attīstību, kā ģimenē atbildīgi un droši lietot viedierīces un internetu, kā tehnoloģijas var palīdzēt bērnu audzināšanā un vai tās noder atvašu disciplinēšanā, un kā atpazīt iespējamo bērna atkarību no viedierīcēm.

“Aizvadītās divu dienu mācības uzskatu par vērtīgu profesionālo ieguvumu, jo tēma par modernajām tehnoloģijām un to atbildīgu lietošanu šodien ir ļoti aktuāla. Ieguvu jaunus darba instrumentus, lai jauniegūto informāciju nodotu tālāk kolēģiem, vecākiem un skolēniem. Šobrīd jau izstrādāju anketu vecākiem, ar kuras palīdzību apzināšu problēmjautājumus, kas saistīti ar tehnoloģiju lietošanas paradumiem skolēniem. Pēc tam organizēšu vecāku sapulces, kurās dalīšos ar jauniegūtajām zināšanām un veidošu diskusiju. Plānu un ideju ir daudz, tāpat arī iedvesmas, tāpēc jau pavisam drīz tiks rīkotas pirmās nodarbības par atbildīgu tehnoloģiju lietošanu ģimenēs,” stāsta Iveta Upīte, Valmieras Viestura vidusskolas sociālā pedagoģe un Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm vēstnese no Vidzemes.

“Organizējot mācības, vēlējāmies sniegt atbildes uz mūsdienās aktuāliem un sāpīgiem jautājumiem par viedierīču izmantošanu bērnu audzināšanas procesā. Ne viens vien skolā strādājošs speciālists norāda uz bērnu pieaugošo interesi par jaunajām tehnoloģijām un to ietekmi uz bērnu audzināšanu. Tāpēc, lai palīdzētu bērniem tehnoloģiju sniegtās iespējas izmantot droši, gudri un lietderīgi, kopā ar Amigo iniciatīvu laimīgām ģimenēm izstrādājām mācību programmu speciālistiem, kuri ik dienu strādā ar bērniem un viņu vecākiem, palīdzot rast atbildes uz sarežģītajiem bērnu audzināšanas jautājumiem. Ceram, ka vēstnešiem nodotās zināšanas pēc laika būs pieejamas arī plašākam vecāku un skolotāju lokam, jo tieši tāds arī ir programmas mērķis,” komentē psihologs Edmunds Vanags.

Apmācību gaitā Net-Safe Latvia Drošāka interneta centra pārstāve Ieva Jankovska nolasīja lekciju par pamatlietām, kas vecākiem jāievēro, lai pasargātu bērnus no nevēlama satura un bīstamām situācijām internetā, bet Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm pārstāve Kristīne Hermane piedāvāja sākumskolēniem un viņu vecākiem noderīgu aplikāciju apkopojumu. Lekciju materiāli un videoieraksti būs pieejami portālā Laimigamgimenem.lv.

Programma darbosies visā Latvijā

Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm vēstneši vecākiem būs pieejami izglītības iestādēs visā Latvijā:

 ....

Vidzemē

Valmieras Viestura vidusskolā, Olaines 1. vidusskolā, Apes novada Blomes pamatskolā, Smiltenes novada Palsmanes internātpamatskolā, Laurenču sākumskolā Siguldā, Ogres sākumskolā

Mācību koordinatore

Juliana Maniševa

Rīcības dienas ir Ekoskolu aizsākta kampaņa ar mērķi pievērst skolēnu un plašākas sabiedrības uzmanību jautājumiem par videi draudzīgu dzīvesveidu.
Kampaņa mudina Ekoskolu jauniešus un ikvienu skolu pārstāvi būt par pārmaiņu radītājiem vides aizsardzībā, rīkoties pašiem un par atbildīgu rīcību izglītot sabiedrību.

Šogad Rīcības dienu Valmieras Viestura vidusskolā atzīmējām 7.novembrī. Tā kā esam iesaistījušies projektā “ĒDAM ATBILDĪGI”, Rīcības dienā pievērsām uzmanību tieši šai tēmai!

Rīcības dienu ietvaros skolas pusdienu baudītāji piedalījās aizraujošā konkursā “Gandrīz ideālas pusdienas”. Skolas ēdnīcā valdīja restorāna cienīga atmosfēra. Bērni pievērsa uzmanību galda kultūrai, klusumam ēdamzālē, pieklājībai un atbildīgai pārtikas izmantošanai. Ēdamzālē skanēja svētku mūzika. Pusdienotājus vērtēja žūrija: skolas ēdnīcas darbinieces Inga Dravniece, Guna Svīķe un Kintija Kareļkova, skolas Ekopadomes vadītāja Sarmīte Balode un skolas prezidente Simona Šmidte. Tika izvirzīti arī vērtēšanas kritēriji:

1. Klases uzvedība pie galda;
2. Skaļums;
3. Pieklājība savā starpā;
4. Ēdiena atlikums šķīvjos;
5. Pateicība.

Žūrijas komisijas locekļi bija patīkami pārsteigti par šī konkursa rezultātu un ēdamzālē valdošo atmosfēru. 1.-4. klašu pārstāvji bija ļoti piedomājuši par savu uzvedību pie galda. Bija klases, kurās,  jau iepriekš tikuši sadalīti pienākumi – kurš klusi izdala šķīvjus, kurš karotes utt., manījām klases, kurās bija vienojušies, ka elkoņus neliks uz galdiem. Citi bija vienojušies sarunāties tikai čukstus. Patīkami!

Bet galvenais Rīcības dienas mērķis – lai skolēniem pašiem iepatiktos baudīt pusdienas klusumā, mierā, bez steigas un ēst atbildīgi!

Tā kā daudzi pusdienotāji pozitīvi pārsteidza ar savu rīcību un uzvedību, no visām mūsu 35 klasēm noteicām laureātus, kuriem pateikt paldies un dāvināt saldu pārsteigumu. Īpašais paldies 1.a, 1.b, 1.c, 2.b, 3.a, 3.c, 4. a, 4.b, 4.c, 7.c, 9.b. klasēm un vidusskolas galdiņam!

Paldies visiem pusdienotājiem!

Dir. vietn. audz. darbā Agnese un Līga