Previous
  • Skola
    Skola

    Valmieras Viestura vidusskola ir viena no lielākajām skolām Valmierā.

    Valmieras Viestura vidusskola ir pierādījusi, ka tā ir skola, kurā tiek godātas tradīcijas.

    Mūsu skolas dzīve ir nemitīgs radošs process, kas uzdod daudzus jautājumus, liek darboties un meklēt jaunus risinājumus.

  • Teātris
    Teātris
    1958. gadā Valmieras Viestura vidusskolā rosīgu darbu sāka skolēnu dramatiskais kolektīvs. Gadu gaitā mainījušās skolēnu kolektīva dalībnieku paaudzes, iestudētās izrādes, bet viena no vismīļākajām lugām ir A.Brigaderes "Sprīdītis". Mazā ņiprā pasaku varoņa vārdā jau ilgus gadus nosaukts pats teātris. Kolektīva devīzē ierakstīti Sprīdīša vārdi:Un es iešu un iešu!
  • Skolēni
    Skolēni

    Skolēnu pašpārvaldes darbības mērķis ir panākt skolēnu aktīvu iesaistīšanos mācību procesā, audzināšanas procesā un ārpusskolas nodarbībās.

    Skolēnu pašpārvaldes uzdevumi: Pārstāvēt skolēnu intereses, organizēt kultūras un izklaides pasākumu norisi, sadarboties ar citām skolu pašpārvaldēm un pilsētas domi u.c.

Next

Jaunumi

Lekciju cikls par darbu un ikdienu zinātnē turpināsies Valmierā
2014. gada 8. oktobrī

10. oktobrī plkst. 9.40 stipendijas “Sievietēm zinātnē” laureātes viesosies Valmieras Valsts ģimnāzijā un plkst. 11.45 Valmieras Viestura vidusskolā. UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) un L`OREAL Baltic kopā ar stipendijas “Sievietēm zinātnē” ieguvējām rīko šo lekciju ciklu “Sieviete zinātnē – profesija, aicinājums un izaicinājumi” Latvijas izglītības iestādēs, lai jauniešiem būtu iespēja personīgi tikties ar veiksmīgām zinātniecēm un iepazīt viņu stāstus par zinātnieka profesiju, dzīvi un darbu.

Tiekoties ar jauniešiem Valmierā stipendijas “Sievietēm zinātnē” laureāte, bioloģijas doktore Inese Čakstiņa stāstīs par to, kā viņa, skolotāju iedvesmota, atradusi savu aicinājumu zinātnē. Pēc stažēšanās ārzemēs atgriezusies Latvijā un izveidojusi divas laboratorijas, bet tagad ķērusies pie jaunas laboratorijas attīstīšanas un jauna pētījumu virziena – krūts vēža cilmes šūnas.

 “Skolā nebiju absolūtā teicamniece, un kā ikviens skolnieks centos izvēlēties “nesāpīgākos” priekšmetus, ko apgūt padziļināti. Tā nu sanāca, ka man tā bija bioloģija pie skolotājas Ilgas Verovkinas komplektā ar profilkursu ķīmijā pie lieliskā pasniedzēja Poguļa. Tieši neredzamā pasaule, kuras pētīšanai nepieciešami mikroskopi un citas metodes, mani ieinteresēja visvairāk, un es izvēlējos specializēties tieši molekulārās bioloģijas jomā,” par to, kā sākās viņas dzīve zinātnē, stāsta Inese Čakstiņa.

 Savukārt bioloģijas doktore un 2013. gada stipendiāte Zane Kalniņa stāstīs gan par molekulāro bioloģiju un vēža pētīšanu, gan par to, kā, pateicoties bioloģijas skolotājai, iemīlējusi šo zinātnes nozari.

 Zanes spēju sajust bioloģiju ar “muguras smadzenēm” Valmieras Viestura vidusskolas skolotāja Ilga Verovkina pamanījusi uzreiz. Viņa mērķtiecīgi virzīja un motivēja jaunieti studijām modernākajā no bioloģijas nozarēm – molekulārajā bioloģijā. Tagad pēc 16 gadiem Zane Kalniņa (bij. Slucka) ir zinātniece, vadošā pētniece vienā no lielākajiem Latvijas zinātniskajiem institūtiem, kas pēta vēža attīstību šūnu un molekulu līmenī. Viņa mēģina atrast tās molekulas, kas ārstiem par vēža klātbūtni varētu pastāstīt pēc iespējas agrāk.

 Ar šo pasākumu ciklu UNESCO LNK un L`OREAL Baltic vēlas aicināt sabiedrību, īpaši jauniešus, iepazīt zinātni kā nozari, kurā iespējami augsti dzīves sasniegumi un veiksmīga karjera, aizrautība un nemitīga attīstība. Programmas “Sievietēm zinātnē” 10. jubilejas gadā iecerēts būtiski paplašināt jauniešiem pieejamo informāciju par veiksmīga dzīves ceļa piemēriem un izcilu Latvijas zinātnieču stāstiem.

 Pirmā lekcija šajā ciklā notika Daugavpils Universitātē 23. septembrī, 9. Daugavpils zinātnes festivāla ietvaros.

 

Sarmīte Pulste

UNESCO LNK Zinātnes sektora vadītāja

5. OKTOBRIS – SKOLOTĀJU DIENA 2014
2014. gada 3. oktobrī

 

 

„Nav tāda, ko nevar.

  Ja ir – tad jāvar!

  Kaut plaukstām jūra

  Jāizsmeļ,

  Kaut zemes smagums

  Jāpaceļ.-

  Nav tāda, ko nevar.

  Ja ir – tad jāvar!

          (Andrejs Eglītis.)

 


SVEICIENS

MŪSU SKOLAS SKOLOTĀJĀM UN SKOLOTĀJIEM SVĒTKOS!

LAI IZTURĪBA, OPTIMISMS UN GANDARĪJUMA PRIEKS PAR PAVEIKTO!

 

Dzejas diena ar DZEJNIECI DAINU SIRMO
2014. gada 23. septembrī

     23. septembrī Dzejas dienu pasākumā Viesturskolā viesojās Valmieras dzejniece Daina Sirmā. Šajā tikšanās reizē meklējām atbildes uz jautājumu: „Kas ir dzejniece Daina Sirmā?”  Un arī atradām.

        Jau izdoti 2 dzejoļu krājumi – „Kailsals” (2012) un „Iekšpagalms” (2014), no kuriem dzejniece savdabīgi lasīja savus dzejoļus   un prezentēja tos  uz ekrāna. Pirms tam autore tikšanās dalībniekus ieveda savā dzejas pasaulē, kas sakņojas ikdienas dzīves vērojumos, ceļojuma iespaidos. Arī vienkārši nejauši izlasītajā, kas radījis dziļāku interesi. Viņas dzeja nav gaiši liriska, jo satrauc tas, ka šodien reizēm dzīvojam pārāk sekli, ka trūkst svētuma izjūtas un ir pārāk daudz varmācības pasaulē. Un tomēr - dzejniece dzejolī „Urāli. Pirmā atmiņa. Tēvs” atzīst, ka „mans vārds ir tīrs kā tautasdziesma."

        Dzejas stunda aizritēja radoši – mijās jautājumi un atbildes par pieturzīmju nepieciešamību dzejas tekstā, par to, kā iegūt impulsus radošām izpausmēm, kā padarīt apkārtējo  pasauli interesantāku ar zemtekstu lietošanas palīdzību. Svarīgs ir ikviens vārds dzejā, arī spēja  runāt par cilvēku savstarpējām attiecībām, izmantojot bagāto un daudzslāņaino latviešu valodas vārdu krājumu. Dzejnieces sarunu ar vidusskolēniem bagātināja 10. c klases muzikālās meitenes Alise, Madara, Nikija un Linda. Paldies dzejniecei par atsaucību un lielisko  iespēju satikties  Dzejas dienā   mūsu skolā! 

Māris Lapsiņš

Jauno inženieru klubs
2014. gada 21. septembrī

 

 

Valmieras Viestura vidusskolā piektdienās pēc stundām 7.-9.klašu interesenti tiekas Jauno inženieru klubā. Pirmajās nodarbībās tika izveidotas ar ūdeni darbināmas reaktīvo dzinēju laivas un veiksmīgi izmēģinātas tuvākajā dīķī. Nākošajā piektdienā 26.septembrī būs kopīga dalība projektā "Zinātnieku nakts" Vidzemes augstskolā.

 

Skolotājs Uldis Ābeltiņš

Kas kaiš sēņu māmiņai, tai meitiņas drīz izauga ...
2014. gada 21. septembrī

           Vasaras beigās, īpaši šogad, mežā ir bagātīga sēņu raža. Par to es pārliecinājos pati, sēņojot mežā. Liels man bija prieks, kad skolā tika rīkota sēņu izstāde.Tā notika 15. un 16. septembrī skolas Mazajā zālē. Izstādē bija apskatāmas 224 sēnes - gan stobriņsēnes, gan lapiņsēnes. Tās dažādās kompozīcijās bija atnesuši 5. un 6. klašu skolēni. Iepazīstot izstādi, likās, ka maza daļa meža ir  ienākusi skolā. Mūsu priekšā cūcenes, bērzlapes gailenes, sviesta bekas, saulsardzenes, alksnenes, priežu bekas, rudmieses, vilnīši, piepes un pūpēži...

             Izstādē piedalījos arī es: man bija ķērpju - viršu kompozīcija ar gailenēm. Īpašu uzmanību saistīja milzīgā piepe un trīs kopā saaugušās baravikas. Latvijas „sēņu valstī”  konstatēts apmēram 41000 sugu, no tām cepurīšu sēnes - 1100. Latvijas Sarkanajā grāmatā ir ierakstītas 38 sēņu sugas. Sēnes  ir sastopamas visur - purvos, mežos, pļavās. Tās nesatur hlorofilu un barības vielas sev nespēj saražot. Tās pārtiek  no gatavām, citu organismu saražotām organiskajām vielām. Sēnes ir jāpazīst un ir jāprot pareizi sēņot. Sēnes ir skaista dabas daudzveidības daļa.

            Paldies skolēniem un vecākiem, kuri atbalstīja sēņu izstādi! Un sirsnīgs paldies Sēņu māmiņai!

Ance Frinde

5. b klasē