1.klašu grupā

1.vieta - Roberts Pūcītis

2.vieta - Kerija Mugina

              Alekss Vingris

3.vitea - Beāte Brence

2.klašu grupā

1.vieta - Valters Kārlis Purmalis

2.vieta - Denīze Allika

              Anna Baranova

3.vieta - Adrians Lekavičs

              Lelde Ķikse 

3.klašu grupā

1.vieta - Paulīna Jansone

              Alīsija Bērziņa

2.vieta - Ralfs Bērziņš

3.vieta - Rūdolfs Segliņš

             Jurģis Segliņš 

4.klašu grupā

1.vieta - Rihards Bērziņš

2.vieta - Aleksandrs Aleksis Tuņķelis

3.vieta - Rūta Paula Miķelsone

              Renarts Stiģis

Valmieras pilsētas un novadu konkursā Valmieras Viestura vidusskolu aicināti pārstāvēt Valters Kārlis Purmalis un iepriekšējā mācību gada skatuves runas laureāte Alīsija Bērziņa. Lai veicas!

Paldies visiem dalībniekiem!

Vidzemes reģiona 5. angļu valodas olimpiādē

13.01.2016 - 36 dalībnieku konkurencē.

1.vieta - Kalvis Krastiņš, 12.a

Atzinība - Mārtiņš Virsis, 11.c

Jauns janvāris, kurā mēs, baltieši, atzīmējam barikāžu atceres nedēļu Latvijā, Lietuvā, Igaunijā. 20. janvāris – 1991. gada barikāžu aizstāvju piemiņas diena. Šogad aprit jau 25 gadi kopš šī vēsturiski nozīmīgā notikuma, kurā izcīnījām brīvību bez vardarbības, slepkavībām, ar daudz mazākiem upuriem, nekā tas notika, Baltijas valstis dibinot.

Pateicoties Mihaila Gorbačova aizsāktajai demokrātijas politikai, 1990.gada 4. maijā Latvijas Augstākā padome pieņēma Neatkarības deklarāciju, kura paredzēja Latvijas PSR izstāšanos no PSRS sastāva. Paredzot četru gadu sagatavošanos posmu jeb pārejas posmu, bija jāsagatavo valsts likumdošana un ekonomika neatkarīgai valsts pastāvēšanai. Bet PSRS vadībā bija spēki, kuri vēlējās saglābt PSRS un centās neatkarības idejas iznīcināt. Viens no šādiem mēģinājumiem Baltijas valstīs notika janvārī. Tā bija nevardarbīgā pretošanās, jo nedrīkstēja saasināt esošo situāciju. Lai neielaistu bruņotos spēkus, izveidoja barikādes - aizsprostus, grūti pārvaramus šķēršļus, lai nosargātu valstij nozīmīgās iestādes no padomju militāro specvienību uzbrukumiem, un dziedāja latviešu dziesmas. Daudzi līdzjūtīgi un atsaucīgi cilvēki palīdzēja barikāžu dalībniekiem, tos cienājot ar tēju un maizītēm un nodrošinot ar siltu apģērbu.

Barikādes bija lūzuma punkts, kas ļāva noticēt, ka tauta ir spēks, un nevieni meli nav mūžīgi. Cilvēku tieksme pēc taisnības un patiesības bija spēcīgāka par visiem militārajiem spēkiem. Ļaužu vēlme pēc brīvības tikai pieauga, jo viņi saprata, ka ir spēcīgi savā garā, viņiem ir sava kultūra, valoda, vēsture un valsts, kuru mīlēt.

Šajā mācību gadā Valmieras Viestura vidusskolā barikāžu atceres dienu pieminēsim, veidojot atmiņu stāstus un pieredzi interaktīvā veidā. Vidusskolēni dalīsies ar savu vecāku, draugu vai paziņu barikāžu notikumu atspoguļojumu, un vadīs mācību stundu sākumskolas un pamatskolas klasēm. Tā būs ļoti laba pieredze uzstāties mazo klausītāju priekšā.  Viennozīmīgi tas būs arī personiskāks stāstījums, kura laikā varēs uzdot jautājumus un veidot diskusiju.

Paldies visiem, kuri piekrita vadīt mācību stundu, dalīties ar savu pieredzi un redzējumu, jo ir svarīgi, lai barikāžu notikumi un to nozīme neizplēn gadu gaitā. Mums ir jāgodina un jāpiemin mūsu tautas paveiktais, jo tikai viņas dēļ mēs savu zemi lepni varam saukt par Latviju. Neatkarīgu Latviju.

Selva Muska, Dana Vandāna (9.b) ,
skolotājas:  Ina Grāvīte, Zane Bērziņa un Agnese Degle.

Šī gada 15.janvārī Valmieras Viestura vidusskolā notika ikgadējā labdarības nedēļa. Šogad tās mērķis - par saziedotajiem līdzekļiem iegādāties spēles Valmieras bērnu un jauniešu invalīdu biedrībai "Saulīte".

Kā katru gadu, labdarības nedēļas beigās notiek koncerts.   Šogad uzstājās gan Viesturskolas kolektīvi, gan Valmieras bērnu un jauniešu invalīdu biedrības “Saulīte”, aprūpes centra “Stropiņš” un invalīdu sporta kluba “Stars S” apvienotā grupa. Viņi priecēja skatītājus ar divām skaistām senlaiku dejām un kopā ar pārējiem koncerta dalībniekiem izveidoja mākslas darbu, kurā attēlojām mūsu pasauli tādu, kāda tā ir.

Mūsu ciemiņiem arī patika klausīties koncertu. Viņi sparīgi aplaudēja un dziedāja līdzi visiem labi zināmajai dziesmai "Kaija". Pēc koncerta "Saulītes" puišiem ļoti iepatikās ğitāras un bungu spēle,  kuras viņiem pēc tam bija iespēja pašiem pamēğināt spēlēt un iejusties mūziķu lomā.

Koncertu aizvadījām ļoti pozitīvā un gaišā gaisotnē. Paldies visiem, kuri piedalījās un palīdzēja gan ziedojot dažādas mantas, gan aktīvi pērkot tās.

Labdarības nedēļas laikā, no 11. līdz 15.janvārim, tika savākti 965,53 EUR.

Madara Podniece, 12.c

Inese Ķestere

(1932. 18. 04. –2016. 13. 01.)

Kur paliek zvaigzne,
kad ir nogurusi,-
uz zemi mazliet
atpūsties tā iet.
Starp tādām zvaigznēm
gribu aizmigt klusi,
mans liktenis
tik līdzīgs viņām šķiet.

                    ( K. Apškrūma)

Kad putenis ver saules ceļu ciet, Viesturskolā iedegtas sēru sveces. No sniegbaltā janvāra Mūžības ceļā devusies ilggadējā Valmieras Viestura vidusskolas direktora vietniece mācību darbā Inese Ķestere. Viņa skolas darbam veltījusi piecdesmit sava radošā mūža gadus. Un tieši tādēļ viņa skolotāju Darba svētku „Spēlmaņu naktī” ieguva visaptverošo novērtējumu „Viesturskolas klasiskā vērtība”.

            Skolotāja Inese Ķestere dzimusi Rīgā, mācījusies LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē latviešu valodu un literatūru. Pēc augstskolas beigšanas pirmā darba vieta – Elejas vidusskola. 1958. gadā, topošās Viestura vidusskolas direktores Veras Kupčas aicināta, pārnāk strādāt uz Valmieru. Ar viņu kopā jaunais vēstures skolotājs Zigurds Ķesteris. Tā viņu ģimenei Valmiera kļūst par dzīves un darba vietu uz mūžu. Skolotājas Ineses darba uzdevumi ir ļoti plaši – jāveido vidusskola un jāmāca savs mācību priekšmets jaunajiem vidusskolēniem.  Mācību pārzines darbs nebija viegls, jo gadu gaitā skola kļuva arvien lielāka - kā bagāta bišu saime. Tas viss bija pietiekoši precīzi jāpārrauga. Inese Ķestere savus pienākumus vienmēr veica no sirds - ar īpašu pienākuma apziņu un dvēselisku atdevi.

 Skolotāja Inese Ķestere darba mūžā uzkrājusi bagātu pieredzi, kas izteikta viņas atziņās: „Es esmu laimīga – vienmēr man apkārt ir bijuši labi cilvēki. Pats galvenais ir cieņa vienam pret otru no vismazākā līdz visvecākajam kolektīva loceklim. Darba vienmēr bija daudz, bet centos strādāt tā, lai skolēni un skolotāji nāktu uz skolu ar gaišām domām. Esmu gandarīta, ka Viesturskolas izaugsmē ir arī daļiņa no manis ieguldītā.”

Dzīve skolotājai Inesei arvien piedāvājusi jaunas lomas. Literatūras skolotāja bija viena no mīļākajām lomām dzīves teātrī, jo grāmatas viņas mūžā bija ļoti nozīmīga vērtība. Arī teātris. Tā ir bagāta un mūžam neizdibināma pasaule, kurai aizrautīgi viņa pievērsās jau augstskolā. Tad kopā ar Zigurdu tika nospēlētas spilgtas lomas universitātes drāmas ansamblī. Pirmajos darba gados sevi apliecināja arī režisores lomā, jo iestudēja izrādes, kurās darbojās skolotāji. Un pats galvenais – gandrīz piecdesmit gadu ilgā līdzdzīvošana skolēnu teātrim „Sprīdītis”, atbalstot Zigurda Ķestera radošo domu lidojumus jaunu izrāžu veidošanā un teātra klašu mācīšanā. Viņa bija lieliska skolas teātra izrāžu kritiķe, dodot padomus jaunajiem aktieriem.

Mūsu skolotājas Ineses mūža piepildījums ir viņas tuvie cilvēki, kuriem viņa dāvājusi savu mīlestību, dzīvesprieku un ticību ideāliem. Īpašs prieks viņai bija sekot līdzi Ģirta aktiera gaitām, noskatoties izrādes Dailes teātrī. Neaizmirstamus iespaidus viņa ieguva, viesojoties pie dēla Andra ģimenes un iepazīstot daudzas Eiropas valstis. Interesantas, jaunas atziņas pārdomām vecmāmiņa vienmēr guva no saviem mazbērniem.

Ineses Ķesteres tikšanās ar bijušajiem kolēģiem, skolēniem vienmēr bija īsti svētki, kas deva spēku iet tālāk. Viņa saņēma patiesu līdzcilvēku mīlestību. Paldies, Jums, Skolotāj, par bagātiem darba gadiem, par gaismu, ko sējāt mūsu sirdīs! Tā ir nezūdoša vērtība viesturiešu garīgajā mantojumā.

Valmieras Viestura vidusskolas skolotāji, skolēni un absolventi skumjajā šķiršanās brīdī izsaka visdziļāko līdzjūtību skolotājas Ineses Ķesteres tuviniekiem.

Valmieras Viestura vidusskola