Previous
  • Skola
    Skola

    Valmieras Viestura vidusskola ir viena no lielākajām skolām Valmierā.

    Valmieras Viestura vidusskola ir pierādījusi, ka tā ir skola, kurā tiek godātas tradīcijas.

    Mūsu skolas dzīve ir nemitīgs radošs process, kas uzdod daudzus jautājumus, liek darboties un meklēt jaunus risinājumus.

  • Teātris
    Teātris
    1958. gadā Valmieras Viestura vidusskolā rosīgu darbu sāka skolēnu dramatiskais kolektīvs. Gadu gaitā mainījušās skolēnu kolektīva dalībnieku paaudzes, iestudētās izrādes, bet viena no vismīļākajām lugām ir A.Brigaderes "Sprīdītis". Mazā ņiprā pasaku varoņa vārdā jau ilgus gadus nosaukts pats teātris. Kolektīva devīzē ierakstīti Sprīdīša vārdi:Un es iešu un iešu!
  • Skolēni
    Skolēni

    Skolēnu pašpārvaldes darbības mērķis ir panākt skolēnu aktīvu iesaistīšanos mācību procesā, audzināšanas procesā un ārpusskolas nodarbībās.

    Skolēnu pašpārvaldes uzdevumi: Pārstāvēt skolēnu intereses, organizēt kultūras un izklaides pasākumu norisi, sadarboties ar citām skolu pašpārvaldēm un pilsētas domi u.c.

Next

Jaunumi

Sveicam!
2017. gada 19. janvārī

Sveicam un lepojamies ar Danielas Gūtmārces (8.c) panākumiem Latvijas vācu valodas skolotāju asociācijas rīkotajā video konkursā “Mana mīļākā vieta”, iegūstot 1.vietu, konkurējot ar 60 citiem vācu valodas entuazistiem no Latvijas skolām.

Paldies arī Krišjānim Brūnajam un Tālim Šķilterim (11.b) par atsaucību un piedalīšanos šajā konkursā.

Vēlu nepazaudēt interesi, apgūstot vācu valodu.

Vācu valodas skolotāja

Everita Groševa

Malači!
2017. gada 19. janvārī

 

No Vidzemes reģiona angļu valodas olimpiādes 11.-12. klasēm (12.01.2017.) atgriezušies 4 Valmieras Viestura vidusskolas pārstāvji.

44 jauniešu konkurencē

Ričardam Kronbergam (12c.kl.) - atzinība

Mārtiņam Virsim (12c.kl.) - atzinība

Zane Tiliņa (12b.kl.) un Zane Kristiāna Šteimaka (11b.kl.) iekļuvušas Vidzemes labāko 26 olimpiešu skaitā.

 

Paldies par veikumu!

Angļu valodas skolotājas.

Janvārī skautiem tikšanās vieta nemainīga - Ložmetējkalns
2017. gada 18. janvārī

Jau piecpadsmito reizi janvāra pirmās nedēļas nogalē Latvijas skauti pulcējās Ložmetējkalnā ziemas sagaitā ‘’Baltais Vilks’’, lai pieminētu latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujas. Sagaitā piedalījās gandrīz 150 dalībnieku. Šī ir lielākā skautu un gaidu ziemas nometne Baltijas valstīs, kurā, kā sadarbības partneri, piedalās arī pārstāvji no jaunsardzes. Pēdējos gados sagaita ieguvusi starptautisku skanējumu, jo katru gadu piedalās arī viesi no ārvalstīm. Šogad tie bija Lietuvas skautu kustības pārstāvji.

Šis gads bija ne tikai sagaitas 15. gadskārta, bet arī Ziemassvētku kauju simtgade. 1917. gada decembra beigas un janvāra sākums Latvijas valsts vēstures grāmatās ir izcelts trekniem burtiem, jo tajā laikā latviešu strēlnieku bataljoni Ložmetējkalnā, Tīreļpurvā cīnījās Ziemassvētku kaujās. Savu dzīvību brīvas Latvijas vārdā atdeva ap 13000 kareivju, strēlnieku karaspēkam atradoties pārliecinošā mazākumā, turklāt bez artilērijas atbalsta. Ziemassvētku kaujas atnesa latviešu strēlniekiem pasaules slavu un pārliecību par savu valsti.

‘’Pašreizējais gads ir ļoti zīmīgs ikkatram Latvijas skautam un gaidai, vispirms jau divu iemeslu pēc – pirmkārt, šogad tiek atzīmēti 100 gadi, kopš Latvijā sāka darboties skauti un gaidas. Otrkārt, tālajā 1917. gadā latviešu strēlnieku bataljoni cīnījās leģendām apvītajās Ziemassvētku kaujās. Katru gadu Latvijas skauti un gaidas janvāra sākumā tiekas Ložmetējkalnā, piedaloties ziemas sagaitā ‘’Baltais Vilks”. Tajā jaunieši pārbauda savas spējas, trīs dienas dzīvojot āra apstākļos un gādājot paši par sevi. To varoņu, kuri krita par savas valsts brīvību, piemiņa jātur godā. Ja ne mēs paši, tad kurš cits?’’ par sagaitu izsakās tās organizators un Rīgas 155. vienības skautu vadītājs Nils Klints.

Tradīcija – janvārī doties uz Ložmetējkalnu – saglabājusies jau kopš pirmās Latvijas brīvvalsts laikiem, kad skauti devās pārgājienos uz Ložmetējkalnu, pieminot latviešu strēlniekus, kuri krita Ziemassvētku kaujās. Šī nedēļas nogale, kas tiek pavadīta vēsturiskajā vietā, ir arī izaicinājums ikvienam mūsu jaunietim pārbaudīt sevi, stiprināt savu pašapziņu ne tikai caur vēsturiskām nodarbēm sagaitas laikā, bet arī rūpēties par savu sadzīvi, gatavojot ēst uz ugunskura un rūpējoties par siltumu guļvietās, kas gan ir daudz vienkāršāk, kā tas bija mūsu strēlniekiem.

Aktivitātēs bija iespēja sacensties savā starpā komandu spēlēs, “Skautu triatlonā” un spēlē “Sala”, kas ir kļuvusi par ziemas sagaitas neatņemamu sastāvdaļu. Nometnes aktivitātēs valmierieši parādīja sevi kā apņēmīgus un labi sagatavotus ziemas aktivitātēm, vienai komandai uzvarot “Skautu triatlonā” un spēles “Sala” vairākās izspēlēs iekļūstot finālcīņās.

Vēl nometnes ietvaros bija iespēja vērot strēlnieku cīņas rekonstrukciju pie “Mangaļu” mājām atjaunotajā vācu ierakumu nocietinājumā, ko rīkoja Latvijas Kara muzejs sadarbībā ar vēstures entuziastiem. Pēc tam pasākuma dalībnieki devās lāpu gājienā uz Ložmetējkalnu, kur notika atceres svinīgais pasākums.

Pēc Ziemassvētku kauju atceres pasākuma Valsts prezidents Raimondas Vējonis uzrunāja skautu un gaidu ziemas nometnes “Baltais vilks” dalībniekus, novērtējot jauniešu interesi un rūpes par vēstures pārmantošanu. Izprotot, kā kaujās pirms simts gadiem jutās jaunie latviešu strēlnieki, jaunieši stiprina ne tikai paši sevi, bet arī savu valsti, sacīja Valsts prezidents.

Indiešu dejas priekšnesums un meistarklase
2017. gada 12. janvārī

Valmieras Viestura vidusskola vienmēr ir bijusi absolventiem atvērta skola. Mēs gaidām savus bijušos skolēnus un priecājamies, ka, steidzoties pa plašajiem dzīves ceļiem, tiek atrasts brīdis viesoties skolā. Tas ir atkalredzēšanās prieks, tās ir atmiņas, tā ir dalīšanās pieredzē, piedzīvotajā un sasniegtajā.

10. janvārī Viesturskolā viesojās 2001. gada 12. b klases absolvente Līga Saukante. Savulaik vidusskolā Līga ar aizrautību ir apguvusi dabaszinību priekšmetus. Līga ir 2001. gada Skolēnu zinātniskās konferences laureāte valstī Veselības zinātnēs. Iegūta biologa izglītība, studējot Latvijas Universitātē Bioloģijas fakultātē un Vācijā Freiburgas Universitātē, apgūstot meža ekoloģiju un menedžmentu.

Līga savā dzīvē radusi vietu arī mākslai. Viņas zināšanu pasaule ir kļuvusi vēl plašāka. Līga ir iemīlējusi Indijas kultūru. Šajā tikšanās reizē Līgu ieraugām skaistā indiešu tērpā-sari, smaidīgu un ļoti sievišķīgu.

Tikšanās iesākumā Līga skatītājus iepazīstināja ar indiešu dejas tehniku, klasiskākajām kustībām un visvairāk attēlotajām dievībām dejā. Pirms katras dejas Līga pastāstīja, kas tajā attēlots, ko varam sagaidīt. Kā izrādījās - katrai kustībai ir savs skaidrojums un nozīme, arī mainīgais ritms palīdzēja izprast notikumus un emocijas dejā. Secinājums - indiešu deja ir zīmju valoda, kuru sapratām arī mēs, latvieši. Indiešu deja ir skaista un ļoti jēgpilna, īsa teātra izrāde, kas nepavisam nav vienkārši izpildāma. Par to pārliecinājāmies arī Līgas vadītajā meistarklasē, kurās bija iespēja pašiem apgūt indiešu deju. Līga mūs iepazīstināja ar Dienvidindijas reģiona deju. Meistarklasē piedalījās vidusskolas skolēni, ar patiesu interesi cenšoties izpildīt Līgas dotos uzdevumus. Negāja viegli, taču smaids un pozitīvisms valdīja visu meistarklases laiku.

Paldies Līgai par iespēju iepazīt mazu daļiņu no Indijas bagātās kultūras! Mēs, viesturieši, lepojamies ar absolventiem, kas ir bagātinājuši savu dzīves pieredzi un priecē arī mūs! 

 

 

Dir. vietn. izglītības jomā Ilga Verovkina

Dir. vietn. audzināšanas darbā Agnese Lutce

Dabai labu darīt.
2017. gada 9. janvārī