Kontakti:

Valmieras Viestura vidusskola
Roberts Segliņš
Viestura aleja 3, Valmiera
LV 4201
E-pasts: vvvspriditis@inbox.lv
Fakss: 64207592
Tālr: 29117692 (R. Segliņš)

Jaunumi

ALISE BRĪNUMZEMĒ
2019. gada 11. novembrī

Šī gada 5. novembrī pirmizrādi piedzīvoja  Valmieras Viestura vidusskolas 11.c (teātra) klases iestudētā izrāde ,,Alise Brīnumzemē”.

Brīnumainā stāsta autors ir angļu rakstnieks un filozofs Luiss Kerols jeb īstajā vārdā Čārlzs Latvidžs Dodžsons (1832 – 1898). Darbu viņš sarakstīja  30 gadu vecumā, izmantojot vārdu spēles, loģiku un fantāziju. Tas saista lasītājus līdz mūsdienām. Izrāde ir par mums pašiem -  sabiedrību, tās vērtībām. Kādreiz svarīgi uz to paskatīties no malas, tādēļ arī mūsu iestudētajā izrādē  izmantoti spoguļi.

Alises nonākšana Brīnumzemē ir iespēja   skatītājam   atdzīvināt ikdienu, kas daudziem šķiet pelēka un garlaicīga, izlauzties brīvībā no rutīnas un uz mirkli būt patiesi dzīvam citā pasaulē.

Režisors Roberts Segliņš saka, ka šī ir sarežgīta izrāde, dziļi filozofiska, tai nav konkrēta sižeta, tādēļ ir grūti izprotama, ja pirms izrādes nav lasīta grāmata.  Šo  izrādi mēs veidojām, balstoties uz grāmatas saturu un pievienojot  nelielu mūsdienu akcentu.  Sākumā viegli nebija, bet mēģinājumu procesā ainas  kā puzles gabaliņi lēnām, taču pareizi salikās kopā.

Izrāde sākas ar Alises kritienu truša alā - savādā fantāzijas pasaulē –Brīnumzemē, kur viņa sastop dažādas jocīgas būtnes un piedzīvo daudz neparasta. Caur šiem  savādajiem sapņu tēliem viens pēc otra pie Alises nāk jautājumi – kas es esmu? kurp eju? kur vēlos nonākt?

Autors L. Kerols Alisi raksturojis kā  ļoti patiesu, lētticīgu, bezbailīgu un pieklājīgu  attieksmē pret citiem tēliem. Alise Brīnumzemē tiek iesaistīta dīvainās sarunās, un viņas prāts pavisam sagrozīts. Vaicājot trim mūsu galvenās lomas  atveidotājām- Evijai, Nikijai, Līvai-, vai viņu prāts spēj iejusties šajā filozofiskajā lomā, meitenes atbild : ,,Izrādes  sākumā  iejusties tēlā un saprast, kurp  vispār vēlos nonākt, ir grūti, jo tās izpausme un valoda ir tik dažāda, ka grūti to izprast, taču līdz ar izrādes kāpinājumu arī mēs jūtamies kā brīnumzemē un aizmirstam par reālo pasauli.”

Stāstā  iesaistīti daudzi tēli, pārsvarā dzīvnieki,  katrs ir  interesanta  personība. Veidojot izrādi, mēs centāmies ikvienam atrast  rakstura iezīmi, kas  izrādē atklāj tieši viņa tēlu.

Piemēram, Baltais trusis, kurš aprakstīts kā vecs, nervozs tēls,  sevī apvieno humoru un bailes. Bailes no Karalienes pavēles nocirst galvu, taču tajā pašā laikā, izspēlējot dažādas smieklīgas un reizē neveiklas  ainas,  izrādei piešķir humora dzirkstīti.

Truša lomas atveidotāja Elīna: „ Jāteic, ka izrādē labi iejūtos tēlā, jo arī dzīvē pamanu sevī tādas īpašības, kādas piemīt Baltajām trusim. Pēc izrādes grūti attapties, un  dažreiz  vēl  nejauši  atdarināt neveiklas  kustības vai žestus, kas raksturīgas Baltajam trusim. Spēlējot izrādi, sapratu, ka mēs visi nevaram būt gudri un nopietni, jo dzīvē vajadzīgs līdzsvars, vajadzīgs arī kāds, par ko pasmieties.

Protams,  jāpiemin  spilgtā karaliene, kura izrādes laikā sēž savā tronī, vērojot pārējos un diktējot noteikumus. Karalienes lomas atveidotāja Zibela atzīst, ka ir diezgan sarežģīti izprast tēla mainīgo raksturu. Viņai izrādē svarīgas  ir kustības un mīmika, kas ir  sarežģīts uzdevums, jo  dažās ainās dialogs notiek, izmantojot  spoguli, tādēļ jārunā gana skaļi. Karaliene ir kā hameleons. Atziņa, ko esmu guvusi, iejūtoties Karalienes lomā, - lai arī cik daudz nepatīkamu situāciju atgadītos  mūsu dzīvē, mēs tās varam izspēlēt, izdzīvot komēdijā, jo tā taču ir vieglāk dzīvot.

Tikpat savdabīgs un interesants izrādē parādās cepurnieks, kura pulkstenis ir iestrēdzis un jau krietnu laiku rāda pulksten 18.00. Šķiet -  režisors lomas sadalījis ļoti atbilstoši, jo Kristers, kurš iejuties cepurnieka lomā, saka, ka viņam nemaz nav jātēlo. Loma nāk dabiski, jo viņam arī dzīvē patīk asprātīgi izteicieni. Kristers piebilst, ka izrādē patiesi zūd laika izjūta, un tā paskrien nemanot.

Šī izrāde jau patiesībā ir Alises sapnis, kuru meitene izrādes laikā piedzīvo kopā ar skatītāju. Reālistiskais skatītājs šai brīdī meklēs loģiku, apcerīgais – filozofiju, avantūriskais –ļausies fantāzijas bagātam piedzīvojumam. Katram savs skatījums!

Pasakas varoņus  Brīnumzemē vada  režisori Inese Ramute un Roberts Segliņš, tērpu māksliniece Īrisa Ozola, horeogrāfe Linda Mīļā, grimētāja Inga Kraukle, gaismotājs Roberts Cipruss.

Elīna Šmite 11.c klase

"Velniņi" draiskojas Pēterburgā
2019. gada 21. oktobrī

10. oktobris. Divi naktī. Saldi dusam? Nē! Ielecam autobusā, ielecam jaunā piedzīvojumā. Autobusā salikti tērpi, atribūtika un koferi, rokās pases, sejās smaidi un acīs nedaudz miega. Mazie un lielie teātrāļi dodas uz Sanktpēterburgu Krievijā,  kur mūs uzaicināja Sanktpēterburgas Latviešu biedrība "Daugava", lai Latvijas vēstniecībā, kurai šogad aprit 30 gadu, viesotos ar izrādi "Velniņi".
Ietērpjamies tērpos, noskaņojamies lomām.  Rūdolfs Blaumanis rakstīja: "Va velns!", arī mēs varam teikt: "Va velns, tas tiešām ir kolosāli!". Bērnu mirdzošās acis, smiekli, izbrīns... Mūsu teātra himna "Virs galvas mūžīgs piena ceļš", gardās uzkodas pēc izrādes, latviskās spēles kopā ar Sanktpēterburgā un tās apkaimē dzīvojošajiem latviešiem.
Bet ar to viss nebeidzas. Mēs ne tikai paši spēlējam, bet arī skatāmies izrādi Tovstonogova vārdā nosauktajā Lielajā dramatiskajā teātrī (Большой драматический театр им. Г.А.Товстоногова) izrāde "Trīs resnīši". Režisors Andrejs Mogučijs. Uz skatuves notikumi risinās viens pēc otra. Tie ir tik spilgti un spraigi, ka pat krievu valoda nav šķērslis, lai mēs saprastu performanci. Tā ir lieliska iespēja ielūkoties šīs valsts mākslā, iedvesmoties un aizdomāties par mākslas daudzveidību.
Paspējam apmeklēt arī dažādus apskates objektus- Svētā Izaka katedrāli, Ermitāžu,  Petropavlovskas cietoksni, Katrīnas pili u.c. Nakts ekskursijā ar kuģīti pa Ņevu. Pēterburga mūs aizrauj ne tikai dienā, bet arī naktī. Kur vien lūkojies, tur mazas gaismiņas- uguntiņas logos, uz tiltiem, torņos...
13. oktobra vakars, izlecam no autobusa, izlecam no krievu kultūras. Bet tas nenozīmē, ka izdzēšam tur piedzīvoto.

Katrs iespaids, emocijas, jaunatklājums paliks mūsu atmiņās. Esam pateicīgi Sanktpēterburgas Latviešu biedrībai “Daugava” par uzaicinājumu un iespēju rādīt savu teātra mākslu tautiešiem svešumā. Neaprakstāmi un skaists piedzīvojums! Paldies par atbalstu skolai!

Samanta Bārupe 12.c

Šekspīram 555!
2019. gada 21. oktobrī

 

 

23.aprīlī apritēja V.Šekspīra 555. dzimšana diena un mēs gremdējamies atmiņās par piedzīvotajām lugas “Sapnis vasaras naktī” pirmizrādēm, kuras skatītājiem  prezentējām 16. un 17. aprīlī.  Šī luga mums, 11.c klasei, asociējas ar draudzību, mēra sajūtu, līdzvērtību, atbalstu, spēku. Tieši tādi mēs kopā bijām, esam un būsim, spēlējot V.Šekspīra “Sapni vasaras naktī”. 

 

Izrāde stāsta par 2 pāru mīlestību senajās Atēnās. Antīkie laiki mūs neuzrunāja, tāpēc, kā jau sapnī atļauts, veicām savas korekcijas: attēloto vidi pārnesām uz mūsdienām un izcēlām mums aktuālās tēmas. Arī pārējie lugas tēli asprātīgi un viegli cits citu papildināja. Īpašas skatītāju emocijas raisījās, ieraugot Ēzeli, kurš ar savu humoru un harizmu šarmēja skatītājus. Iestudējumam mistisku un gaišu noskaņu radīja Laumas un meža noslēpumainie tēli, kas viltīgi spēja manipulēt ar visiem, kas mežā uzturējās. Kustības un mūzika deva īsto noskaņojumu un bagātināja V.Šekspīra tekstu.

 

Šis mums bija liels izaicinājums, kuru pozitīvi pieņēmām un ar drosmi gājām pretī grūtībām, lai sasniegtu pilnību un gūtu gandarījumu par paveikto. Skatītāju emocijas un vārdi mums liek nepadoties. Gaidīsim uz nākamajām izrādēm! 

 

Līva Ejuba 11.c klase

 

Velniņi draiskojas „Brakos”
2019. gada 16. septembrī

 

 

Sestdienas rītā jau desmitos dodamies uz R. Blaumaņa muzeju “Braki”, lai atzīmētu rakstnieka 111. nāves atceres dienu. Viss gan nav tik sērīgi, kā šķiet, zināms, ka ar velniņiem jautri it visur. Pielādējam autobusu - muca, visi elles spieķi un tērpi. Re, te rija, te klēts, kur bullis mitinājies, un te saimnieka māja! Rūdolfs Blaumanis savas dzimtās mājas “Braki” izmantojis kā prototipu pasakā “Velniņi”. Te laukums plašs, mazajiem delveriem bijis daudz dukas, lai te visu izskrietu. Mums arī vajadzēs, tādēļ kā lieli mākslinieki tiekam iesildīti gan ar kafiju un tēju, gan gardām maizītēm, kā arī, pats galvenais, mūs iesilda ar dziesmām. Tiek izdziedātas gan pārdomas par to, kur velniņi tikuši pie naudas, gan to, kā “skroderis uz aku” šuvis velnēniem jēru vilnas kažociņus. Tagad esam iesiluši un gatavi spēlēt! Kā nu ne, piemēram, laupītājiem bija jāapskrien visai muzeja teritorijai. Kad elpa beigusies, muskuļiem saspringums zudis, tad atkal vajag uzņemt jaunu enerģijas devu.

 

 

Paldies sakām “Braku” muzeja vadībai, kas parūpējās par gardu jo gardu frikadeļu zupu! Kad esam paēduši, sakām paldies saimniecei par jauko uzņemšanu un dodamies mājup - skatītāji apmierināti, mūsu punči arī un nākamā sadarbība ar muzeju brīvdabā sarunāta. Gaidām!

 

Jauku vēlot, 12. C klases aktieri

Latvijas tūre sākusies
2019. gada 6. februārī

Jaunajā  gadā esam uzsākuši „Latvijas tūri”. Klasē esam no dažādām Latvijas vietām un ceram viesizrāžu laikā aizbraukt pie katra klasesbiedra ciemos uz viņa dzimto pusi, pastāstot R.Blaumaņa pasaku „Velniņi”  11.c klases interpretācijā.

Pirmā pietura 25. janvārī ciemos pie Elzas Jaunpiebalgā. Miegaini, bet ar patīkamu satraukumu esam ieradušies Junpiebalgas kultūras namā, veicam sagatavošanās darbus un esam gatavi atkal jau izspēlēties ne pa jokam. Pēc izrādes mazie skatītāji ar prieku vēlējās fotografēties un satikt izrādes varoņus. Daloties ar jaukiem apskāvieniem, guvām neaprakstāmas emocijas un padarīta darba sajūtu. Bet, kā paši atzīstam, šī izrāde bija kā  labs ģenerālmēģinājums turpmākajai tūrei, jo pietrūka dinamikas un pārliecības. Sen nebijām spēlējuši izrādi, tāpēc  bija aizmirsies, kādu prieku no tās varam gūt. Pēc izrādes devāmies uz Viņķu skatu torni, lai aplūkotu Piebalgas plašumus. Jo augstāk kāpām, jo skaistāks skats!

Pēc nedēļas, 31.janvārī, devāmies pie Sanijas uz Jaunannu. Ar pacilātu noskaņojumu gatavi pastāstīt pasaku arī šeit. Tik tiešām bijām uzlādēti un enerģijas pilni. Tik jautri sen mums nebija gājis. Nespējām vēl ilgi atgūties no prieka strāvojuma, ko ieguvām šajā izrādē.

Katrā no vietām mūs sagaidīja ļoti sirsnīgi un laipni cilvēki, ar patīkamu siltumu un rūpēm par ciemiņiem. Jaunu enerģiju  uzlādējām ar kūkām un cepumiem. Atklājām, kāds šarms ir Latvijas mazajiem novadiem. Nākamā pietura - 28.februārī Alūksnē.

11.c klase