Kontakti:

Valmieras Viestura vidusskola
Roberts Segliņš
Viestura aleja 3, Valmiera
LV 4201
E-pasts: vvvspriditis@inbox.lv
Fakss: 64207592
Tālr: 29117692 (R. Segliņš)

Direktora vietniece audzināšanas un ārpusstundu darbā
Agnese Degle
Tālr: 64207590

Jaunumi

Pa Sprīdīša ceļu
2017. gada 26. aprīlī

Kad 1958. gadā Valmieras Viestura vidusskolā ienāca jauno skolotāju pāris Inese un Zigurds Ķesteri, diez vai kāds aizdomājās, ka Zigurda Ķestera lolojums — skolēnu dramatiskais kolektīvs — kļūs par vienu no pirmajiem un spilgtākajiem skolēnu Tautas teātriem valstī un, kā nupat izskanējušajā Latvijas bērnu un jauniešu teātra festivālā «...un es iešu un iešu» atcerējās ilggadējais skolas direktors Ivars Briedis, ka viesturiešu teātrim, pat nesaprotot valodu, aplaudēs simti skatītāju aiz mūsu valsts robežām.

Pa Sprīdīša ceļu

«Sprīdīša» radoši bagātajā mūžā iestudētas daudzas saviļņojošas izrādes, tomēr joprojām mīļākais no to varoņiem ir Annas Brigaderes mazais, ņiprais Sprīdītis ar salmu cepurīti galvā. Kad viņa vārdā nosauktais teātris 2008. gadā svinēja 50. dzimšanas dienu, uzvirmoja doma par jauniem Sprīdīša ceļiem. Un radās ideja paplašināt darbību tālāk par savas skolas robežām. Tā piedzima Latvijas mēroga festivāls, par kura devīzi nebija pat šaubu — «...un es iešu un iešu!». Pagājušās nedēļas nogalē Sprīdītis ieaicināja savus daudzos draugus jau 10. dzimšanas dienas ballītē.

Valsts izglītības satura centra vecākā referente Dace Jurka VISC vadītājas Agras Bērziņas vārdā daudziem pasniedza Pateicības rakstus un aicināja godāt festivālam uzticamos organizētājus un atbalstītājus — skolas kolektīvu un tās direktoru Uldi Jansonu, pirmo festivālu rīkotājkomandu, arī Vidzemes kultūras biedrības «Haritas» valdes priekšsēdētāju, projektu rakstītāju, viesturieti Solveigu Boicovu, visus, kuri katru pavasari iesaistās nu jau ļoti vērienīgā pasākuma sagatavošanā un norisē: «Paldies Valmierai, Viesturskolai, pilsētas pašvaldības domei un tās priekšsēdētājam Jānim Baikam, festivāla garīgajam tēvam Robertam Segliņam par atbalstu šim divu dienu izrāžu maratonam. Lai nākamie desmit gadi ir vēl raženāki un spilgtāki!»

LABĀKĀ IZRĀDE — Pavasara atmoda. Attēlā: radošā komanda — 1. rindā no labās režisori Inese Ramute un Roberts Segliņš. Kalvja Zaļaiskalna foto

Datums, kurā numurā raksts publicēts avīzē: Liesma
26. Aprīlis, 2017
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv
Bērnu un jauniešu teātru Dziesmu svētkos
2017. gada 26. aprīlī

Piektdien un sestdien Valmierā spilgti izskanējušajā X Latvijas bērnu un jauniešu teātru festivālā «...un es iešu un iešu!», ko 10. reizi organizēja Valmieras Viestura vidusskola un skolēnu teātris «Sprīdītis», vairākkārt varēja dzirdēt — mūsu Dziesmu svētki!

Bērnu un jauniešu teātru Dziesmu svētkos

Jo sevišķi šī atziņa kulminēja festivāla jubilejas koncertā, kad  viesturiešu pedagogu entuziastu — jubilejas scenārija autoru un režisoru Līgas Kjasperes un Agneses Lutces — veidotajā svētku ballītē dalībnieki pabija visos desmit festivālos, aktīvi uzgavilēja šī brīnumainā pasākuma, kas no vienas dienas teātra svētkiem ātri vien izvērties par divu dienu izrāžu maratonu, katru gadu piepulcējot arvien vairāk dalībnieku, veidotājiem, atraktīvi līdzdzīvoja muzikālajiem priekšnesumiem un mīļajā Lai dzīvo sveiks vairākkārt veidoja skanīgu daudzbalsu kori.

Rīgas Franču liceja teātris tikai vienu reizi nebija festivāla dalībnieks, toties no viena pārvedis mājās augstāko balvu — Sprīdīša stabulīti. Šoreiz rīdzinieki uz Valmieru atveda «Pasaku par runča plāksteri» pēc M. Lipčanskas stāsta motīviem. Teātra režisore Velga Līce skaidroja: «Vienā no festivāliem to jau izrādījām, tagad 10. festivālā, protams, to nospēlēja cits aktieru sastāvs. Mums patiešām mīļa izrāde. Skaisti, ka uz Valmieru, uz šo festivālu līdzi brauc ne tikai esošie trupas jaunieši, bet arī jau liceju beigušie, jo te valda visīstākā teātra atmosfēra. «...un es iešu un iešu!» ir ļoti būtisks notikums skolu teātru dzīvē.»

FESTIVĀLS atklāts! Kalvja Zaļaiskalna foto

Datums, kurā numurā raksts publicēts avīzē: Liesma
25. Aprīlis, 2017
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv
... un es iešu un iešu!
2017. gada 18. aprīlī

Kas ir Liliju ezers!
2017. gada 26. aprīlī

21. martā Valmieras Viestura vidusskolā pirmizrādi piedzīvoja skolas teātra «Sprīdītis» 9. — 12. klašu  grupas iestudētā  izrāde «Liliju ezers».

2005. gadā publicētajā Andra Zeibota lugā saskatāmas absurdās dramaturģijas un simbolisma iezīmes. Lugas darbība norisinās nomaļā stacijā, kur ierodas jaunieši, lai dotos uz brīnumaino «Liliju ezeru», bet to diemžēl neizdodas sasniegt. Tāpēc rodas jautājums: kas tad īsti ir mistiskais Liliju ezers?

Jaunieši, būdami atšķirīgi, katrs ar savu raksturu, ar savu mērķi un cerībām, kopīgi dodas piedzīvojumiem bagātā pārgājienā uz Liliju ezeru. Viņus ceļā pavada grupas vadītāja, kuras lomu atveido Keita Loreta Kronberga. Izkāpjot Liliju ezera stacijā, viņi tur sastop pārdevēju un ceļotāju, kuru lomās iejūtas Agnese Vasiļjeva un Krišjānis Brūnais, izrādes laikā atklājas gan ceļotāja, gan pārdevējas dzīvesstāsts, mērķi un iemesli, kāpēc viņi vēl joprojām atrodas tik nomaļā vietā. Tūristu grupa ir optimisma pilna un gatava doties ceļā, neraugoties uz ceļotāja brīdinājumiem. Atgriezušies Liliju ezera stacijā, jaunieši, analizējot gājienu, nespēj izprast savas kļūdas, taču nekas viņus neaptur no mērķa sasniegšanas, un viņi ir gatavi doties ceļā. Otrreiz atgriežoties stacijā, viņi ir pārguruši un sāk meklēt vainīgo, izmantojot pat vardarbīgas metodes. Ieraugot jauniešu vardarbību pret pārdevēju, ceļotājs metas viņus apturēt, saucot, ka viņš zina ceļu uz Liliju ezeru. Ceļotājs jauniešus iepazīstina ar pamestā nostūra dīvainībām, aicina viņus nedoties ceļā un paredz viņu nāvi, taču tūristu grupa, nepakļaujoties nedz ceļotājam, nedz vadītājai, dodas uz Liliju ezeru. Atgriežas tikai vadone, taču to netālu no kioska noēd žurkas. Izrādes beigas ir samērā mistiskas — vētras laikā Liliju ezers paceļas gaisā, ceļotājam jāizdara izvēle starp vilcienu, kas ļautu viņam atkal būt brīvam un ceļot, un pamesto nostūri ar pārdevēju.

Izrādi veidoja jaunieši no dažādām klasēm, tuvāk iepazīstot cits citu. Sākumā režisors mums deva uzdevumu katram izdomāt, kāda personība būsim. Tad ļoti labi varēja redzēt, cik dažādi esam, jo katram bija  oriģinālas idejas. Izrāde katrā no mums raisa pārdomas, liek aizdomāties par eksistenciālām problēmām, mūsu mērķiem, ko katrs esam gatavi darīt, lai tos sasniegtu. Katrs skatītājs, manuprāt, izrādi var uztvert atšķirīgi — no sava skatpunkta un dzīves pieredzes.

Izrādes dalībnieki sirsnīgi pateicas režisoram Robertam Segliņam, horeogrāfei Agnesei Lutcei, kostīmu māksliniecei Īrisai Ozolai, grimētājai Ingai Krauklei un gaismotājam Robertam Ciprusam.

Megija Alksne

Laikraksts Liesma http://www.eliesma.lv

KURŠ TEICA, ka zinot ceļu...

„Uz priekšu, Kurzeme, ar vēju!”
2017. gada 24. februārī

 

Mūsu pārdomas pēc žetonvakara ir spilgtu un siltu emociju piepildītas. Šogad visi divpadsmitie kopā ceļojām ne tikai pēc žetona, bet arī uz Tobāgo. Tā ir tād’ sal’, kur maiz’ aug kokos un zuvs lido pa gais’ kā putan’.

Māras Zālītes luga „Tobāgo” rosina domāt par sapņiem un skaudro realitāti, par aklu ticību nostāstiem un saskarsmi ar dzīvībai draudošām briesmām. Alkatības dzīti, kurzemnieki pamet savas mājas, lai tiektos pēc pārtikušākas dzīves. Mums katram ir savs Tobāgo, katram ir kāds sapnis, varbūt ne tik traks, kāds bija kurzemniekiem, bet noteikti ir. Šīs izrādes kopējā doma ir ļoti aktuāla visai latviešu tautai: lai vai kurā Latvijas vietā tu dzīvotu un lai vai cik slikti tev ietu, nekur citur nebūs tik labi. Luga ir ļoti nozīmīga, jo atklāj mūsu tautas vēstures pavedienus, patiesu patriotisma sajūtu, kā arī rada izpratni par dažādām dzīves vērtībām- mīlestību, uzticību, tautas kultūru, latviskuma saglabāšanu. „Tobāgo” aktuālitāte mūsdienās ir liela, kad tik daudz latviešu dzīvo svešumā, tai ir milzīgs spēks likt šiem cilvēkiem saprast savas zemes vērtību un, iespējams, pat pamudināt atgriezties.

Mans attēlotais lugas varonis Andrejs ir viens no retajiem, īstajiem patriotiem, kurš saprot to, ka mūsu zeme ir tā vislielākā vērtība, nevis nauda un pārticība. Viņš arī vienīgais, kurš tur devās piespiedu kārtā, un vienīgais, kuram tādēļ laimējās atgriezties. Kārlis  Ē.

Viltus cerības, cilvēku savtība, nodevība, vieglprātība – tas viss atspogoļo kurzemniekus Tobāgo kolonizācijā. Cilvēki, kas savu māju vietā izvēlas sev jaunu dzīvi, ar vieglprātīgu enerģiskumu metas nezināmajā un iet bojā. Mans Ģierts ir pilnīgs pretstats Andrejam. Viņš ir lielākais ļaužu kūdītājs uz Kurzemes pamešanu, cerot kolonijā atrast labāku dzīvi, un pats, savu ambīciju dzīts, iet ātri bojā. Ričards K.

Mūsu atveidotais tēls ir Ieva Pakalniņa, kas ir iemīlējusies meitene, jauka, saulaina un mīļa. Ievai reizēm patīk pakaitināt Andreju, bet tas ir jauki, draudzīgi. Vēlāk Ieva nonāk neapskaužamā situācijā, jo saderināto Andreju ar varu aizved uz Tobāgo un viņa paliek ļoti sāpināta. Katru dienu viņa gaida mīļotā atgriešanos un neticamā kārtā sagaida puisi mājās pēc vairākiem gadiem. Tikai patiesa un abpusēja mīlestība spēj pārdzīvot ko tik neapskaužamu, traģisku. Reizēm likteņa pirksts var nozīmēt ne tikai nolemtību, bet laimes patiesās nozīmes apzināšanās izpratni, kas Andrejam un Ievai ļauj novērtēt savu mīlestības bagātību un saglabāt to turpmākajai dzīvei. Evita Z., Madara B.

Es šajā izrādē spēlēju Amāliju, kura tic burvestībām, kas tam laikam ir ļoti raksturīgi. Amālijas atveidošana sākumā sagādāja problēmas, bet ar režisores Ineses Ramutes palīdzību man izdevās ticami nospēlēt. Esmu apmierināta ar rezultātu. Brenda E.

Šo izrādi es izdzīvoju Līnas lomā. Viņa ir mīloša sieva savam vīram Sīmanim un meitai Lullai, kura tā vien nevar atrast sev tīkamāko vīru. Lomā vajadzēja izprast, kā ir būt mātei. Manuprāt, man izdevās labi iejusties. Laura L.

Es izrādē spēlēju Grietu Olektiņu, kura ir zemnieka sieva. Grieta, manuprāt, ir interesants tēls lugā, jo viņa pēc rakstura ir gan priecīga, gan dusmīga, gan jautra un patriotiska. Viņu ģimenei iespēja doties un Tobāgo ir milzīga laime, jo viņi vairs nebūs klaušu ļaudis. Viņi dabūs zemi un brīvību, kas zemniekam ir pats svarīgākais. Bet Tobāgo kā visi kurzemnieki saprot, cik tomēr dzimtene ir nepieciešama un cik tā ir svēta. Rūta R.

Lugas pamatidejas atklāsmē daudz izteica arī dziesmu vārdi, no kurām mīļākā man ir  „Uz priekšu, Kurzeme!”, kurā ir ļoti patriotiska noskaņa. Ļoti skaista dziesma likās „Kur tie bērni tik ātri aug”. Rūdolfs S.

Izrādi mēs tā nopietni sākām mēģināt novembrī. No visa mēģinājuma procesa ieguvām ļoti daudz. Runāt savas lomas ventiņu izloksnē bija liels izaicinājums un pārbaudījums. Paldies Režisoram un Inesei Ramutei par pacietību  un padomiem, Agnesei Lutcei par fantastisko horeogrāfiju, Īrisai Ozolai par tērpu izvēli un scenogrāfiju. Paldies skolas mūziķu „blicei”, Ilvijai un Guntaram Aizupiešiem par dzīvo pavadījumu dziesmām. Paldies Ilzei Jansonei par palīdzību vokālajā ziņā. Žetonvakaram veidotā izrāde bija lieliska iespēja trīs klasēm sadraudzēties un sadarboties, tādēļ savstarpēja pateicība par atbalstu saviem skatuves partneriem. Šī izrāde mums visiem deva motivāciju, spēku, ticību sev, ka varam. Jaukie komentāri no skatītāju puses, labās atsauksmes par izrādi ceļ mūsu pašapziņu, iedrošina turpmākam ceļam. Esam vecākiem un skolotājiem pierādījuši, ko patiesi spējam. „Uz priekšu, Kurzeme, ar vēju!”

Atziņas no 12.c klases skolēnu- Santas Markas, Karīnas Eglītes, Brendas Eglītes, Rūtas Rikas, Lauras Lazdas, Evitas Zelčas, Dārtas Artas Sudāres, Lindas Simsones, Auces Vorkules, Agijas Sedvaldes, Madaras Bērziņas, Kārļa Ērgļa, Mārtiņa Virša, Roberta Vimbas, Rūdolfa Strazdīta, Ričarda Kronberga- pārdomu darbiem.