Kontakti:

Valmieras Viestura vidusskola
Roberts Segliņš
Viestura aleja 3, Valmiera
LV 4201
E-pasts: vvvspriditis@inbox.lv
Fakss: 64207592
Tālr: 29117692 (R. Segliņš)

Direktora vietniece audzināšanas un ārpusstundu darbā
Agnese Degle
Tālr: 64207590

Jaunumi

IEPAZĪSTAM LIETUVIEŠU ZEMI UN TEĀTRI
2013. gada 6. maijā

            Aprīlī, tieši pirms teātru festivāla Viesturskolā, mēs no 10.a un 11.a klases devāmies ekskursijā uz Lietuvu. Apskatījām vairākus tūristu iecienītus objektus. Nobaudījām lietuviešu tradicionālos ēdienus. Tomēr šī brauciena mērķis bija ne tikai Lietuvas iepazīšana, bet arī Lietuvas teātra izrādes noskatīšanās.

            Pirmajā dienā visu pēcpusdienu pavadījām, iepazīstoties ar Viļņu. Bijām Viļņas katedrālē, Sv. Annas baznīcā, Ģedimina kalnā, pastaigājāmies pa vecpilsētu. Pēc ekskursijas varu teikt, ka Viļņa ir ļoti skaista pilsēta, un es labprāt tajā atgrieztos vēl kādu reizi.

             Vakarā devāmies uz režisora Oskara Koršunova izrādi „Romeo un Džuljeta”, kas notika Teātra arēnā. Izrāde bija ļoti pārsteidzoša. Domājot par pazīstamo lugu pirms skatīšanās, nevarēju pat iztēloties kaut ko tādu, kas bija vērojams uz skatuves. Biju sagatavojusies nopietnai, varētu pat teikt dramatiskai, izrādei, bet tad gaismas nodzisa, un....priekšā pavērās skats uz maiznīcu. Abas naidīgās dzimtas tika parādītas kā divas beķerejas, kas sacenšas savā starpā.  Man šī izrāde tiešām ļoti patika. Protams, nelielas grūtības sagādāja tas, ka izrāde bija lietuviešu valodā, bet pēc tās, visu pārdomājot un atceroties, tas vairs nekādas problēmas nesagādāja. Ļoti patika tas, ka iztiekot bez lielām dekorācijām, krāšņiem, tam laikam atbilstošiem, tērpiem, ir iespējams izveidot tādu izrādi, kuru spēj saprast pat cilvēki, kuri atbraukuši no citas valsts. Ja man būtu iespēja, tad es pilnīgi noteikti vēlētos noskatīties šo izrādi vēl vienu reizi.

             Otrajā dienā turpinājām Viļņas apskati un tad devāmies uz Traķu pili. Izstaigājuši un iepazinuši visu lielo, skaisto, ne reizi neieņemto pili, mēs devāmies nobaudīt vienu no lietuviešu tradicionālajiem ēdieniem – kibinu.

Mūsu nākamā pietura bija Kauņa. Tur mēs bijām divos muzejos, kā arī paraudzījāmies uz pilsētu no baznīcas torņa.

Kopumā varu teikt, ka ekskursija bija ļoti izglītojoša un interesanta. Lietuva ir ļoti skaista kaimiņzeme. Izrāde bija izcila, un es ceru, ka šī nebūs pēdējā reize, kad es dodos ekskursijā uz Lietuvu.

Signe Sēne (11.a kl.)

            Mūsu uzmanību Lietuvas brauciena laikā saistīja angļu dramaturga Viljama Šekspīra traģēdijas „Romeo un Džuljeta” izrāde Viļņas teātra arēnā. To veidojis pasaulslavenais režisors Oskars Koršunovs. Spoži, krāšņi, mūsdienīgi. Tas ir kas tāds, kad pēc noskatīšanās cilvēki paliek stāvot kājās un veltot aplausus aktieriem vēl piecas minūtes pēc izrādes beigām.

          Režisors to visu attēlojis diezgan mūsdienīgi. Darbība notiek maiznīcās. Tur ir  miltu kaujas un ritmiski strīdi - kurš nu kuru pārspēs. Pats sākums. Aktieri no katras ģimenes stāv savā skatuves pusē, katra dzimta savā maiznīcā. Neko nedara, vienkārši stāv. Un, nedarot neko, esot sastinguši, aktieri izpelnās pirmos aplausus no skatītāju puses. Un tad, ar lielu troksni viss sākas. Aktieri sāk darboties, skatītāji nobīstas no pēkšņā trokšņa, bet tajā pat laikā ir sajūsmā par to, ko viņi veido uz skatuves. Sākas ritmiskās kaujas, cīņa starp Monteki un Kapuleti dzimtām. Mazliet haoss, bet šoreiz haoss nav kā haoss, jo  viss ir saprotams. Dzimtas cīnās, cīnās ar mīklu, cīnās ar miltiem, viss notiek.

          Lai arī nesaprotu ne vārda no tā, ko aktieri runā, doma ir skaidra tāpat. Paiet kāds laiks, kad saprotu, kurš ir grāfs, kurš Veronas princis, kura ir skaistā Džuljeta.

          Manas lielākās simpātijas izpelnās Džuljetas aukle. Burvīga aktrise, unikāla, pārsteidzoša, savā veidā izcila. Izbolītās acis sākumā, klibošana izrādes laikā, nedarot, var teikt, neko, spēj panākt, ka visa teātra arēna smejas. Satriecošs talants.

          Interesanta pieeja tam, kā uz skatuves atainot to, kā cilvēki mirst. Oskars Koršunovs to bija panācis ar miltiem. Nebija ļoti garās miršanas epizodes. Ja cilvēkam seja ir ar miltiem, visa balta, viss ir skaidrs, viņš ir miris. Ļoti daudz šajā izrādē tika izstāstīts „caur miltiem”.

           Kopumā izrāde atstāja ļoti labu iespaidu. Labprāt skatītos vēlreiz. Ļoti žēl, ka šis režisors vēl nav neko iestudējis Latvijā.

Inese Vilnīte (11.a kl.)

 

JAUNA MUZIKĀLA IZRĀDE MŪSU TEĀTRĪ
2013. gada 12. aprīlī

PIRMIZRĀDES                 2013.G.                            9.UN 10.APRĪLĪ

VALMIERAS VIESTURA VIDUSSKOLAS SKOLĒNU TEĀTRIS “SPRĪDĪTIS”


NEATVAIRĀMĀS GRĒCINIECES

 


 Muzikālā izrāde veidota pēc kinofilmas „Čikāga” motīviem. Darbības vieta un laiks - Čikāga pagājušā gadsimta 20. gados. Roksija Hārta, cenšoties kļūt par šovbiznesa zvaigzni, izmanto visus līdzekļus. Viņa piedzīvo to, ka no slepkavības līdz slavas augstumiem ir tikai viens solis. Satiekoties cietumā ar Velmu Kelliju, Roksija pārliecinās, ka sapņu piepildīšanas ceļā nekas nav svēts. Cilvēka dzīvībai biznesa ciniskajā pasaulē nav vērtības, jo valda nauda, meli, nodevība, un visu nosaka preses milzīgā ietekme uz cilvēku likteņiem. Par popularitāti tiek maksāts dārgi, bet tā ir tikai kā ilūzija, kā dzīves cirks.

LOMĀS

Roksija Hārta – Anna Paula Gruzdiņa / Evita Ramata

Velma Kellija – Ilga  Vālodze Ābele / Marta Veldre

Billijs Flins – Dinārs Sārs

Mamma Mortone – Sarmīte Maļiņina

Amoss Hārts – Tomass Tulinskis

Konferansjē – Sandris Štāls

Harisons – Jānis Vidovskis

Mērija Sanšaina – Munise Šuksta

Freds Keiselijs – Gintars Ojārs Hāns

Bakstera jaunkundze – Agnese Tauriņa

Borosēvičas kundze – Signe Sēne

Jautrās slepkavnieces – Inese Vilnīte, Signe Sēne, Agnese Tauriņa, Krista Biseniece,

                                      Anete Monta Volksone

Policisti – Roberts Vītiņš, Linards Mūsiņš

Tiesnesis – Roberts Vītiņš

Reportieres – Anete Monta Volksone, Inese Vilnīte, Signe Sēne, Elīna Rubule ,

                      Līga Zeltiņa, Daiga Gončare, Dita Miķelsone, Vitija Viktorija Vanaga,

                      Rēzija Elstiņa, Dārta Ozola

Dejotājas bārā, muzikanti, cietumnieces, korespondenti, puiši, zvērinātie tiesā –

                      Ance Fimbauere, Dita Miķelsone, Lelde Gūtmane, Kristiāna Runce,

                      Vitija Viktorija Vanaga, Ella Karīna Grāvīte, Anna Dace Majore,

                      Daiga Gončare, Dārta Ozola, Rēzija Elstiņa, Elīna Rubule, Līga Zeltiņa,

                      Linards Mūsiņš, Jānis Vidovskis, Roberts Vītiņš, Sandris Štāls

Bāra meitenes – Evita Ramata / Anna Paula Gruzdiņa

                          Marta Veldre / Ilga Vālodze Ābele

Taisnīgas tiesas dieviete Temīda – Anete Monta Volksone

Akrobāte – Krista Biseniece

Mūķene –Anna  Dace  Majore

Suns – Lelde Gūtmane

Klauns – Inese Vilnīte

Ķīniete – Kristiāna Runce

Pele – Signe Sēne


IZRĀDI VEIDOJA

 

Režisori – Inese Ramute un Roberts Segliņš

Horeogrāfe - Lelde Feldmane

Kostīmu māksliniece - Īrisa Ozola

Gaismotājs – Niks Cipruss

Skaņu operators – Roberts Segliņš

PALDIES

par atbalstu izrādes muzikālā noformējuma veidošanā skolotājām

Ilzei Jansonei, Ilvijai Aizupietei un skolotājam Guntaram Aizupietim

un

Valmieras Viestura vidusskolas skolotājiem par atbalstu un sapratni

sarežģītajā izrādes mēģinājumu procesā!

 

PATEICAMIES

Viesu namam „Ķoņu dzirnavas” un Valmieras Pārgaujas ģimnāzijai par sniegto palīdzību

izrādes tapšanā!

 

*  * *


PRESES KONFERENCĒ. Reportieru jautājumu Velmai Kellijai (Ilga Vālodze Ābele) ir daudz. Viņas advokāts Billijs Flins (Dinārs Sārs) cenšas panākt vēlamo rezultātu.

 Klāva Zvejnieka foto

Pirmizrādes - pirms teātru festivāla

           Šajā nedēļā Valmieras Viestura vidusskolas skolēnu teātrī „Sprīdītis” divās pirmizrādēs skolasbiedru un skolotāju atzinību un aplausus ieguva muzikālās izrādes „Neatvairāmās grēcinieces” abu sastāvu aktieri un izrādes veidotāji. Jauniestudējuma darbība notiek Čikāgā pagājušā gadsimta 20. gados. Roksija Hārta, lai kļūtu par šovbiznesa zvaigzni, izmanto visus līdzekļus. Viņa piedzīvo to, ka no slepkavības līdz slavas augstumiem ir tikai viens solis. Roksija savas karjeras veidošanas ceļā sastopas ar dažādiem cilvēkiem un viņu cinisko attieksmi pret dzīves vērtībām. Tad arī tiek iegūta pieredze, ka daudz var sasniegt, izvēloties dažkārt negodīgus līdzekļus – uzpirkšanu, melus, nodevību. Pat cilvēka dzīvība vairs nav svētums. Arī preses milzīgā sensāciju kāre spēj krasi ietekmēt cilvēku likteņus. Par popularitāti Roksija un viņas cietuma likteņbiedrene Velma Kellija maksā dārgi, bet rezultāts ir tikai kā ilūzija , kā dzīves cirks. Jaunā izrāde spēj uzrunāt jauniešus un liek padomāt par godīgas karjeras veidošanas iespējām nākotnē.

             Izrādes pamatā 2002. gada amerikāņu filma „Čikāga”, no kuras aizgūtas sižeta līnijas, populārā mūzika un dziesmas, arī savdabīgā horeogrāfija. Lomās galvenokārt 10. un 11. teātra klašu skolēni. Viņiem šajā izrādē ir lieliska iespēja atklāt savus talantus, kas tiek izkopti aktiermākslas, horeogrāfijas un mūzikas stundās. Iestudējums ir ļoti dinamisks un prasa lielu koncentrēšanos un emocionālo spriegumu. Vislielākā slodze ir Roksijas lomas tēlotājām Annai Paulai Gruzdiņai un Evitai Ramatai, Velmas lomas tēlotājām Ilgai Vālodzei Ābelei un Martai Veldrei. Iejušanās attēlotajos likteņos ir pārliecinoša, un viņas spēj tikt galā ar režisoru Ineses Ramutes un Roberta Segliņa dotajiem uzdevumiem.

            Dinārs Sārs, Billija Flina lomas tēlotājs, mācās matemātikas novirziena klasē. Viņš pirms 2 gadiem ieradās Viesturskolā no Ainažiem, lai ne tikai mācītos, bet spēlētu arī teātri. Šobrīd labi izdevies apvienot mācības eksaktajā klasē ar darbošanos skolas teātrī. Dinārs apliecina, ka viņš ir liels ieguvējs, jo, gatavojot galveno lomu jauniestudējumā, viņš ir uzkrājis lielisku pieredzi aktiera meistarībā un īsti spējis novērtēt to, cik liels darbs ir jāiegulda izrādes radīšanā. Dinārs pateicas režisoriem un visiem izrādes veidotājiem – skolotājiem - par prasīgumu un neatlaidību mēģinājumu procesā.

            Īpaša vieta kopnoskaņas veidošanā ir ikvienam aktierim un iestudējuma veidotājam, jo bez viņiem šīs savdabīgās izrādes nebūtu. Katram ir jābūt savā īstajā laikā un vietā ar pilnu emocionālu atdevi. Tas izdodas veiksmīgi, jo izrādes daudzās epizodes kopā saista fascinējoša mūzika, dziesmas, atraktīvas dejas un kustības. Pirmoreiz skolēnu teātra „Sprīdītis” vēsturē kā spēles laukums tiek izmantota ne tikai skatuve, bet arī skatītāju zāle.

            Horeogrāfe Lelde Feldmane uzskata, ka jaunā izrāde ir par to dzīvi, kura, par laimi, skolu jauniešiem ir sveša. Jaunie aktieri vēlas izdzīvot sarežģītos likteņus, iejusties citā pasaulē, kas atšķiras no viņu ikdienas. Reizē notiek atziņu un vērtēšanas pieredzes uzkrāšana. Lelde daudzas stundas pavadījusi kopā ar izrādes dalībniekiem mēģinājumos - dažreiz pat brīvdienās un līdz pat vēlām vakara stundām. Dejām, kustībām šajā izrādē ir ļoti nozīmīga vieta. Rezultātā skolotāja ar visu sniegumu ir ļoti apmierināta, jo viņas ieceres jaunieši ir papildinājuši ar savām idejām. No šīs radošās kopdarbības iegūst izrāde kopumā.

            Skolēnu teātris „Sprīdītis” ar izrādi „Neatvairāmās grēcinieces” piedalīsies VI Latvijas bērnu un jauniešu teātru festivālā. Aicinām devīto klašu audzēkņus 16. aprīlī plkst. 10.30 uz Valmieras Viestura vidusskolu, kur notiks iepazīšanās diena „Seko viesturietim!”. Tajā būs plašas iespējas iepazīties arī ar teātra klašu un skolēnu teātra „Sprīdītis” darbu. Jaunās pirmizrādes apliecina, ka arī nākamajos gados vidusskolēnus gaida grūts, bet interesants darbs skolas teātrī.

 Māris Lapsiņš

(laikraksts "Liesma" 12. 04. 2013.)

    * * *

 

ŽETONA VAKARA IZRĀDE „MELDERMEITIŅA”
2013. gada 8. martā

 

Februāra vidū Valmieras Viestura vidusskolā notika tradicionālais – šogad jau 53. Žetona vakars. Kā parasti, Žetona vakara programmas kulminācija – pašu abiturientu veidotā izrāde. Šoreiz - V. Sauleskalna populārā dziesmu spēle „Meldermeitiņa”.


Viss sākās ar to, ka 12. klasēs tika izdarītas aptaujas par to, ko un kā katrs spēs sevi šajā svētku reizē parādīt. Runātāju, precīzāk, aktieru bija daudz. Tā nav nejaušība, jo divpadsmitie no visām trim klasēm, īpaši 12. b un 12. c klašu skolēni, pēc režisora Roberta Segliņa teiktā, jau vairākus gadus ir skolēnu teātra „zelta paaudze”. Kopā iestudētas tādas skatītāju atzinību guvušas izrādes kā „Lilioms”, „Blaumanis precībās”. „Maija un Paija”, „Mazā raganiņa” un  „Makss un Morics”. Tā  žetona  vakara  izrāde  šiem „”Sprīdīša” aktieriem kļuva par zīmīgu atvadu izrādi. Protams, katrā klasē atradās arī labi dziedātāji un dejotāji ar pieredzi. Rezultātā tapa izvēlētā izrāde „Meldermeitiņa”.

 

 

 

Režisoram Robertam Segliņam jau sen bija iecere iestudēt šo izrādi. Šoreiz likās, ka šī dziesmu spēle būs tā, kurā divpadsmitie varēs labi izpausties. Svarīgākais bija šis „kopābūšanas faktors”. Ar dejotājiem labi strādāja Lelde Feldmane (kā kustību režisore) un Arta Miķelsone ( kā tautisko deju iestudētāja) – arī viņas savulaik mācījās Viesturskolā un ir tās absolventes. Dziesmas iemācīja mūzikas skolotāja Ilze Jansone, bet teksta interpretācijā daudz palīdzēja režisore Inese Ramute. Ar dekorācijām atbilstošu noskaņu izrādē radīja skolotāja Īrisa Ozola. Bet visu kopā salika skolēnu teātra „Sprīdītis” režisors Roberts Segliņš. Paldies pedagogiem par ieguldīto darbu saka gan 12. klašu abiturienti, gan izrādes skatītāji.

 

''Meldermeitiņa” 16. februārī bija īpaša izrāde - veltīta vecākiem, skolotājiem, skolasbiedriem. Žetona vakars ir tā reize, kad spēles prieks ir īpaši liels. Visi, kas ar lielu aizrautību sekoja notiekošajam uz skatuves, bija tie cilvēki, ar kuriem abiturienti bijuši kopā dažādus laikaposmus savā dzīvē, un tagad savējos varēja iepazīt vēl neredzētās izpausmēs teātra spēles priekā.

 

Māris Lapsiņš


Žetona vakara izrādes "Meldermeitiņa" fotomirkļus skat. fotogalerijā >>>




Izrāde "MELDERMEITIŅA" paliks mūsu atmiņās

           Otrā vakara daļa pēc tik aizkustinošas un svinīgas pirmās daļas tika aizvadīta gan smieklos, gaišā noskaņojumā, kas brīžam mijās ar prieka asarām. Žetona vakara viesi varēja novērtēt divpadsmito spēlēto V. Sauleskalna dziesmu spēles „Meldermeitiņa” iestudējumu. Šai izrādei gan divpadsmitie, gan audzinātāji, režisori, mūzikas un deju skolotāji cītīgi gatavojās visu nedēļu, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Galu galā bija gandarījums par ieguldīto darbu. Katru dienu aizvadījām 4 – 6 stundas uz skolas vai Sadales tīklu zāles skatuves. Tās bija viennozīmīgi nepieciešamas, lai katrs aktieris zinātu, kā labāk izteikties, lai katrs dziedātājs zinātu īsto tembru un katrs dejotājs varētu graciozāk veidot deju soļus.

            Šī nedēļa divpadsmito atmiņā noteikti nezudīs, jo tas bija laiks, kad varējām uzņemt pozitīvo enerģiju un dalīties notikumos ar sev apkārtējiem, gūt pieredzi uz skatuves un kopā labi pavadīt laiku. Izrādes daudzveidīgā kompozīcija ar dziesmām, dejām un sarunu ainām ļāva ikvienam sevi izteikt. Noslēgumā, dziedājām dziesmu „Stāv dzirnas zaļā ielejā”. Patīkamo noskaņu papildināja  dejojošie viesi. Vecāku vērtējums bija pozitīvs - viņi šo izrādi bija uztvēruši kā īsta teātra iestudējumu, nevis kā skolnieku izrādi. Arī no skolotājiem atsauksmes bija tikai pozitīvas, kas, protams, mūs , divpadsmitos, ļoti iepriecināja.

Aija Mežule 12. c klasē

RŪDOLFA BLAUMAŅA JUBILEJAI VELTĪTĀ IZRĀDE "ĪSA PAMĀCĪBA MĪLĒŠANĀ""
2013. gada 20. februārī

Mīlestība...Katrai paaudzei ir savs skatījums uz šo tik nozīmīgo dzīves vērtību. Tomēr visstraujāk, visdedzīgāk mīlestības sirdspuksti ir jaunu cilvēku sirdīs. Tā tas bijis gan Blaumaņa laikos, gan mūsdienās.

„Īsa pamācība mīlēšanā – tā ir mūsu „Sprīdīša” muzikālā izrāde, kas veltīta latviešu literatūras Meistara Rūdolfa Blaumaņa 150. dzimšanas dienai. Iestudējums veidots pēc jubilāra lugas „Brīnumzālīte” un citu darbu motīviem, un tajā piedalās 8. , 9. un 10. klašu skolēni. Tie ir „Sprīdīša” aktieri, kas vispirms spēkus izmēģināja, iestudējot A. Volkova pasaku „Smaragda pilsētas burvis”. Toreiz izrāde veiksmīgi piedalījās IV bērnu un jauniešu teātra festivālā „Kustības turpinājums”.

 Ir iecere jauno izrādi parādīt šovasar XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku amatierteātru programmā. Tajā tiks spēlēti tikai latviešu autoru darbi, īpašu vietu atvēlot R. Blaumaņa dramaturģijai viņa jubilejas gadā. Izrāde notiks svētku laikā no 30. jūnija līdz 7. jūlijam brīvdabā – Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā vai Vērmanes dārzā. Šomēnes jaunie aktieri un izrādes veidotāji jauniestudējumu parāda saviem skolasbiedriem, skolotājiem un vecākiem. Šī ir pirmā skolēnu teātra „Sprīdītis” pirmizrāde 2013. gadā.

Māris Lapsiņš


Izrādes spilgtākos fotomirkļus varat aplūkot teātra fotogalerijā šeit >>>

 

  Rūdolfs Blaumanis

 ĪSA PAMĀCĪBA MĪLĒŠANĀ

 

Liriski skati ar dziedāšanu un dejošanu 2 daļās

 

Lomās

 

Viļņu Jānis – Rūdolfs Vētra

Jāņa draugs – Mārtiņš Pūcītis

Gudrās sievas- Simona Šmidte, Agnese Vasiļjeva, Monika Oļeha, Inga Kļaviņa,

                         Una Pleša

Annes māte – Diāna Putniņa

Anne – Kristīne Višņevska

Gāganu saimnieks – Ričards Kronbergs

Gāganu saimniece – Helēna Dreimane

Marija – Rebeka Šķērstiņa

Ede – Linda Ingeborga Kronberga

Rozāle – Elīna Krūkle

Amāle – Alise Razminoviča

Vējš – Niks Cipruss

Alīde – Ella Karīna Grāvīte

Puisis – Toms Gudins

Kalējs – Rūdolfs Strazdīts

Ilze – Undīne Vektere

Līzīte – Katrīna Zunda

Made – Zane Buliņa

Trīne – Līva Sniedzāne

Milda – Alise Razminoviča

Švaukstu Andžs – Mārtiņš Virsis

Zvaniķis – Niks Cipruss vai Mārcis Jorens Rullis

 

Izrādi veidoja – ROBERTS SEGLIŅŠ, INESE RAMUTE, LELDE FELDMANE,

                          ILZE JANSONE, ĪRISA OZOLA, GUNTARS AIZUPIETIS

 

 

Pirmizrāde 2013. gada 5. februārī

 

*  *  *

 

JAUNĀ MĀCĪBU GADA SEZONAS PIRMĀ PIRMIZRĀDE „KOMĒTA NĀK”
2012. gada 5. oktobrī

            Otrdien 2. oktobrī Viesturskolā notika šīs sezonas pirmā pirmizrāde. Jaunais iestudējums veidots pēc populārās Somijas zviedru rakstnieces Tūves Jansones bērnu grāmatiņas „Komēta nāk” motīviem. Tā ir izrāde mazajiem skatītājiem, tāpēc uz pirmajām izrādēm aicināti jaunāko klašu skolēni un viesi no pirmskolas izglītības iestādēm. Izrādes gaitā daudz spilgtu momentu, kuros notiek spēlēšanās ar it kā zināmām lietām. Tas varētu būt interesanti arī lielākiem skatītājiem, atceroties savu bērnību un tās  piedzīvojumiem pilno ikdienas pasauli. Jauno iestudējumu „Komēta nāk” ieteicams skatīties bērniem kopā ar vecākiem, tātad tā varētu būt interesanta izrāde visai ģimenei.

            Jaunās izrādes savdabīgos tēlus atveido 11. a teātra klases skolēni. Tā nav nejaušība, ka viņi labi iejutušies tieši dzīvnieku lomās, jo iepriekšējā mācību gadā daudz strādāts, veidojot dažādas etīdes par dzīvnieku pasaules tēmām.

            Aicinām skatītājus iepazīties ar jauno skolēnu teātra „Sprīdītis” izrādi „Komēta nāk”!

Māris Lapsiņš

 Foto no izrādes "Komēta nāk" skatīt teātra fotogalerijā šeit >>>

 

KOMĒTA NĀK

Izrāde – piedzīvojums mazajiem pēc T. Jansones garstāsta- pasakas motīviem

 

Piedzīvojumā piedalās:

       Trollītis MUMINS – Evita Ramata

       Mazais dzīvnieciņš SNIFS – Anna Paula Gruzdiņa

   Trollīša MUMINA MĀMIŅA – Sarmīte Maļiņina

   Trollīša MUMINA TĒTIS – Atvars Strokšs

   BIZAMŽURKA – Marta Veldre

   SUSURIŅŠ – Munise Šuksta

   MURMULIS – Signe Sēne

   SNORKE – Krista Biseniece

   SNORKES JAUNKUNDZE –

                                   Anete Monta Volksone

   VECĪTE veikalā – Ilga Vālodze Ābele

   PROFESORS observatorijā – Agnese Tauriņa

   Bīstamais KRŪMS – Signe Sēne

   VĀVULIS  – Inese Vilnīte

 

Izrādes veidotāji – ROBERTS SEGLIŅŠ, INESE RAMUTE

 

PIRMIZRĀDE 2012. GADA 2. OKTOBRĪ