Kontakti:

Valmieras Viestura vidusskola
Roberts Segliņš
Viestura aleja 3, Valmiera
LV 4201
E-pasts: vvvspriditis@inbox.lv
Fakss: 64207592
Tālr: 29117692 (R. Segliņš)

Direktora vietniece audzināšanas un ārpusstundu darbā
Agnese Degle
Tālr: 64207590

Jaunumi

Par Sprīdīša stabulīti — devīto reizi
2016. gada 26. aprīlī

Rīt un parīt Valmieras Viestura vidusskolā uz divām skatuvēm tiks spēlēts teātris. Latvijas bērnu un jauniešu teātru festivāls «...un es iešu un iešu» tradicionāli izvēršas par skaistiem pavasara svētkiem — šogad tie notiks jau 9. reizi, sapulcējot ap pustūkstoti skatuves mākslas entuziastu.

«Festivāla galvenais mērķis ir kopā būšana, pie reizes tā ir iespēja apskatīties, kādas interesantas izrādes izveidojuši kaimiņu kolektīvi. Teātriem trūkst atbalsta, tā ir mazliet piemirsta niša salīdzinājumā ar dejotājiem vai dziedātājiem. Festivāls radās spontāni, jo sākumā bija ideja uzaicināt tuvējos kolektīvus uz vienas dienas pasākumu. Palēnām festivāls brieda, līdz izauga divu dienu garumā, no rīta līdz vakaram spēlējot izrādes, kurās tiekamies vai ar visas Latvijas skolēnu teātru ziedu. Žūrija ik gadu arī atzīmējusi, ka skolēnu teātros vienmēr ir vērojams daudz jaunrades un drosmīgu ideju,» viesturiešu 12.c jeb teātra klases audzēknim Lotāram Zariņam atklājis skolas teātra «Sprīdītis» režisors un festivāla dibinātājs Roberts Segliņš.

Festivāla afiša aptver plašu ģeogrāfiju — 33 iestudējumus parādīs iepriekšējos  teātra svētkos iepazītie kolektīvi: Limbažu Bērnu un jaunatnes centra «Kriksis» sevi pieteiks ar «Spītnieces savaldīšanu» un «Nekādu joku...», Siguldas Mākslas skola Baltais flīģelis ar «Mammu, es precos», arī Rīgas Franču licejs šoreiz izrādīs divus iestudējumus — «Akāciju zemi» un «Taisnīgais gepards», Jūrmalas Valsts ģimnāzijas teātris «Romeo un Džuljetu», bet skolas 12. klase — «Orķestri». Protams, nosaukta tikai mazākā daļa izrāžu un kolektīvu, bet katru gadu festivālā spēlē mūsējie — šogad Rūjienas vidusskolas teātra pulciņš parādīs «Nāriņu» Daces Ķīkules režijā un — kā tad bez mājiniekiem!

Skats no izrādes «Pūt, vējiņi!». Lomās — Kārlis Ērglis (Uldis), Estere Graumane (Zane), Karīna Eglīte (Māte). Kalvja Zaļaiskalna foto

Maija Mežaka
Laikraksts "Liesma" 22. Aprīlis, 2016
Festivāla programma
2016. gada 15. aprīlī

  

Sveicam!
2016. gada 20. aprīlī

Latviskās tradīcijas izrādē „Pūt, vējiņi!”

Šajā pavasarī savas pirmizrādes Valmieras Viestura vidusskolā piedzīvoja 11.c teātra klases izrāde „Pūt vējiņi” Roberta Segliņa režijā.

Ņemot vērā, ka kaislīgi spēlētgribētāji ir visi jaunieši , bet Rainis savā lugā sakāmo ir atvēlējis vien pusei no audzēkņiem, izrādei ir divi sastāvi.

Sākotnēji vienīgais, kas bija skaidrs – šogad tiks iestudēts kas nopietns, latvisks, jo ar izklaidējošiem mūziklu variantiem skatītāji tika priecēti iepriekšējos gados. Aktieri atzīst, ka saņēmuši šo piedāvājumu no režisora, lasījuši lugu un skatījušies filmu, bet izrādes būtību sapratuši tikai pirmajos mēģinājumos, kad viss tika pārrunāts. Par latviskajām tradīcijām un rituāliem jaunieši detalizētāk devušies uzzināt Valmieras muzejā no izstāžu un pasākumu nodaļas vadītājas Gunas Mednes.

Izrādē atainota senā tautasdziesmā „Pūt, vējiņi!” aprakstītā līgavas lūkošana Daugavas krastos. Stāsta dramatiskais centrs ir „trakulīgā daugavieša” Ulda un „biklās sedzacītes” Baibas mīlestība. Baiba ir kalpone mājās, kurās Uldis ierodas pie savas iecerētās – saimnieces meitas Zanes. Naktī, vētras laikā, ierodoties saimē, Uldis satiek Baibu, kura strādā maltuvē un kuru viņš uzreiz iekāro. Baiba viņu atraida, un Uldis, dusmīgs par nespēju iegūt to, ko vēlas, turpina meklēt Zani un cenšas pierunāt saimnieci izdot savu meitu par sievu. Taču ar laiku Baibas un Ulda emocijas sāk ņemt virsroku pār ieražām un kārtām..

Ir vienreizēji vērot, kā tiek atsvaidzinātas latviešu tradīcijas – gan dziedot tautasdziesmas, gan dejojot, gan skatoties skatuves noformējumu. Pēc pirmizrādes aktieri vien teic, ka tā ir paņēmusi lielu daļu enerģijas, bet prieks un gandarījums par paveikto – neizsakāms. Paldies visiem aktieriem, režisoriem Robertam Segliņam, Inesei Ramutei, horeogrāfei Agnesei Deglei, tērpu māksliniecei Īrisai Ozolai, mūzikas skolotājai Ilzei Jansonei, grima māksliniecei Ingai Krauklei un gaismotājam Robertam Ciprusam par iespēju baudīt.

Samanta Vikmane, VVV 12.c klase

Valmieras pilsētas apbalvojums
2015. gada 20. novembrī

Lapsins

Valmieras pilsētas pašvaldības apbalvojums "Pateicība" piešķirts Valmieras Viestura vidusskolas muzeja vadītājam Mārim Lapsiņam par grāmatas "Sprīdītis laimīgajā zemē" izveidošanu, kurā pastāstīts par skolēnu teātra 50 darba gadiem (1958-2008) un kas ir veltījums skolēnu teātra "Sprīdītis" dibinātājam, skolotājam un režisoram Zigurdam Ķesterim, atzīmējot viņa 80 gadu jubileju.

 

Sveicam Māri!

Brauciens uz Lietuvu - vesels piedzīvojums
2015. gada 23. novembrī

          8. novembra lietainā un drēgnā diena mums netraucēja nobaudīt lietuviešu ēdienu ‘’Kibinu’’ un skolotājas Inas Grāvītes vadībā iepazīt Traķu pili.

           Vakarā devāmies uz Lietuvas Nacionālo Drāmas teātri skatīties izrādi ‘’Romeo un Džuljeta’’, kura bija fantastiska. Tāpat kā Valmieras teātrī, arī šī nebija tradicionālā versija. Tā bija interpretācija: Itālija, divu ietekmīgu ģimeņu cīņa. Abām ģimenēm piederēja ceptuves, tāpēc izrādē liela simboliskā loma miltu ķerrai un mīklas blāķiem. Viļņas izrāde tiek dēvēta par kustību teātri, tāpēc saprast sižetu varēja pēc scenogrāfijas, mīmikas, emocijām... Tā bija emociju un spriedzes pārpildīta izrāde. Bija jūtams, ka katra kustība ir izstrādāta līdz pēdējai niansei.  Valodas nezināšana daudz netraucēja. Varēja manīt, cik atšķirīga ir Lietuvas teātra industrija un maniere. Šajā izrādē dominēja melnais fons un ķermeņa valoda pār tekstu. Scenogrāfs dekorācijas bija veidojis daudzfunkcionālas, atsevišķas detaļas simboliskas. Interesanta pieeja atrasta mirušā tēla atspoguļošanai.

         Nākamajā dienā devāmies ekskursijā pa Viļņas Vecpilsētu. Lietuva ir ļoti skaista valsts un arī galvaspilsēta Viļņa...  Mūs uzrunāja Lietuvas apburošā arhitektūra. Mēs izstaigājām vairākas katedrāles, iepazinām Viļņas universitāti, kā arī devāmies uz Ģedimina kalnu, no kura pavērās skats uz pilsētu.

         Mums arī paveicās satikt kādu latviešu ielas muzikantu Vecpilsētā. Sanācām visi kopā viņam apkārt un sākām dziedāt latviešu dziesmas. Tas bija ļoti skaists brīdis – emocijas, ko guvām, dziedot visiem kopā, bija neaprakstāmas.

           Divu dienu laikā iepazītā kaimiņzemes vēsture un kultūra mūs bagātināja.   Mēs, teatrāļi, labprāt arī nākamgad dotos uz kādu citu valsti, lai kopīgi turpinātu iepazīt citu valstu vēsturi, kultūru, kā arī noskatītos kādu izrādi svešā valodā.

Paldies visiem, kuri šīs divas dienas padarīja ļoti jaukas un atmiņā paliekošas!

Santa Marka 11.c, Lelde Grīnberga 12.c, Madara Podniece 12.c