Kontakti:

Valmieras Viestura vidusskola
Roberts Segliņš
Viestura aleja 3, Valmiera
LV 4201
E-pasts: vvvspriditis@inbox.lv
Fakss: 64207592
Tālr: 29117692 (R. Segliņš)

Direktora vietniece audzināšanas un ārpusstundu darbā
Agnese Degle
Tālr: 64207590

Jaunumi

Brauciens uz Lietuvu - vesels piedzīvojums
2015. gada 23. novembrī

          8. novembra lietainā un drēgnā diena mums netraucēja nobaudīt lietuviešu ēdienu ‘’Kibinu’’ un skolotājas Inas Grāvītes vadībā iepazīt Traķu pili.

           Vakarā devāmies uz Lietuvas Nacionālo Drāmas teātri skatīties izrādi ‘’Romeo un Džuljeta’’, kura bija fantastiska. Tāpat kā Valmieras teātrī, arī šī nebija tradicionālā versija. Tā bija interpretācija: Itālija, divu ietekmīgu ģimeņu cīņa. Abām ģimenēm piederēja ceptuves, tāpēc izrādē liela simboliskā loma miltu ķerrai un mīklas blāķiem. Viļņas izrāde tiek dēvēta par kustību teātri, tāpēc saprast sižetu varēja pēc scenogrāfijas, mīmikas, emocijām... Tā bija emociju un spriedzes pārpildīta izrāde. Bija jūtams, ka katra kustība ir izstrādāta līdz pēdējai niansei.  Valodas nezināšana daudz netraucēja. Varēja manīt, cik atšķirīga ir Lietuvas teātra industrija un maniere. Šajā izrādē dominēja melnais fons un ķermeņa valoda pār tekstu. Scenogrāfs dekorācijas bija veidojis daudzfunkcionālas, atsevišķas detaļas simboliskas. Interesanta pieeja atrasta mirušā tēla atspoguļošanai.

         Nākamajā dienā devāmies ekskursijā pa Viļņas Vecpilsētu. Lietuva ir ļoti skaista valsts un arī galvaspilsēta Viļņa...  Mūs uzrunāja Lietuvas apburošā arhitektūra. Mēs izstaigājām vairākas katedrāles, iepazinām Viļņas universitāti, kā arī devāmies uz Ģedimina kalnu, no kura pavērās skats uz pilsētu.

         Mums arī paveicās satikt kādu latviešu ielas muzikantu Vecpilsētā. Sanācām visi kopā viņam apkārt un sākām dziedāt latviešu dziesmas. Tas bija ļoti skaists brīdis – emocijas, ko guvām, dziedot visiem kopā, bija neaprakstāmas.

           Divu dienu laikā iepazītā kaimiņzemes vēsture un kultūra mūs bagātināja.   Mēs, teatrāļi, labprāt arī nākamgad dotos uz kādu citu valsti, lai kopīgi turpinātu iepazīt citu valstu vēsturi, kultūru, kā arī noskatītos kādu izrādi svešā valodā.

Paldies visiem, kuri šīs divas dienas padarīja ļoti jaukas un atmiņā paliekošas!

Santa Marka 11.c, Lelde Grīnberga 12.c, Madara Podniece 12.c

Izjust spēlētprieku un priecēt skatītājus
2015. gada 21. oktobrī

    

     Otrdien, 13.oktobrī, notika skolēnu teātra „Sprīdītis” 11.c  (teātra) klases veidotās izrādes „Smaragda pilsētas burvis” pirmizrāde.

     Stāsts ir par meiteni Ellu, kura viesuļvētras laikā tiek aizlidināta no Burkānciema uz Burvju zemi, kas pilna ar labām un ļaunām burvēm, runājošiem zvēriem, maģiskiem priekšmetiem un lidojošiem pērtiķiem. Viņas vienīgā cerība ir Smaragda pilsētas burvis, kurš var palīdzēt viņai atgriezties mājās pie vecākiem. Dodoties pie šī burvja, vienu pēc otra viņa satiek Putnubiedēkli, kurš alkst smadzeņu, arī Dzelzs malkascirtēju, kurš vēlas mīlošu sirdi, un Gļēvo lauvu, kurš, protams, sapņo par drosmi. Tā kā Smaragda pilsēta visa ir no smaragda, tad ikvienam ienācējam ir jāuzliek zaļās brilles, kas tiek noslēgtas ar atslēgu, lai acis neapžilbtu no mirdzuma. Tomēr Smaragda pilsētas burvis Gudvins, pirms izpildīt viņu vēlmes, palūdz nogalināt ļauno raganu. Uzņemot katru no ceļotājiem atsevišķi savā troņa zālē, Gudvins parādās dažādos tēlos, taču burvis ir neredzams, ceļabiedri dzird tikai viņa pērkondimdošo balsi, līdz nejauši atklājas, ka lielais burvis nav nekāds burvis, bet parasts burvju mākslinieks, kas tāpat kā Ella uz Burvju zemi atceļojis pa gaisu. Tomēr četrotne burvim ļoti tic, kurš Putnubiedēkļa salmu smadzenēm piejauc klāt kniepadatas, un tā viņš kļūst gudrs. Dzelzs malkas cirtējam viņš iedod sirdi, bet lauvam iedod izdzert drosmi no mazas eliksīra pudelītes.

         Izrādes veidotāji ir  priecīgi un gandarīti par savu veikumu, atzīstot, ka sūrs darbs ir ieguldīts gan aktiermeistarībā, gan horeogrāfijā. Iestudējot izrādi, viss klases kolektīvs kļuvis vienotāks un izpalīdzīgāks. Ar nepacietību viņi gaida savu nākamo uzstāšanos, lai izjustu spēlētprieku un priecētu skatītājus.

        Es, vecākās 12. c teātra klases skolniece, skatījos, smaidīju un baudīju šo izrādi. Tas deva iespēju atcerēties mūsu pirmo izrādi, kura bija paredzēta mazajiem skatītājiem un tika uzņemta ar lielu atbildību. Mācoties teātra vēsturi un apmeklējot Valmieras teātra izrādes, ar klasesbiedriem skatāmies izrādi jau no cita skatpunkta, sākot ar to, cik ļoti aktieris ir savā tēlā, beidzot ar scenogrāfiju un fona mūziku. Šajā izrādē režisoram Robertam Segliņam palīdzēja kostīmu māksliniece, klases audzinātāja Īrisa Ozola, dziesmu pedagoģe Ilze Jansone, grima māksliniece Inga Kraukle, gaismotāju mākslinieks Niks Cipruss un gaismotājs Roberts Cipruss. Pārrunājot savus iespaidus pēc izrādes, secinājām, ka par visu bija padomāts - satriecoši grimi, gaumīgi tērpi un piemērotas kustības, līdz šim brīdim mums neatklātas talantīgas muzikālās prasmes. Arī dziesmas, kuras dungojām vēl pēc izrādes, un, pats galvenais – jauno mākslinieku mirdzums actiņās.

Samanta Vikmane 12. c (teātra) klasē

Foto - Kalvis Zaļaiskalns

11. c teatrāļi pēc pirmizrādes „Smaragda pilsētas burvis”...

Vita Netle:

Šajā izrādē es tēloju sunīti Toto. Tā kā otrs sunītis Oto ir ļoti enerģisks un dzīvespriecīgs, tad es izlēmu, ka veidošu Toto kā miermīlīgu sargsuni. Šī loma man šķiet interesanta, bet tajā pašā laikā grūta. Ir grūti iejusties suņa ādā, it sevišķi, ja mājās nav suņa. Man patīk būt uz skatuves. 

Laura Lazda:

Izrāde „Smaragda pilsētas burvis” manī raisīja daudz pozitīvu emociju. Izrādē tēloju vairākas mazas lomiņas: gremonis, mazā pelīte. Man kā gremonim vajadzēja iejusties tāda maza un pakalpīga radījuma tēlā. Izrādi iesaku noskatīties visiem interesentiem, jo tā skatītāju sejās raisīs gaišus smaidus un sirdīs viņiem atgriezīsies senās bērnu dienas. Mazajiem skatītājiem tas būs lielisks bērnu dienu piedzīvojums.

Brenda Eglīte:

Manuprāt, ir milzīgs gods spēlēt teātrī „Sprīdītis”. Spēlēt teātri – tā ir milzīga atbildība. Ir jāiejūtas savā lomā tā, lai skatītājs pilnībā noticētu. Tas prasa ļoti daudz smaga darba gan aktiermeistarībā, gan horeogrāfijā, gan mūzikā.

Evita Zelča:

Man ir neizsakāms prieks piedalīties izrādē ”Smaragda pilsētas burvis” un atveidot sunīša Oto lomu. Šo sunīša lomu es pati ļoti vēlējos un cerēju, ka tieši mani izraudzīsies. Esmu ļoti priecīga, ka spējam sadarboties un radīt šo burvību izrādē visi kopā.

Šajā dzīves upes straumē es esmu sapratusi, ka mūsu kultūras kuģis ir ar ļoti plašu klāju. Reizēm mēs esam kuģa klāja lakas slānis, uz kura veidojas mūsu kultūras devums, bet reizēm esam ūdens straume, kura notur kuģi virspusē.

Kārlis Ērglis:

Es biju ļoti priecīgs par savu lomu, jo beidzot es varēju būt kaut kas ļoti vīrišķīgs un nopietns. Man patīk dziedāt šajā izrādē.

Madara Rakūne

Viss sagatavošanās process izrādei bija interesants. Varēja to iepazīt un sadarboties ar klasesbiedriem. Tā bija lieliska pieredze.

Dārta Arta Sudāre:

Man patika, ka, iestudējot izrādi, viss klases kolektīvs kļuva vienotāks un izpalīdzīgāks. Izjūtas, stāvot uz skatuves vai aizskatuvē, krasi atšķiras. Man lielāks uztraukums ir, atrodoties aizskatuvē. Bet tas taču ir labi, jo nozīmē, ka darbs tiek darīts ar prieku un atbildību. Esmu patīkami satraukta un nevaru sagaidīt, kad atkal kāpsim uz skatuves un priecēsim citus.

2015. gada oktobrī

TEĀTRIS ir mūžīga kustība un mainība uz priekšu
2015. gada 18. septembrī

   

     2015./2016. m. g. Valmieras Viestura vidusskolas teātra „Sprīdītis” kolektīvu papildināja jaunā 10. c teātra klase. Klases audzinātāja - skolotāja Irina Mēduma-Bāliņa. Vēlam jaunajam klases kolektīvam trīs radošus mācību gadus, bagātinot ar savu pienesumu mūsu teātra tradīcijas, kā arī darba un svētku dienas! Ceram, ka papildināsiet skolēnu teātra „Sprīdītis” repertuāru ar interesantiem  jauniestudējumiem.


     Jaunajā mācību gadā skolēnu teātrī „Sprīdītis” strādās un mācīsies 3 teātra klašu (12. c, 11. c un 10. c) audzēkņi. Jaunā izrāžu sezona tika  uzsākta 17. septembrī ar aizvadītās sezonas nozīmīgāko muzikālo iestudējumu „Voulez-Vous”.

     Lai spilgtiem teātra iespaidiem un notikumiem bagāta 2015./2016. gada sezona! Teātris vienmēr ir sevis atraisīšana jauniem dzīves uzdevumiem. Lai mums visiem kopā izdodas tos veiksmīgi atrisināt!

12. TEĀTRA KLASES IZLAIDUMS 2015. GADA JŪNIJĀ
2015. gada 25. jūnijā

        6.jūnijā Valmieras Viestura vidusskolas 55. izlaidumā 16 teātra klases audzēkņi beidza mācības 12. a klasē, kurā bija iespēja apgūt teātra mākslas pamatus (izglītības programmas kods 31014011),  un aktīvi 3 gadus darboties skolēnu teātrī “Sprīdītis”. Sakām paldies šīs teātra klases absolventiem par lieliskajām izrādēm “Lepnums un aizspriedumi”, “Pepija” un nozīmīgo līdzdalību izrādē “Neatvairāmās grēcinieces”. Paldies par to, ka devāt skolēnu teātra vēstures grāmatas “SPRĪDĪTIS Laimīgajā zemē” atvēršanas svētkos 2015. gada 30. janvārī klātesošajiem emocionāli bagātu  iespēju  ielūkoties  režisora Zigurda Ķestera  personībā,  teātra veidotajās nozīmīgākajās izrādēs un spilgtākajos vēstures mirkļos!


          Teātra klases pedagogi saka lielu paldies  absolventiem par sadarbību šajos gados, novēlot arī tālāk dzīvē  saglabāt  vidusskolas gados veidoto teātra mākslas izpratni un turpināt bagātināt savu personību ar jauniem kultūras impulsiem. Iepriekšējā gada izlaidumā nodibināto ATZINĪBAS ZĪMI par mūžīgu piederību Viesturskolas teātrim šogad 12. a klasē saņēma 16 absolventi: Dāvids Toms Bielis, Rēzija Elstiņa, Ance Anete Fimbauere, Daiga Gončare, Ella Karīna Grāvīte, Lelde Gūtmane, Anna Dace Majore, Dita Miķelsone, Linards Mūsiņš, Dārta Rasa Ozola, Kristiāna Runce, Sandris Štāls, Vitija Viktorija Vanaga, Jānis Vidovskis, Roberts Vītiņš, Līga Zeltiņa, kā arī 3 absolventi no 12. b klases: Mārtiņš Pūcītis, Rebeka Šķērstiņa, Rūdolfs Vētra, kas ilgus gadus darbojās skolēnu teātrī “Sprīdītis”, piedaloties daudzās izrādēs. Absolventi kā dāvanu saņēma arī skolēnu teātra „Sprīdītis” 50 gadu teātra vēstures grāmatu. Ar ATZINĪBAS ZĪMI režisors Roberts Segliņš apbalvoja teātra vēstures pedagoģi Edīti Tišheizeri un 12. a klases audzinātāju Irinu Mēdumu-Bāliņu, pateicoties par sadarbību kopējā darbā aizvadītajos gados.

Foto: Kalvis Zaļaiskalns                                                                Teksts: Māris Lapsiņš

2015. gada absolventes par teātra klasi un Viesturskolu

Kristiāna:                                                                                     

            Būt par daļu teātrī – bijis mans sapnis vienmēr. Lai dzīvei piešķirtu krāsas, savi sapņi ir jāpiepilda, spītējot visiem iebilldumiem. „Sprīdītim” ir īpaša smarža – grims, gaismas, dūmi un nedaudz bērnišķīga naivuma. Lai sajustu šo smaržu, vajag ieguldīt darbu, atdoties tam un  izcīnīt savu vietu.

          Pirmā pieredze uz Viesturskolas skatuves bija izrādē „Neatvairāmās grēcinieces”. Izaicinoša, skaļa, skandaloza , bet tik ļoti atmiņā paliekoša, mīļa un sirdij tuva. Mēs bijām vien fona dejotājas, taču visu uzņēmām ar lielu atbildību un iedzīļināšanos. Likās – tā ir mūsu biļete uz dzīvi ...

          Mīļā, jaukā, nebēdnīgā „Pepija”! Tas bija mūsu  patstāvīgais pieteikums, iespēja spīdēt. Manuprāt, mums izdevās. Bērnu smiekli bija labākā alga. Kopīgās grūtības izrādes tapšanas laikā mūs satuvināja, un mēs apjautām, ka mūsos ir spēks un centība. Pārliecinājāmies, ka kopīgi spēsim gāzt kalnus, ja vajadzēs...

          „Lepnums un aizspriedumi” bija mūsu klases lielākais kalns. To iekarot mums viegli nepadevās, bet visi kopā cīnījāmies, atbalstījām, sarājām, ja bija nepieciešams. Mums izdevās uzvarēt ne tik daudz citus, bet vairāk sevi un savus nevaru. Un galarezultāts bija tik iepriecinošs!

          Mans vidusskolas laiks bija mans sapņu piepildījums. Esmu bijusi vietā, kur man lika augt kā personībai. Mācījos skolā, kur skolēni un skolotāji draudzīgi sadarbojās. Trīs gadus biju vietā, kur teātris ir kā īpašs dzives veids.

Ella Karīna:

           Esmu patiešām ļoti laimīga, ka man bija iespēja mācīties teātra klasē un būt daļai no mūsu kolektīva, kas ir kā ģimene. Mēs visi bijām atšķirīgi, bet tomēr līdzīgi domājoši. Teātris ir tas, kas mūs vienoja un vienos. Un lai cik grūti reizēm nebija, mēs bijām un paliekam komanda – ar vājākiem un stiprākiem ķēdes posmiem. Īstajā brīdī mēs spējām sevi parādīt un pierādīt to, ko vēlējāmies. Tas nebūtu izdevies bez īpašajiem cilvēkiem, kuri, laikam, bija  likteņa izraudzīti tieši mums. Mūsu skolotājām- Leldei, Agnesei, Edītei, Inesei – mēs esam pateicību parādā par zināšanām, rūpēm un nenogurstošo spēju izvilkt no mums visu to labāko. Mūsu klases audzinātāja Irina, kas mūs tik ļoti sargāja, auklēja, atbalstīja, sarāja par neizdarībām un palaidnībām, un arī  tik ļoti priecājās par mūsu sasniegumiem un ar vislabvēlīgāko smaidu skatījās pirmizrādes. Mūsu režisors Roberts – neatkātojamais un vienīgais! Režisora pacietība, smaids, pozitīvā pieeja visam, ko darījām, ko veidojām, ir bijusi kopā ar mums visus  Viesturskolas teātrī pavadītos gadus. Viesturskolai ir paveicies, ka šeit strādā šāds lielisks režisors. Paldies viņam! Uz drīzu tikšanos, manu mīļo „Sprīdīt”, atkal Viesturskolā!


Teātru festivālā ”...un es iešu un iešu!”
2015. gada 22. aprīlī

            17. un 18. aprīlī Valmieras Viestura vidusskolā astoto reizi notika Latvijas bērnu un jauniešu teātru festivāls „...un es iešu un iešu”. Skatītājus priecēja kolektīvi no 12 dažādām Latvijas vietām. Abās festivāla dienās kopā varēja noskatīties 23 interesantas izrādes. Tika parādītas gan jautras un pamācošas bērnu izrādes, gan nopietni un pat ļoti dramatiski uzvedumi. Skatītāji varēja iepazīt arī Raiņa, Aspazijas un Imanta Ziedoņa dzejas izrādes. Katram festivāla apmeklētājam un dalībniekam bija iespēja noskatīties tieši sev vistuvākā žanra izrādes.

            Šā gada festivāla dalībnieki bija sagatavojuši vairākus pārsteigumus. Papildus klasiskajām izrādēm, jaunie mākslinieki piedāvāja dažādus citus skatuves mākslas veidus: Ludzas novada bērnu un jauniešu centrs kustību izrādi „Klaunu piedzīvojumi”, Medumu pamatskolas marionešu teātris izrādi „Etnofestivāls”, Rīgas Katoļu ģimnāzijas teātra studijas ēnu teātris izrādi „Stāsts par lelli”, Liepājas bērnu un jaunatnes centra leļļu teātris „Pifs” izrādi „Cita Alise Brīnumzemē”. Liels pārsteigums bija arī Rīgas Centra humanitārās vidusskolas teātra studijas „Spogulis” monoizrāde „Natašas sapnis” ar Helēnu Daudari galvenajā lomā, kā arī Valmieras Viestura vidusskolas 11. c teātra klases skolnieka Rodrigo Krūmiņa debija ar paša sacerētu un režisētu izrādi „Bez priekšspēles”.

            Interesantas interpretācijas piedzīvoja visiem labi pazīstamās pasakas, tās atdzīvojās krāšņās izrādēs. Īpaši „Brēmenes muzikanti” Jūrmalas Valsts ģimnāzijas teātra „I.B” izpildījumā, „Pifa piedzīvojumi” Rīgas Franču liceja teātra izrādē, jau iepriekšminētā „Cita Alise Brīnumzemē” un „Trīs sivēntiņi” Valmieras Viestura vidusskolas teātra „Sprīdītis” jaunākās grupas izrādē. Jaunākos teātra mīļus iepriecināja arī Balvu Valsts ģimnāzijas teātris „Pipariņš” ar izrādi „Rūķi uzveic nelabo”, Liepājas bērnu un jaunatnes centra teātra studija „Karlsona bagāža” ar izrādi „Kaķis un suns” un Olaines kultūras centra teātra studija „Oda” ar savu veidoto izrādi „Oliņš Boliņš”.

            Šogad festivāla izrādēs ļoti aktuāla bija mūsdienu dzīves skarbās realitātes atainošana. Daudz tika stāstīts par jauniešu savstarpējām attiecībām un vispārcilvēciskajām vērtībām. Valmieras Viestura vidusskolas teātra „Sprīdītis” izrādē „Lielās paslēpes” varējām redzēt dažādus stāstus par mīlestību, Rīgas Centra humanitārās vidusskolas teātra studijas „Spogulis” monoizrāde „Natašas sapnis” vēstīja par bērnu nama meitenes dzīvi, par dažādām nesaskaņām skolā Ogres Valsts ģimnāzijas izrāde „Kauja pie...”. Limbažu bērnu un jauniešu centra teātris „Kriksis” izrādē „Jumts” parādīja, kā ir būt vienam pret visiem. Ģimeniskas vērtības atainoja Pamatskolas „Rīdze” jauniešu studija „Mēs” izrādē „Stiprs ziemeļrietumu vējš”. Savukārt Viesturskolas 11.c teātra klases skolnieks Rodrigo Krūmiņš savā jaunrades darbā „Bez priekšspēles” parādīja, cik dažādas un reizēm absurdas ir mūsu izvēles dzīvē. Patiesus un skumjus stāstus uz festivālu bija atveduši arī Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskolas integratīvās grupas „Alias” jaunieši kolektīva izrādē „No sevis vairs nav bail”.

            Tomēr starp skaudrajiem vēstījumiem bija arī daudz citāda rakstura izrāžu – Auces vidusskolas teātra studijas „Kaķi” izrādes „Absurda apoteoze” un „Pavļiku gaidot jeb sveiciens Beketam”. Ļoti interesants bija arī Valmieras sākumskolas teātra „Karamele” Aspazijas un Raiņa dzejas iestudējums „Sēd uz sliekšņa pasaciņa” un Siguldas Mākslas skolas „Baltais Flīģelis” teātra nodaļas Imanta Ziedoņa darbu iestudējums „Ceļš”. Daudz komisku un jautru brīžu netrūka arī par grandiozāko šovu atzītajā Valmieras Viestura vidusskolas teātra „Sprīdītis” muzikālajā izrādē „Voulez-Vous”.

            Jauno aktieru sniegumu abas dienas vērtēja bērnu un jauniešu žūrija. Katra izrāde bija ar kaut ko īpaša, par ko jauniešu žūrija piešķīra atzinības rakstus. Valmieras sākumskolas izrāde „Sēd uz sliekšņa pasaciņa” (režisore A. Ziņģīte) tika atzīta par vispasakaināko izrādi, Valmieras Viestura vidusskolas teātra „Sprīdītis” izrāde „Trīs siventiņi” (režisore L. Kjaspere) – par modernāko interpretāciju, „Lielās paslēpes” (režisori R. Segliņš, I. Ramute) – par ironiskāko izrādi, bet „Voulez-Vous” (režisori R. Segliņš, I. Ramute) tika atzīts par grandiozāko šovu, un aktieru ansamblis ieguva īpašu atzinību, Rodrigo Krūmiņa izrāde „Bez priekšspēles” tika atzīta par labāko jaunrades debiju.

            Jauniešu žūrija vērtēja ne tikai izrādes kopumā, bet arī aktierus atsevišķi. No valmieriešiem atzinību ieguva viesturiete Lelde Annija Grīnberga kā labākā otrā plāna aktrise izrādē „Voulez-Vous”. Savukārt Valmieras Viestura vidusskolas horeogrāfe Agnese Degle saņēma specbalvu par labāko horeogrāfiju.

            Šogad festivāls sagādāja daudz pārsteigumus un pozitīvas emocijas, jaunus draugus un pieredzi, par to esam pateicīgi festivāla aizsācējam, Valmieras Viestura vidusskolas režisoram Robertam Segliņam. Ceram, ka festivāls turpinās iet un iet tikpat pozitīvā solī kā šobrīd.

Dita Miķelsone

Valmieras Viestura vidusskolas 12. a klasē

Laikraksts LIESMA 21.04.2015., Nr.59

Foto: Kalvis Zaļaiskalns