Kontakti:

Valmieras Viestura vidusskola
Roberts Segliņš
Viestura aleja 3, Valmiera
LV 4201
E-pasts: vvvspriditis@inbox.lv
Fakss: 64207592
Tālr: 29117692 (R. Segliņš)

Direktora vietniece audzināšanas un ārpusstundu darbā
Agnese Degle
Tālr: 64207590

Jaunumi

PALDIES SVĒTKU DALĪBNIEKIEM UN VEIDOTĀJIEM!
2015. gada 10. februārī

PALDIES

visiem viesturiešiem – absolventiem, skolēniem, skolotājiem - un mūsu viesiem par piedalīšanos un brīnišķīgās noskaņas radīšanu režisora Zigurda Ķestera 80. dzimšanas dienas un grāmatas „Sprīdītis Laimīgajā zemē” atvēršanas svētkos Viesturskolā š. g. 30. janvārī! Paldies par emocijām bagāto ieskatu „Sprīdīša” vēsturē un jaunajā grāmatā režisoriem Inesei Ramutei, Robertam Segliņam, kustību režisorei Agnesei Deglei un viņu radošajai komandai 12. a teātra klasē!

 

 

Grāmatas „Sprīdītis Laimīgajā zemē”

 veidotāju vārdā Māris Lapsiņš

 

 

 

*Plašāku ieskatu par pasākumu var iegūt skolas mājas lapas

 sadaļā >>> GALERIJA un sadaļā TEĀTRIS>>> FOTOGALERIJA

**Interesenti skolēnu teātra „Sprīdītis” vēstures grāmatu var iegādāties Viesturskolā ( informācija pa tālr. 26298307 vai 29117692)

Grāmatas ""SPRĪDĪTIS " LAIMĪGAJĀ ZEMĒ" atvēršanas svētkos
2015. gada 7. februārī

Viesturskola un „Sprīdītis” – mūsu Laimīgā zeme


        „Ir tāda brīnišķīga satikšanās diena – 2015. gada 30. janvāris. Diena, kas ir kā tilts uz 31. janvāri, kad mūsu teātra izveidotājs un ilggadīgais režisors Zigurds Ķesteris atzīmētu savu 80. dzimšanas dienu. Diena, kad pie jums, lasītāji, nonāks pirmā mūsu teātra vēstures grāmata ”Sprīdītis Laimīgajā zemē”, ar šādiem vārdiem mūs visus, atmiņu stundu un grāmatas atvēršanas svētku dalībniekus, uzrunāja grāmatas autors Māris Lapsiņš. Neapšaubāmi - šāda lieliska ideja par grāmatu varēja rasties cilvēkam, kurš pats ar skolēnu teātri „Sprīdītis” pazīstams jau 48 gadus, no tiem 33 gadus sadarbojies ar skolas teātra izveidotāju un režisoru Zigurdu Ķesteri.

         Tā piecu gadu garumā Māris Lapsiņš ar mīlestību un cieņu veica sirdsdarbu, atklājot skolas teātra „Sprīdītis” 50 gadu vēstures lappušu kopainu (1958-2008) un katras desmitgades daudzkrāsainību. Tas bija iespējams, cieši sadarbojoties ar visu paaudžu Zigurda Ķestera audzēkņiem. „Šis man bija emocijām un atklāsmēm bagāts laiks. Brīžam likās, ka arī pats esmu mācījies kādā no teātra klasēm un izdzīvojis kopā ar viņiem interesantos skolas laika notikumus,” atzina autors.

        Grāmatas ”Sprīdītis Laimīgajā zemē” atvēršanas svētkos 12. klases teātra klases audzēkņi kopā ar režisoriem Inesi Ramuti un Robertu Segliņu visiem svētku dalībniekiem bija sagādājuši pārsteigumu - iespēju doties teātra vēstures ceļos, kas papildināti ar fragmentiem no Viesturskolas dažādu gadu absolventu lieliskajiem atmiņu stāstiem un izrāžu fragmentiem. Tas radīja skatītājos īpašu emocionālu rezonansi, un brīžam pat likās, ka visu notiekošo ar savu labvēlīgo, tēvišķīgo skatienu vērtēja arī pats Zigurds Ķesteris.

          Vakara gaitā vairākkārt tika teikts paldies režisora Zigurda Ķestera dzīvesbiedrei Inesei Ķesterei, grāmatas veidotājam Mārim Lapsiņam, „Sprīdīša” radošajai komandai ar režisoru Robertu Segliņu priekšgalā. Arī skolas dažādu paaudžu teātra dalībniekiem un absolventiem, teātra draugiem, uzticīgajiem skatītājiem un grāmatas veidošanas atbalstītājiem. Esam īpaši pateicīgi Valmieras pilsētas pašvaldībai un Taipejas Misijai Latvijas Republikā, kas finansēja mūsu radošo projektu.

           Skaidrs ir viens, ka laimes formula mums katram var būt sava, bet vieno mūs kopīgs nosaukums – viesturietis. To iegūst tikai tie, kas mācījušies vai strādājuši Viesturskolā. „Tagad 2015.gadā varu teikt, ka būt viesturietim un skolēnu teātra „Sprīdītis” dalībniekam ir divkārša likteņa balva. Par to pārliecinājos, veidojot šo grāmatu,” grāmatas ievadā raksta Māris Lapsiņš. Paldies viņam par šo veltījumu un īpašo dāvanu mūsu skolai un skolēnu teātrim „Sprīdītis”! Te vienmēr ir un būs mūsu Laimīgā zeme.

Inguna Vācmane,

  Valmieras Viestura vidusskolas direktora vietniece,

1982. gada izlaiduma teātra klases absolvente

(Teksts no laikraksta "LIESMA" 03.02.2015., Nr. 17)

Foto: Kalvis Zaļaiskalns

Režisoru ZIGURDU ĶESTERI atceroties...
2015. gada 1. februārī

Viņam bija mīlestības talants” - tā par skolas teātra „Sprīdītis” režisoru ZIGURDU ĶESTERI saka viņa dzīvesbiedre INESE ĶESTERE

 

    30. janvārī skolēnu teātris „SPRĪDĪTIS”,  tā absolventi, teātra draugi un atbalstītāji kopā atzīmēja režisora 80. dzimšanas dienu un pirmoreiz atvēra teātra vēstures grāmatu. Iepazīstoties ar to, varam uzzināt par mūsu „SPRĪDĪŠA” gaitām 50 gados – no 1958. gada līdz 2008. gadam. Jubilejas  atmiņu laikā piedāvājam dažu Latvijā pazīstamu, ar skatuvi ikdienā saistītu Viesturskolas absolventu atziņas par režisoru:

 

Tālivaldis Lasmanis (Valmieras teātra aktieris)

          „Protams, teātra centrā bija Zigurds Ķesteris. Skolotājs bija mūsu teātra sirds un dvēsele. Viņam vienmēr izdevās atrast iestudēšanai kaut ko interesantu, kas aizrāva arī mūs. Darbojoties ar mums, viņš  vienmēr gāja sapratnes ceļu, viņa pamācības bija ļoti trāpīgas un īstajā reizē. Ķesteris mums bija vienā personā galvenais režisors, mākslinieciskais vadītājs un pat kā  teātra direktors, kas glāba savējos no nepatikšanām, jo tās diemžēl arī kādreiz sanāca skolas laikā. Man pret viņu bija liela cieņa un reizē bijāšana.

          Viesturskolas teātris man palicis atmiņā ar to, ka tas bija īsts teātris ar savdabīgo skatuves un aizskatuves smaržu.”

Jānis Kirmuška (aktieris)

          „Atceroties izrādes, es varu teikt, ka režisors bija ar sirdi un dvēseli savā darbā, savā teātrī iekšā. Ja viņš kādreiz mani vai kādu citu apkampa, tad tā sažņaudza, ka likās – elpa apstāsies. Tas bija tā no visas sirds! Arī dusmojās viņš no sirds. Tad vēl grims, arī to uzlikt iemācījos skolas laikā.

          Kā viņš strādāja mēģinājumos! Tas bija fascinējoši! Nebija brīdis, kad varētu atvirzīties vai būtu garlaicīgi. Visu viņš tik sulīgi darīja. Katram vārdam, katrai domai bija īpaša nozīme. Mēs uztvērām, kas ir patiesi, kas ir falši. Mācījāmies atšķirt teksta izrunas veidu – ar domu vai skandējot, vai vienkārši atrunājot tekstu.”

Edgars Pujāts (Liepājas teātra aktieris)

            „Līdz šai dienai atceros režisora teikto, ka pret skatuvi jāizturas ar pietāti, nedrīkst gvelzt muļķības, izturēties necienīgi. Kad atbraucu uz Liepāju stāties aktieru kursā, tad  komisija zālē bija pārsteigta, ka, ejot uz skatuvi, es novilku kurpes un tālāk devos zeķēs. Bija jāpaskaidro, ka man tā ir iemācīts „Sprīdītī” - ar ielas apaviem uz skatuves kāpt nedrīkst. Tā bija ābeces patiesība visai dzīvei līdzi no skolas. Arī zinu to, ka skatuvei jābūt kārtīgai, lai tur rastos tīras, skaistas lietas un būtu veiksme radošajā ziņā.”

Baiba Sipeniece-Gavare (TV3 un radio Star FM raidījumu vadītāja)

          „Tad es sapratu, ka Ķesteris ielika mums zemapziņas līmenī atziņu: „Neesiet viduvējības! Nekas nav ļaunāks par viduvējību.” Biju iemācījusies, ka nedrīkst kaut ko darīt ar attieksmi ai, nu lai. Ja es tagad jūtu paviršu attieksmi pret darbu, īpaši, ja tā nāk no jaunajiem, tad no manis viņiem jāsargās. Tas vēlreiz apstiprina to, ka vari kaut ko izdarīt, ja iekrampējies tajā ar nāves tvērienu un dari, cik to vien labi vari. Tas pateicoties dzīves pieredzei, kas iegūta, mācoties Viesturskolā un pie skolotāja Zigurda Ķestera.”

Ģirts Ķesteris (Dailes teātra aktieris)

          „Manam tēvam diemžēl bija savs limitētais laiks. Rodas jautājums - kāpēc viņš pats nevarēja piedzīvot šo lielo 80. jubileju starp mums... Bet nesanāca, jo tur, augšā, kāds bija gudrāks. Svarīgi ir tas, kā cilvēks piepilda savu laiku – savus 18 vai 60, vai 80 gadus. Tas ir tas būtiskākais.”

(No grāmatas „SPRĪDĪTIS LAIMĪGAJĀ ZEMĒ”)

2015. gada 31. janvārī - režisora  80. dzimšanas dienā

 

"SPRĪDĪTIS" atvērs teātra vēstures grāmatu
2015. gada 12. janvārī

         Jaunā gada pirmais mēnesis noslēgsies ar nozīmīgu pasākumu, ko atzīmēsim 30. janvārī. Šī diena ir īpaši izvēlēta , jo pirms 80 gadiem 31. janvārī savu dzīves ceļu uzsāka skolēnu teātra „SPRĪDĪTIS” izveidotājs un ilggadīgais režisors Zigurds Ķesteris.

        Viņu ar īpašu sirsnību atceras visu paaudžu viesturieši, kas savulaik darbojušies teātrī, un arī kolēģi, kuru vidū viņš bija spilgta, neatkārtojama personība. „SPRĪDĪTIS” režisora vadībā izveidojās par stabilu, kvalitatīvu māksliniecisku kolektīvu. Rezultātā mūsu skolēnu teātrim valstī pirmajam tika piešķirts Tautas teātra nosaukums. Skolotājs un režisors savos darba gados gan pats, gan, sadarbojoties ar citiem režisoriem, veidoja spilgtas, savdabīgas izrādes, kas guva atzinību skatītājos un teātra darba vērtētājos dažādās skatēs un festivālos.

        Zigurds Ķesteris ar savu kolēģu un Valmieras teātra atbalstu īstenoja ieceri par teātra klases izveidošanu. Viņa vadībā „SPRĪDĪTĪ” strādāja deviņu teātra klašu audzēkņi. No viņiem izauguši vairāki Latvijas profesionālo teātru aktieri, kultūras un izglītības darbinieki, arī citu profesiju pārstāvji, kas ir labi teātra mākslas pazinēji un vērīgi skatītāji. Teātra absolventus var sastapt visos Latvijas vēsturiskajos novados, arī ārpus mūsu valsts robežām. Viņu jaunības gadi vidusskolā bija īpaši saistīti ar Zigurda Ķestera spilgtās personības ietekmi, par kuru viņi labprāt tagad pastāsta savās atmiņās.

   Lai gan režisors pats kopā ar mums nevar atzīmēt lielo jubileju, esam sagatavojuši viņam dāvanu – pēc vairāku gadu darba ir pabeigta skolēnu teātra „SPRĪDĪTIS” vēstures grāmata „SPRĪDĪTIS Laimīgajā zemē”, kurā apkopota mūsu teātra vēsture 50 gados (1958 – 2008). Grāmatas pirmā daļa vēsta par teātra izveidošanos, pirmajiem panākumiem, otrā daļa veltīta deviņu teātra klašu darbam Tautas teātrī. Tā noslēdzas ar režisora aiziešanu Mūžībā 2000. gadā. Savukārt trešā daļa stāsta par „Sprīdīša” tradīciju veiksmīgu saglabāšanu 21. gadsimtā. Tas iespējams, pateicoties Zigurda Ķestera darba turpinātājam režisoram Robertam Segliņam - 1982. gada teātra klases absolventam. Šīgada divpadsmitās teātra klases skolēni, gatavojoties grāmatas atvēršanas svētkiem, viņa vadībā veido ieskatu jaunajā grāmatā un režisora Z. Ķestera pazīstamākajās izrādēs. Grāmatas nobeigumā būs aplūkojams pārskats par teātra repertuāru un izrāžu dalībniekiem un  veidotājiem  visos 50 darba gados.

      Tātad – varam teikt, ka režisora Zigurda Ķestera jubileja Viesturskolā tiks iezīmēta ar jaunās grāmatas atvēršanu. Grāmatas sākumā teikts, ka tā ir veltījums skolēnu teātrim „Sprīdītis”, tā izveidotājam un režisoram Zigurdam Ķesterim, teātra atbalstītājiem un skatītājiem un, protams, Viesturskolai, kas visus šos gadus bija mūsu „Sprīdīša” Laimīgā zeme.

Māris Lapsiņš

(Teksts no laikr. LIESMA  15.01.2014.  Nr. 7)

Ekskursija „Liepāja - kā pa notīm”
2014. gada 12. decembrī

           26. novembra rītā Valmieras Viestura vidusskolas skolēni, apbruņojušies ar smaidu un izturību, devās tālajā ceļā uz Liepāju. Viesturiešu vēlme bija tik liela, ka tika organizēti pat divi autobusi, lai visi nokļūtu gala mērķī. Pateicoties skolotājas Inas Grāvītes zināšanām par Liepāju, tur notiekošo un aktuālo, piecu stundu garais ceļš nešķita nedz garlaicīgs, nedz nogurdinošs. Pēc iekārtošanās viesnīcā, devāmies uz Liepājas teātri baudīt izrādi „Piafa”, kas nevienu neatstāja vienaldzīgu un radīja brīnišķīgus iespaidus par Liepāju un Liepājas teātri. Izrādē darbojās arī Valmieras Viestura vidusskolas skolēnu teātra „Sprīdītis” absolvente Anete Berķe, kura pabeigusi Klaipēdas aktieru studiju un pēc tam apmetusies uz dzīvi Liepājā. Ar viņu un Pēteri Lapiņu, arī mūsu skolas absolventu, bija iespēja tikties pēc izrādes. Tikšanās laikā mūsu teātra klašu skolēni bija visaktīvākie jautājumu uzdevēji. Arī Liepājā atradām pierādījumu tam, ka varam būt lepni par Viesturiešiem. 

        Ekskursijas otrajā dienā viesojāmies Karostas cietumā, izbaudot uz savas ādas cietumnieku dzīvi arī piejūras cietoksnī un iepazināmies ar skaisto katedrāli pašā Karostas sirdī. Apskatījām Liepājas tiltu un pilsētas centru, sekojot notīm uz bruģa, nonācām pie mūziķu Slavas alejas.

          Par spīti garajam ceļam un drēgnajam laikam, Liepājas apmeklējums bija neaizmirstams, interesants un, manuprāt, daudzi no mums noteikti vēlēsies Liepājā atgriezties vēl kādu reizi. Vēlreiz jāsaka paldies ekskursijas organizatoriem, gidēm un visiem, kuri padarīja braucienu tik lielisku!

Dārta Rasa Ozola