Kontakti:

Valmieras Viestura vidusskola
Roberts Segliņš
Viestura aleja 3, Valmiera
LV 4201
E-pasts: vvvspriditis@inbox.lv
Fakss: 64207592
Tālr: 29117692 (R. Segliņš)

Direktora vietniece audzināšanas un ārpusstundu darbā
Agnese Degle
Tālr: 64207590

Jaunumi

Režisoru ZIGURDU ĶESTERI atceroties...
2015. gada 1. februārī

Viņam bija mīlestības talants” - tā par skolas teātra „Sprīdītis” režisoru ZIGURDU ĶESTERI saka viņa dzīvesbiedre INESE ĶESTERE

 

    30. janvārī skolēnu teātris „SPRĪDĪTIS”,  tā absolventi, teātra draugi un atbalstītāji kopā atzīmēja režisora 80. dzimšanas dienu un pirmoreiz atvēra teātra vēstures grāmatu. Iepazīstoties ar to, varam uzzināt par mūsu „SPRĪDĪŠA” gaitām 50 gados – no 1958. gada līdz 2008. gadam. Jubilejas  atmiņu laikā piedāvājam dažu Latvijā pazīstamu, ar skatuvi ikdienā saistītu Viesturskolas absolventu atziņas par režisoru:

 

Tālivaldis Lasmanis (Valmieras teātra aktieris)

          „Protams, teātra centrā bija Zigurds Ķesteris. Skolotājs bija mūsu teātra sirds un dvēsele. Viņam vienmēr izdevās atrast iestudēšanai kaut ko interesantu, kas aizrāva arī mūs. Darbojoties ar mums, viņš  vienmēr gāja sapratnes ceļu, viņa pamācības bija ļoti trāpīgas un īstajā reizē. Ķesteris mums bija vienā personā galvenais režisors, mākslinieciskais vadītājs un pat kā  teātra direktors, kas glāba savējos no nepatikšanām, jo tās diemžēl arī kādreiz sanāca skolas laikā. Man pret viņu bija liela cieņa un reizē bijāšana.

          Viesturskolas teātris man palicis atmiņā ar to, ka tas bija īsts teātris ar savdabīgo skatuves un aizskatuves smaržu.”

Jānis Kirmuška (aktieris)

          „Atceroties izrādes, es varu teikt, ka režisors bija ar sirdi un dvēseli savā darbā, savā teātrī iekšā. Ja viņš kādreiz mani vai kādu citu apkampa, tad tā sažņaudza, ka likās – elpa apstāsies. Tas bija tā no visas sirds! Arī dusmojās viņš no sirds. Tad vēl grims, arī to uzlikt iemācījos skolas laikā.

          Kā viņš strādāja mēģinājumos! Tas bija fascinējoši! Nebija brīdis, kad varētu atvirzīties vai būtu garlaicīgi. Visu viņš tik sulīgi darīja. Katram vārdam, katrai domai bija īpaša nozīme. Mēs uztvērām, kas ir patiesi, kas ir falši. Mācījāmies atšķirt teksta izrunas veidu – ar domu vai skandējot, vai vienkārši atrunājot tekstu.”

Edgars Pujāts (Liepājas teātra aktieris)

            „Līdz šai dienai atceros režisora teikto, ka pret skatuvi jāizturas ar pietāti, nedrīkst gvelzt muļķības, izturēties necienīgi. Kad atbraucu uz Liepāju stāties aktieru kursā, tad  komisija zālē bija pārsteigta, ka, ejot uz skatuvi, es novilku kurpes un tālāk devos zeķēs. Bija jāpaskaidro, ka man tā ir iemācīts „Sprīdītī” - ar ielas apaviem uz skatuves kāpt nedrīkst. Tā bija ābeces patiesība visai dzīvei līdzi no skolas. Arī zinu to, ka skatuvei jābūt kārtīgai, lai tur rastos tīras, skaistas lietas un būtu veiksme radošajā ziņā.”

Baiba Sipeniece-Gavare (TV3 un radio Star FM raidījumu vadītāja)

          „Tad es sapratu, ka Ķesteris ielika mums zemapziņas līmenī atziņu: „Neesiet viduvējības! Nekas nav ļaunāks par viduvējību.” Biju iemācījusies, ka nedrīkst kaut ko darīt ar attieksmi ai, nu lai. Ja es tagad jūtu paviršu attieksmi pret darbu, īpaši, ja tā nāk no jaunajiem, tad no manis viņiem jāsargās. Tas vēlreiz apstiprina to, ka vari kaut ko izdarīt, ja iekrampējies tajā ar nāves tvērienu un dari, cik to vien labi vari. Tas pateicoties dzīves pieredzei, kas iegūta, mācoties Viesturskolā un pie skolotāja Zigurda Ķestera.”

Ģirts Ķesteris (Dailes teātra aktieris)

          „Manam tēvam diemžēl bija savs limitētais laiks. Rodas jautājums - kāpēc viņš pats nevarēja piedzīvot šo lielo 80. jubileju starp mums... Bet nesanāca, jo tur, augšā, kāds bija gudrāks. Svarīgi ir tas, kā cilvēks piepilda savu laiku – savus 18 vai 60, vai 80 gadus. Tas ir tas būtiskākais.”

(No grāmatas „SPRĪDĪTIS LAIMĪGAJĀ ZEMĒ”)

2015. gada 31. janvārī - režisora  80. dzimšanas dienā

 

"SPRĪDĪTIS" atvērs teātra vēstures grāmatu
2015. gada 12. janvārī

         Jaunā gada pirmais mēnesis noslēgsies ar nozīmīgu pasākumu, ko atzīmēsim 30. janvārī. Šī diena ir īpaši izvēlēta , jo pirms 80 gadiem 31. janvārī savu dzīves ceļu uzsāka skolēnu teātra „SPRĪDĪTIS” izveidotājs un ilggadīgais režisors Zigurds Ķesteris.

        Viņu ar īpašu sirsnību atceras visu paaudžu viesturieši, kas savulaik darbojušies teātrī, un arī kolēģi, kuru vidū viņš bija spilgta, neatkārtojama personība. „SPRĪDĪTIS” režisora vadībā izveidojās par stabilu, kvalitatīvu māksliniecisku kolektīvu. Rezultātā mūsu skolēnu teātrim valstī pirmajam tika piešķirts Tautas teātra nosaukums. Skolotājs un režisors savos darba gados gan pats, gan, sadarbojoties ar citiem režisoriem, veidoja spilgtas, savdabīgas izrādes, kas guva atzinību skatītājos un teātra darba vērtētājos dažādās skatēs un festivālos.

        Zigurds Ķesteris ar savu kolēģu un Valmieras teātra atbalstu īstenoja ieceri par teātra klases izveidošanu. Viņa vadībā „SPRĪDĪTĪ” strādāja deviņu teātra klašu audzēkņi. No viņiem izauguši vairāki Latvijas profesionālo teātru aktieri, kultūras un izglītības darbinieki, arī citu profesiju pārstāvji, kas ir labi teātra mākslas pazinēji un vērīgi skatītāji. Teātra absolventus var sastapt visos Latvijas vēsturiskajos novados, arī ārpus mūsu valsts robežām. Viņu jaunības gadi vidusskolā bija īpaši saistīti ar Zigurda Ķestera spilgtās personības ietekmi, par kuru viņi labprāt tagad pastāsta savās atmiņās.

   Lai gan režisors pats kopā ar mums nevar atzīmēt lielo jubileju, esam sagatavojuši viņam dāvanu – pēc vairāku gadu darba ir pabeigta skolēnu teātra „SPRĪDĪTIS” vēstures grāmata „SPRĪDĪTIS Laimīgajā zemē”, kurā apkopota mūsu teātra vēsture 50 gados (1958 – 2008). Grāmatas pirmā daļa vēsta par teātra izveidošanos, pirmajiem panākumiem, otrā daļa veltīta deviņu teātra klašu darbam Tautas teātrī. Tā noslēdzas ar režisora aiziešanu Mūžībā 2000. gadā. Savukārt trešā daļa stāsta par „Sprīdīša” tradīciju veiksmīgu saglabāšanu 21. gadsimtā. Tas iespējams, pateicoties Zigurda Ķestera darba turpinātājam režisoram Robertam Segliņam - 1982. gada teātra klases absolventam. Šīgada divpadsmitās teātra klases skolēni, gatavojoties grāmatas atvēršanas svētkiem, viņa vadībā veido ieskatu jaunajā grāmatā un režisora Z. Ķestera pazīstamākajās izrādēs. Grāmatas nobeigumā būs aplūkojams pārskats par teātra repertuāru un izrāžu dalībniekiem un  veidotājiem  visos 50 darba gados.

      Tātad – varam teikt, ka režisora Zigurda Ķestera jubileja Viesturskolā tiks iezīmēta ar jaunās grāmatas atvēršanu. Grāmatas sākumā teikts, ka tā ir veltījums skolēnu teātrim „Sprīdītis”, tā izveidotājam un režisoram Zigurdam Ķesterim, teātra atbalstītājiem un skatītājiem un, protams, Viesturskolai, kas visus šos gadus bija mūsu „Sprīdīša” Laimīgā zeme.

Māris Lapsiņš

(Teksts no laikr. LIESMA  15.01.2014.  Nr. 7)

Ekskursija „Liepāja - kā pa notīm”
2014. gada 12. decembrī

           26. novembra rītā Valmieras Viestura vidusskolas skolēni, apbruņojušies ar smaidu un izturību, devās tālajā ceļā uz Liepāju. Viesturiešu vēlme bija tik liela, ka tika organizēti pat divi autobusi, lai visi nokļūtu gala mērķī. Pateicoties skolotājas Inas Grāvītes zināšanām par Liepāju, tur notiekošo un aktuālo, piecu stundu garais ceļš nešķita nedz garlaicīgs, nedz nogurdinošs. Pēc iekārtošanās viesnīcā, devāmies uz Liepājas teātri baudīt izrādi „Piafa”, kas nevienu neatstāja vienaldzīgu un radīja brīnišķīgus iespaidus par Liepāju un Liepājas teātri. Izrādē darbojās arī Valmieras Viestura vidusskolas skolēnu teātra „Sprīdītis” absolvente Anete Berķe, kura pabeigusi Klaipēdas aktieru studiju un pēc tam apmetusies uz dzīvi Liepājā. Ar viņu un Pēteri Lapiņu, arī mūsu skolas absolventu, bija iespēja tikties pēc izrādes. Tikšanās laikā mūsu teātra klašu skolēni bija visaktīvākie jautājumu uzdevēji. Arī Liepājā atradām pierādījumu tam, ka varam būt lepni par Viesturiešiem. 

        Ekskursijas otrajā dienā viesojāmies Karostas cietumā, izbaudot uz savas ādas cietumnieku dzīvi arī piejūras cietoksnī un iepazināmies ar skaisto katedrāli pašā Karostas sirdī. Apskatījām Liepājas tiltu un pilsētas centru, sekojot notīm uz bruģa, nonācām pie mūziķu Slavas alejas.

          Par spīti garajam ceļam un drēgnajam laikam, Liepājas apmeklējums bija neaizmirstams, interesants un, manuprāt, daudzi no mums noteikti vēlēsies Liepājā atgriezties vēl kādu reizi. Vēlreiz jāsaka paldies ekskursijas organizatoriem, gidēm un visiem, kuri padarīja braucienu tik lielisku!

Dārta Rasa Ozola

SKOLU TEĀTRU REŽISORU SEMINĀRS 5. NOVEMBRĪ
2014. gada 5. novembrī

  

             Trešdien Valmieras Viestura vidusskolas skolēnu teātris „Sprīdītis” uzņēma ciemiņus no tuvākajiem un tālākajiem Latvijas novadiem. Semināra sākumā skolas direktors Uldis Jansons vēlēja visiem darbīgu dienu un iegūt daudz vērtīgu atziņu tālākajam darbam.

             Skolu teātru režisoru seminārā, kuru organizēja Valsts izglītības satura centrs, tika pārrunātas aktualitātes teātra mākslas jomā, gatavojoties XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas notiks 2015. gadā no 6. līdz 12. jūlijam. Kā norādīja VISC Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vecākā referente Dace Jurka, svētku pasākumu kontekstā nozīmīga vieta būs skolu teātriem, kas uzlūgti savu sniegumu parādīt uz trīs Vērmanes dārza skatuvēm. Viņa informēja režisorus par 2014./2015. m. g. iecerētajām skatēm un izteica domu, ka režisoru seminārus turpmāk varētu organizēt katru reizi citā Latvijas vēsturiskajā novadā. 2016. gada vasarā Liepājā notiks plašāks pasākums - 5. Latvijas skolu teātru festivāls. Skolēnu teātra „Sprīdītis” režisors Roberts Segliņš pastāstīja par savu pieredzi gadskārtējo Latvijas bērnu un jauniešu teātru festivālu „...un es iešu un iešu!” rīkošanā. Šogad festivāls notiks 17. un 18. aprīlī jau astoto reizi.

            Interesanta izvērtās tikšanās ar dokumentālās spēles filmas „Māra” režisori Kristu Burāni. Viņa pirms filmas pastāstīja, ka viņas darbs nav klasiskā portreta filma, bet ir fantāzija par populārās režisores Māras Ķimeles personību, radošo darbu un teātra tradīcijām dzimtā. Pamatjautājums, kas tiek risināts filmā, – māksliniekiem teātris ir kā cilvēka dzīves īpaša sfēra, kurā sevi izteikt. Tā bieži prasa upurus un ir vajadzīgs milzu spēks un gudrība, lai pārvarētu radušos šķēršļus. Veidojot filmu, centos atbildēt uz jautājumu, kāpēc cilvēki veido un skatās teātri - tā par paveikto saka režisore Krista Burāne. Pēc filmas ieinteresētie skatītāji jautāja par filmas savdabīgo formu, tās tapšanas gaitu un kā režisorei izdevies tik veiksmīgi atklāt daudzslāņaino Māras Ķimeles personību. Filma izvirzīta Nacionālā filmu festivāla „Lielais Kristaps” balvām 3 nominācijās.

            Semināra nobeigumā dalībnieki noskatījās jaunāko skolēnu teātra „Sprīdītis” iestudējumu „Sniega karaliene” (režisori – Inese Ramute, Roberts Segliņš). Šajā izrādē pazīstamās Andersena pasakas varoņos un notikumos iedzīvojās 11. c teātra klases audzēkņi, sniedzot mūsdienīgu senās pasakas interpretāciju. Bija interesanti uzzināt, ka uz semināru savā skolā no dažādiem Latvijas novadiem bija ieradušās četras režisores, kas savulaik mācījušās Valmieras Viestura vidusskolā un arī tagad savos audzēkņos veido interesi par teātra mākslu.

Māris Lapsiņš

* * *

„SNIEGA KARALIENE” - jaunā pirmizrāde 7. oktobrī
2014. gada 15. oktobrī

 

Izrādes „Sniega karaliene” režisors ROBERTS SEGLIŅŠ:

            Līdz izrādei „Sniega karaliene” mēs visi nonācām kopīgi. Iepriekšējās sezonas izskaņā piedāvāju 10. c teātra klasei variantu – iestudēt izrādi, kuras pamatā populārā H. K. Andersena pasaka „Sniega karaliene”. Pēdējos gados ir izveidojies izrāžu iestudēšanas modelis, ka rudenī bērnu izrāde uzsāk savu ceļu pie skatītājiem, bet līdz pavasarim tiek veidots 11. teātra klases iestudējums, kas vairāk adresēts jauniešiem. Manu ieteikumu par „Sniega karalienes” iestudēšanu viņi uzņēma ar lielu atsaucību. Arī tāpēc, ka tajā ir iespējams nodarbināt visus šīs klases skolēnus. Lomu tēlotāji darbojās ar lielu aizrautību. Tagad, pirmizrādē, man ir prieks par katra paveikto darbu – te redzam skolēnu, režisores Ineses Ramutes un manas kopīgās sadarbības augļus. Lai gan pirmajos mēģinājumos pavasarī nepaveicām visu iecerēto, septembrī jaunieši spēja īsā laikā labi koncentrēties darbam, jo viņu atbildība par sava darba rezultātiem bija liela.

             Mums visiem nozīmīgi ir tas, ka izrādē Gerda ir meitene ar spēcīgu, mērķtiecīgu raksturu. Viņa spēj sasniegt  savu izvirzīto mērķi – palīdzēt Kajam atgūt sevi. Grūtākā epizode, manuprāt, ir tā, kad ledus gabaliņš izkrīt no Sniega mātes sasaldētās Kaja sirds. Paši lomu tēlotāji veiksmīgi atrada to mirkli, kad to izdarīt un uzskatāmi parādīt skatītājiem.


11. c klases skolēni – izrādes „Sniega karaliene” lomu tēlotāji – 

ELĪNA KRŪKLE, KEITA ZARIŅA, RODRIGO KRŪMIŅŠ, KRISTERS KOMAROVS, LOTĀRS ZARIŅŠ: 

            Mēs esam gandarīti, ka tik īsā laikā esam padarījuši lielu darbu. Esam iemācījušies ne tikai personāžu tekstu, prasmi iejusties tēlos un veidot izrādes situācijas, bet arī apguvuši jaunas dziesmas un dejas, kas labi iederas šajā izrādē. Mums prieks, ka skatītāji interesējas par mūsu izrādi. Pēc pirmizrādes skolā mazie skatītāji arī ikdienā pazīst mūs – dažkārt uzrunā pat lugas varoņu vārdos.

            Izrāde ir paredzēta visu vecumu skatītājiem. Mums ir jāprot atrast ceļu pie jebkura vecuma skatītājiem. Vidusskolēnus var ieinteresēt izrādes pamatatziņas - kas ir karsta sirds, kurai nekāds ļaunums nevar nodarīt pāri, cik svarīgi ir orientēties apkārtējā pasaulē, atrodot īstās vērtības dzīvē. Nedrīkst būtisko zaudēt, ietekmējoties no vilinošās naudas varas. Mūsu izrāde piedāvā tādu kā ideālu modeli – pretstats tai ir labas savstarpējās attiecības, izpalīdzība, drosme , neatlaidība, ar ko visu var sasniegt.

             Mazajiem skatītājiem, kā pārliecinājāmies pirmizrādē, ir grūtāk uztvert izrādes tekstā izteiktās atziņas. Viņus galvenokārt interesē pasaka, tās krāšņais atainojums uz skatuves un, protams, dažādi šova elementi. Vidējo klašu skatītāji iestudējumu kopumā uztver dziļāk, domājot arī par tā dziļāko saturu un atziņām.

            Mums jaunās izrādes veidošanā daudz deva pirmajā mācību gadā apgūtais – vispirms tas, ko iemācījāmies skatuves runas stundās, aktieru meistarības nodarbībās un tas, ka spējam veidot izrādes, kurās ir dziesmas un dejas. Tagad mēs paši varam piedalīties ne tikai katrs savas lomas veidošanā, bet varam spriest, diskutēt par izrādes veidošanu kopumā.

            Ar katru nākamo „Sniega karalienes” izrādi mums ir vieglāk spēlēt, mazliet grūtāk ir tad, ja ir vairākas izrādes pēc kārtas. Izrādēs bērniem ir jāieliek ļoti liela enerģija, lai varētu saistīt skatītāju uzmanību visas izrādes laikā. Tagad mums pirmā pieredze ir iegūta, līdz pavasarim jāveic nopietns darbs pie otras mūsu klases šīs sezonas izrādes.