Kontakti:

Valmieras Viestura vidusskola
Roberts Segliņš
Viestura aleja 3, Valmiera
LV 4201
E-pasts: vvvspriditis@inbox.lv
Fakss: 64207592
Tālr: 29117692 (R. Segliņš)

Direktora vietniece audzināšanas un ārpusstundu darbā
Agnese Degle
Tālr: 64207590

Jaunumi

SKOLU TEĀTRU REŽISORU SEMINĀRS 5. NOVEMBRĪ
2014. gada 5. novembrī

  

             Trešdien Valmieras Viestura vidusskolas skolēnu teātris „Sprīdītis” uzņēma ciemiņus no tuvākajiem un tālākajiem Latvijas novadiem. Semināra sākumā skolas direktors Uldis Jansons vēlēja visiem darbīgu dienu un iegūt daudz vērtīgu atziņu tālākajam darbam.

             Skolu teātru režisoru seminārā, kuru organizēja Valsts izglītības satura centrs, tika pārrunātas aktualitātes teātra mākslas jomā, gatavojoties XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas notiks 2015. gadā no 6. līdz 12. jūlijam. Kā norādīja VISC Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vecākā referente Dace Jurka, svētku pasākumu kontekstā nozīmīga vieta būs skolu teātriem, kas uzlūgti savu sniegumu parādīt uz trīs Vērmanes dārza skatuvēm. Viņa informēja režisorus par 2014./2015. m. g. iecerētajām skatēm un izteica domu, ka režisoru seminārus turpmāk varētu organizēt katru reizi citā Latvijas vēsturiskajā novadā. 2016. gada vasarā Liepājā notiks plašāks pasākums - 5. Latvijas skolu teātru festivāls. Skolēnu teātra „Sprīdītis” režisors Roberts Segliņš pastāstīja par savu pieredzi gadskārtējo Latvijas bērnu un jauniešu teātru festivālu „...un es iešu un iešu!” rīkošanā. Šogad festivāls notiks 17. un 18. aprīlī jau astoto reizi.

            Interesanta izvērtās tikšanās ar dokumentālās spēles filmas „Māra” režisori Kristu Burāni. Viņa pirms filmas pastāstīja, ka viņas darbs nav klasiskā portreta filma, bet ir fantāzija par populārās režisores Māras Ķimeles personību, radošo darbu un teātra tradīcijām dzimtā. Pamatjautājums, kas tiek risināts filmā, – māksliniekiem teātris ir kā cilvēka dzīves īpaša sfēra, kurā sevi izteikt. Tā bieži prasa upurus un ir vajadzīgs milzu spēks un gudrība, lai pārvarētu radušos šķēršļus. Veidojot filmu, centos atbildēt uz jautājumu, kāpēc cilvēki veido un skatās teātri - tā par paveikto saka režisore Krista Burāne. Pēc filmas ieinteresētie skatītāji jautāja par filmas savdabīgo formu, tās tapšanas gaitu un kā režisorei izdevies tik veiksmīgi atklāt daudzslāņaino Māras Ķimeles personību. Filma izvirzīta Nacionālā filmu festivāla „Lielais Kristaps” balvām 3 nominācijās.

            Semināra nobeigumā dalībnieki noskatījās jaunāko skolēnu teātra „Sprīdītis” iestudējumu „Sniega karaliene” (režisori – Inese Ramute, Roberts Segliņš). Šajā izrādē pazīstamās Andersena pasakas varoņos un notikumos iedzīvojās 11. c teātra klases audzēkņi, sniedzot mūsdienīgu senās pasakas interpretāciju. Bija interesanti uzzināt, ka uz semināru savā skolā no dažādiem Latvijas novadiem bija ieradušās četras režisores, kas savulaik mācījušās Valmieras Viestura vidusskolā un arī tagad savos audzēkņos veido interesi par teātra mākslu.

Māris Lapsiņš

* * *

„SNIEGA KARALIENE” - jaunā pirmizrāde 7. oktobrī
2014. gada 15. oktobrī

 

Izrādes „Sniega karaliene” režisors ROBERTS SEGLIŅŠ:

            Līdz izrādei „Sniega karaliene” mēs visi nonācām kopīgi. Iepriekšējās sezonas izskaņā piedāvāju 10. c teātra klasei variantu – iestudēt izrādi, kuras pamatā populārā H. K. Andersena pasaka „Sniega karaliene”. Pēdējos gados ir izveidojies izrāžu iestudēšanas modelis, ka rudenī bērnu izrāde uzsāk savu ceļu pie skatītājiem, bet līdz pavasarim tiek veidots 11. teātra klases iestudējums, kas vairāk adresēts jauniešiem. Manu ieteikumu par „Sniega karalienes” iestudēšanu viņi uzņēma ar lielu atsaucību. Arī tāpēc, ka tajā ir iespējams nodarbināt visus šīs klases skolēnus. Lomu tēlotāji darbojās ar lielu aizrautību. Tagad, pirmizrādē, man ir prieks par katra paveikto darbu – te redzam skolēnu, režisores Ineses Ramutes un manas kopīgās sadarbības augļus. Lai gan pirmajos mēģinājumos pavasarī nepaveicām visu iecerēto, septembrī jaunieši spēja īsā laikā labi koncentrēties darbam, jo viņu atbildība par sava darba rezultātiem bija liela.

             Mums visiem nozīmīgi ir tas, ka izrādē Gerda ir meitene ar spēcīgu, mērķtiecīgu raksturu. Viņa spēj sasniegt  savu izvirzīto mērķi – palīdzēt Kajam atgūt sevi. Grūtākā epizode, manuprāt, ir tā, kad ledus gabaliņš izkrīt no Sniega mātes sasaldētās Kaja sirds. Paši lomu tēlotāji veiksmīgi atrada to mirkli, kad to izdarīt un uzskatāmi parādīt skatītājiem.


11. c klases skolēni – izrādes „Sniega karaliene” lomu tēlotāji – 

ELĪNA KRŪKLE, KEITA ZARIŅA, RODRIGO KRŪMIŅŠ, KRISTERS KOMAROVS, LOTĀRS ZARIŅŠ: 

            Mēs esam gandarīti, ka tik īsā laikā esam padarījuši lielu darbu. Esam iemācījušies ne tikai personāžu tekstu, prasmi iejusties tēlos un veidot izrādes situācijas, bet arī apguvuši jaunas dziesmas un dejas, kas labi iederas šajā izrādē. Mums prieks, ka skatītāji interesējas par mūsu izrādi. Pēc pirmizrādes skolā mazie skatītāji arī ikdienā pazīst mūs – dažkārt uzrunā pat lugas varoņu vārdos.

            Izrāde ir paredzēta visu vecumu skatītājiem. Mums ir jāprot atrast ceļu pie jebkura vecuma skatītājiem. Vidusskolēnus var ieinteresēt izrādes pamatatziņas - kas ir karsta sirds, kurai nekāds ļaunums nevar nodarīt pāri, cik svarīgi ir orientēties apkārtējā pasaulē, atrodot īstās vērtības dzīvē. Nedrīkst būtisko zaudēt, ietekmējoties no vilinošās naudas varas. Mūsu izrāde piedāvā tādu kā ideālu modeli – pretstats tai ir labas savstarpējās attiecības, izpalīdzība, drosme , neatlaidība, ar ko visu var sasniegt.

             Mazajiem skatītājiem, kā pārliecinājāmies pirmizrādē, ir grūtāk uztvert izrādes tekstā izteiktās atziņas. Viņus galvenokārt interesē pasaka, tās krāšņais atainojums uz skatuves un, protams, dažādi šova elementi. Vidējo klašu skatītāji iestudējumu kopumā uztver dziļāk, domājot arī par tā dziļāko saturu un atziņām.

            Mums jaunās izrādes veidošanā daudz deva pirmajā mācību gadā apgūtais – vispirms tas, ko iemācījāmies skatuves runas stundās, aktieru meistarības nodarbībās un tas, ka spējam veidot izrādes, kurās ir dziesmas un dejas. Tagad mēs paši varam piedalīties ne tikai katrs savas lomas veidošanā, bet varam spriest, diskutēt par izrādes veidošanu kopumā.

            Ar katru nākamo „Sniega karalienes” izrādi mums ir vieglāk spēlēt, mazliet grūtāk ir tad, ja ir vairākas izrādes pēc kārtas. Izrādēs bērniem ir jāieliek ļoti liela enerģija, lai varētu saistīt skatītāju uzmanību visas izrādes laikā. Tagad mums pirmā pieredze ir iegūta, līdz pavasarim jāveic nopietns darbs pie otras mūsu klases šīs sezonas izrādes.


Teātra klašu iepazīšanās nakts notikumi un vērtējums
2014. gada 30. septembrī

Jaunās teātra klases iesvētību pasākums

       18. septembra vakarā un naktī uz 19. septembri norisinājās jauno teatrāļu iesvētības. Tas bija pasākums, kurā piedalījās tikai Viesturskolas teātra klases. Tā rīkošana tika uzticēta 11.c un 12.a klasei, bet  savukārt baudīt to varēja jaunā teātra klase – 10.c.       

Nosaukums bija „Netradicionālo talantu šovs’’. Katram 10. klases skolniekam bija jāizdomā kāds netradicionāls talants, kurā sevi apliecināt. Jaunie teatrāļi lika lietā savu izdomu, un tā tika rādīti tādi talanti kā kūkas ēšana bez rokām, runāšana vāciski, kartupeļa mizošana un kāju pirkstu kustināšana...  To visu novērtēja žūrija, kas lika atzīmes vārdu veidā, piemēram, lieliski, spoži, normāli. Šovā piedalījās arī viesmākslinieki, par kuriem parūpējās 11. un 12. klase. Uzstājās Končita, Verka Serdjučka, Sia ar sava videoklipa deju. Šova uzvarētāji beigās bija visi jauniņie.

Pēc šova mēs dejojām zumbu, bija tā teikt disene visas nakts garumā.  Mēs ēdām garšīgu kūku, ko bija sagatavojušas klašu audzinātājas. Sadziedājāmies latviešu dziesmas ģitāru pavadījumā un centāmies palikt nomodā visas nakts garumā. Lai arī cik grūti bija noturēt acis vaļā, t.i., palikt nomodā, tas izdevās tikai pāris cilvēkiem. Pārējie vai nu aizbrauca uz mājām vai  kopmītnēm vai arī aizmiga uz matracīšiem gaiteņos un klasēs.

Pasākums, manuprāt, bija izdevies un jautrs. Kaut kas tāds noteikti mūsu skolā notika pirmoreiz. Lai arī visu nākamo dienu bijām miegaini, tas bija to vērts. Ceru, ka nākamgad taps vēl viens šāds pasākums.

Alise Razminoviča 11.c klasē

Netradicionālo talantu šovs

          Lai gan Viesturskolā mācos jau ceturto gadu, būt vidusskolniecei, turklāt vēl teātra klasē, man ir kaut kas pavisam jauns un interesants. Manuprāt, šis pasākums bija ļoti labs, jo tajā, it īpaši neoficiālajā daļā, kad ar vienpadsmito un divpadsmito klasi kopīgi dziedājām dažādas latviešu dziesmas, radās pārliecība, ka, esot kopā, labāk iepazīstu gan savus jaunos klasesbiedrus, gan arī pārējās teātra klases.

Pasākuma sākums, tā saucamā reģistrēšanās, jau vien bija ļoti interesanta un diezgan komiska, jo pret mums daļēji izturējās kā cietumā, saglabājot, tā teikt, jautro vakara noskaņu. Katram desmitās klases pārstāvim tika iedota papīra lapa ar viņa vārdu vai tā atvasinājumu. Piemēram, mans vārds no Katrīnas pārtapa par Katrinskaja, un līdzīgi arī pārējie dabūja jaunus vārdus. Pēc piereģistrēšanās katrs nostājās pie īpašas mērlentes, ar kuru ne vien nomērīja cilvēka garumu, bet arī tā līmeni sabiedrībā. Īsie bija punduri, vidēja garuma jeb ideāla garuma cilvēki - karaļi, bet garie - garās sliekas. Kad nostājāmies pie mērlentes, vajadzēja fotografēties, rokās turot plāksnīti, uz kuras bija jaunais vārds. Tad piefiksēja pēdas un matu garumu, kas laikam bija ļoti svarīga pazīme visā pasākumā. Pēc piereģistrēšanās varēja sākties netradicionālo talantu šovs, kas bija ne mazāk aizraujošs un smieklīgs par pasākuma pirmo daļu. Varējām vērot tādus talantus kā kartupeļu mizošana savienojumā ar mazo kāju pirkstiņu kustināšanu, ausu kustināšanu un arī citus. Visus talantus  sagatavoja  desmitās(mūsu),vienpadsmitās un divpadsmitās klases skolnieki. Tas viss radīja ļoti jauku un nepiespiestu gaisotni. Pasākums stiprākajiem un izturīgākajiem ilga visu nakti, līdz pat pirmajiem saules stariem, un rīta gaidīšanu interesantāku padarīja ne vien dejošana, bet arī kopīga dziedāšana, skolotāju gardās kūkas notiesāšana, kāršu spēlēšana, kā arī  daudzas un dažādas citas darīšanas, tai skaitā arī šļūkšana ar matračiem pa kāpnēm...

Kopumā man pasākums šķita izdevies. Es domāju, ka klasesbiedru vērtējums ir līdzīgs. Protams, bija arī dažādas uzlabojamas lietas. Vienmēr jau var labāk, turklāt pēc pasākuma varu būt pārliecināta, ka esam jau pa īstam jaunā teātra klase un esam gatavi nākamajam lielajam pārbaudījumam - Aristotelim. Domāju, ka šim pasākumam patiešām ir jākļūst par tradīciju, jo tas raisa daudz pozitīvu emociju, kā arī rada iespēju teātra klases skolniekiem vairāk iepazīt citam citu, kopīgi pavadot laiku pavisam labā un mākslinieciskā gaisotnē.

Katrīna Zunda 10.c klasē

Sveiciens 2014./2015. mācību gada 10. c klasei!
2014. gada 11. septembrī

            

          Jaunajā mācību gadā  Viesturskolas teātra klašu plašo pulku papildināja  26 jaunās 10. c teātra klases skolēni. Sveicam Viesturskolā  un novēlam interesantus trīs vidusskolas gadus, izturību un aizrautību mūsu kopējā darbā!

Skolēnu teātra „Sprīdītis” režisors Roberts Segliņš: „10. c klasei vēlu radošu garu, vēlēšanos darboties un  izmantot piedāvātās iespējas tā, lai absolventu salidojumā, piemēram, pēc 20 gadiem, būtu vislabākās atmiņas par teātra laiku vidusskolā. Lai viss iecerētais piepildās!”

10. c klases audzinātāja Īrisa Ozola: „Laime nav vieta, kuru tu sasniedz, bet stāvoklis, kuru tu radi. Lai kopā gūtie un pavadītie skolas gadi nes daudzas skaistas, neaizmirstamas un gandarījuma pilnas atmiņas un labus draugus!”

2014. gada septembrī

Režisora ZIGURDA ĶESTERA jubilejai gatavojoties
2014. gada 28. augustā

      

       Jau vairākus gadus notiek Viesturskolas skolēnu teātra „Sprīdītis” vēstures izpēte. Šajā vasarā tiek veikts savākto materiālu apkopojums, lai nākamā gada sākumā skolā varētu atzīmēt mūsu skolēnu teātra izveidotāja un ilggadīgā režisora Zigurda Ķestera 80. dzimšanas dienu. Pašreizējais režisors Roberts Segliņš, gatavojoties „Sprīdīša” 50 gadu jubilejai, paveica lielu darbu skolotāja Z. Ķestera atstātā mantojuma apzināšanā. Daudzus nozīmīgākos materiālus – fotogrāfijas, izrāžu afišas un programmas, arī atmiņu stāstus – režisors nodeva glabāšanā skolas vēstures klasē.

        2008. gadā, teātra jubilejas reizē, „Sprīdīša” vēstures materiālu klāstu papildināja 60. gadu izrādes „Kristāla kurpīte” Pelnrušķītes lomas tēlotāja Daina Bērziņa. Viņa savam teātrim uzdāvināja ar lielu mīlestību glabātos, savdabīgi noformētos attēlus no šīs izrādes. Tas deva ierosmi turpināt tikšanos un saraksti ar dažādu paaudžu teātra absolventiem. Sūtot atmiņu stāstus, pirmās atsaucās 60. gadu teātra izrāžu dalībnieces - Erna Pakere, Anita Vīksna, Margarita Slūka un Rasma Lezdiņa. Iepazīstoties ar tiem, varējām uzzināt, cik sarežģīts, bet reizē interesants ir bijis teātra izaugsmes ceļš no skolas dramatiskā kolektīva līdz skolēnu teātrim „Sprīdītis”. Jau pirmajā desmitgadē tas kļuva pazīstams gan Valmierā, gan visā Latvijā – īpaši pēc televīzijā parādītajiem iestudējumiem.

        Jauns darbības laiks skolas teātrī pavērās no 1975. gada, kad Viesturskolā ar Valmieras teātra atbalstu tika izveidota pirmā teātra klase. Skolēnu teātris „Sprīdītis” kļuva par darbošanās vietu, kurā deviņu teātra klašu audzēkņi režisora Zigurda Ķestera vadībā praktiski apguva skatuves mākslas un izrādes veidošanas pamatus. 6. teātra klases absolvente Baiba Sipeniece-Gavare tikšanās reizē, pārrunājot mūsu skolā un teātra klasē pavadīto laiku, deva trāpīgu vērtējumu: „Veiksmīgāku dzīves startu es nevaru iedomāties!” Daudz interesanta pastāstīja mūsu absolventi, profesionālie aktieri: Ģirts Ķesteris, Tālivaldis Lasmanis, Jānis Kirmuška, Edgars Pujāts, Anete Berķe. Katrā atmiņu stāstā, katrā sarunā ar absolventiem – skolotājiem, kultūras darbiniekiem un citiem visdažādāko profesiju pārstāvjiem – parādījās emocionāls, ar dziļu pateicību piepildīts vērtējums par to, ko Viesturskola un „Sprīdītis” ir devis viņu personības izaugsmē skolas gados. 1986. gada izlaiduma teātra klases absolventu grupa kopā ar klases audzinātāju Daci Dalbiņu pat noorganizēja atmiņu stundu šīgada martā skolas vēstures klasē, un tā deva plašu ieskatu par notikumiem Tautas teātrī „Sprīdītis” un teātra klasēs 80. gadu vidū. Visvairāk cieņas vārdu no sirds tika veltīts Zigurdam Ķesterim, jo viņš ar savu spilgto personību ietekmējis ikvienu. Prieks, ka jaunā gadsimta pirmās desmitgades absolventi ar tādu pašu sirsnību un atzinību stāsta par savu režisoru – Z. Ķestera darba uzticīgo turpinātāju Robertu Segliņu.

            Roberts Segliņš, sagaidot jauno „Sprīdīša” darba sezonu, ir pārpilns ar iecerēm. Paralēli kārtējiem izrāžu iestudēšanas darbiem, viņš ar vecāko teātra klasi ir iecerējis veidot retrospekciju par „Sprīdīša” nozīmīgākajām izrādēm piecdesmit gados. Tā tiks parādīta Zigurda Ķestera jubilejas dienā nākamā gada janvāra beigās. Mēs, Viesturskolas absolventi, kas strādā savā skolā, ceram, ka līdz šim laikam varēsim izpildīt teātra 50 gadu jubilejā izteikto apņemšanos apkopot mūsu teātra vēsturi plašākā izdevumā.

Foto 1 - "Sprīdītim" Tautas teātra nosaukums! 1978. gadā režisors Zigurds Ķesteris ar saviem dažādu gadu audzēkņiem saņem apsveikumus no svētku viesiem.

Foto 2 - Vēsturisks brīdis 1984. gada teātra klasei pēc pēdējās nodarbības vecajā teātra ēkā pie galvenā režisora Pētera Lūča.

Māris Lapsiņš