Kontakti:

Valmieras Viestura vidusskola
Roberts Segliņš
Viestura aleja 3, Valmiera
LV 4201
E-pasts: vvvspriditis@inbox.lv
Fakss: 64207592
Tālr: 29117692 (R. Segliņš)

Direktora vietniece audzināšanas un ārpusstundu darbā
Agnese Degle
Tālr: 64207590

Jaunumi

Teātra klašu iepazīšanās nakts notikumi un vērtējums
2014. gada 30. septembrī

Jaunās teātra klases iesvētību pasākums

       18. septembra vakarā un naktī uz 19. septembri norisinājās jauno teatrāļu iesvētības. Tas bija pasākums, kurā piedalījās tikai Viesturskolas teātra klases. Tā rīkošana tika uzticēta 11.c un 12.a klasei, bet  savukārt baudīt to varēja jaunā teātra klase – 10.c.       

Nosaukums bija „Netradicionālo talantu šovs’’. Katram 10. klases skolniekam bija jāizdomā kāds netradicionāls talants, kurā sevi apliecināt. Jaunie teatrāļi lika lietā savu izdomu, un tā tika rādīti tādi talanti kā kūkas ēšana bez rokām, runāšana vāciski, kartupeļa mizošana un kāju pirkstu kustināšana...  To visu novērtēja žūrija, kas lika atzīmes vārdu veidā, piemēram, lieliski, spoži, normāli. Šovā piedalījās arī viesmākslinieki, par kuriem parūpējās 11. un 12. klase. Uzstājās Končita, Verka Serdjučka, Sia ar sava videoklipa deju. Šova uzvarētāji beigās bija visi jauniņie.

Pēc šova mēs dejojām zumbu, bija tā teikt disene visas nakts garumā.  Mēs ēdām garšīgu kūku, ko bija sagatavojušas klašu audzinātājas. Sadziedājāmies latviešu dziesmas ģitāru pavadījumā un centāmies palikt nomodā visas nakts garumā. Lai arī cik grūti bija noturēt acis vaļā, t.i., palikt nomodā, tas izdevās tikai pāris cilvēkiem. Pārējie vai nu aizbrauca uz mājām vai  kopmītnēm vai arī aizmiga uz matracīšiem gaiteņos un klasēs.

Pasākums, manuprāt, bija izdevies un jautrs. Kaut kas tāds noteikti mūsu skolā notika pirmoreiz. Lai arī visu nākamo dienu bijām miegaini, tas bija to vērts. Ceru, ka nākamgad taps vēl viens šāds pasākums.

Alise Razminoviča 11.c klasē

Netradicionālo talantu šovs

          Lai gan Viesturskolā mācos jau ceturto gadu, būt vidusskolniecei, turklāt vēl teātra klasē, man ir kaut kas pavisam jauns un interesants. Manuprāt, šis pasākums bija ļoti labs, jo tajā, it īpaši neoficiālajā daļā, kad ar vienpadsmito un divpadsmito klasi kopīgi dziedājām dažādas latviešu dziesmas, radās pārliecība, ka, esot kopā, labāk iepazīstu gan savus jaunos klasesbiedrus, gan arī pārējās teātra klases.

Pasākuma sākums, tā saucamā reģistrēšanās, jau vien bija ļoti interesanta un diezgan komiska, jo pret mums daļēji izturējās kā cietumā, saglabājot, tā teikt, jautro vakara noskaņu. Katram desmitās klases pārstāvim tika iedota papīra lapa ar viņa vārdu vai tā atvasinājumu. Piemēram, mans vārds no Katrīnas pārtapa par Katrinskaja, un līdzīgi arī pārējie dabūja jaunus vārdus. Pēc piereģistrēšanās katrs nostājās pie īpašas mērlentes, ar kuru ne vien nomērīja cilvēka garumu, bet arī tā līmeni sabiedrībā. Īsie bija punduri, vidēja garuma jeb ideāla garuma cilvēki - karaļi, bet garie - garās sliekas. Kad nostājāmies pie mērlentes, vajadzēja fotografēties, rokās turot plāksnīti, uz kuras bija jaunais vārds. Tad piefiksēja pēdas un matu garumu, kas laikam bija ļoti svarīga pazīme visā pasākumā. Pēc piereģistrēšanās varēja sākties netradicionālo talantu šovs, kas bija ne mazāk aizraujošs un smieklīgs par pasākuma pirmo daļu. Varējām vērot tādus talantus kā kartupeļu mizošana savienojumā ar mazo kāju pirkstiņu kustināšanu, ausu kustināšanu un arī citus. Visus talantus  sagatavoja  desmitās(mūsu),vienpadsmitās un divpadsmitās klases skolnieki. Tas viss radīja ļoti jauku un nepiespiestu gaisotni. Pasākums stiprākajiem un izturīgākajiem ilga visu nakti, līdz pat pirmajiem saules stariem, un rīta gaidīšanu interesantāku padarīja ne vien dejošana, bet arī kopīga dziedāšana, skolotāju gardās kūkas notiesāšana, kāršu spēlēšana, kā arī  daudzas un dažādas citas darīšanas, tai skaitā arī šļūkšana ar matračiem pa kāpnēm...

Kopumā man pasākums šķita izdevies. Es domāju, ka klasesbiedru vērtējums ir līdzīgs. Protams, bija arī dažādas uzlabojamas lietas. Vienmēr jau var labāk, turklāt pēc pasākuma varu būt pārliecināta, ka esam jau pa īstam jaunā teātra klase un esam gatavi nākamajam lielajam pārbaudījumam - Aristotelim. Domāju, ka šim pasākumam patiešām ir jākļūst par tradīciju, jo tas raisa daudz pozitīvu emociju, kā arī rada iespēju teātra klases skolniekiem vairāk iepazīt citam citu, kopīgi pavadot laiku pavisam labā un mākslinieciskā gaisotnē.

Katrīna Zunda 10.c klasē

Sveiciens 2014./2015. mācību gada 10. c klasei!
2014. gada 11. septembrī

            

          Jaunajā mācību gadā  Viesturskolas teātra klašu plašo pulku papildināja  26 jaunās 10. c teātra klases skolēni. Sveicam Viesturskolā  un novēlam interesantus trīs vidusskolas gadus, izturību un aizrautību mūsu kopējā darbā!

Skolēnu teātra „Sprīdītis” režisors Roberts Segliņš: „10. c klasei vēlu radošu garu, vēlēšanos darboties un  izmantot piedāvātās iespējas tā, lai absolventu salidojumā, piemēram, pēc 20 gadiem, būtu vislabākās atmiņas par teātra laiku vidusskolā. Lai viss iecerētais piepildās!”

10. c klases audzinātāja Īrisa Ozola: „Laime nav vieta, kuru tu sasniedz, bet stāvoklis, kuru tu radi. Lai kopā gūtie un pavadītie skolas gadi nes daudzas skaistas, neaizmirstamas un gandarījuma pilnas atmiņas un labus draugus!”

2014. gada septembrī

Režisora ZIGURDA ĶESTERA jubilejai gatavojoties
2014. gada 28. augustā

      

       Jau vairākus gadus notiek Viesturskolas skolēnu teātra „Sprīdītis” vēstures izpēte. Šajā vasarā tiek veikts savākto materiālu apkopojums, lai nākamā gada sākumā skolā varētu atzīmēt mūsu skolēnu teātra izveidotāja un ilggadīgā režisora Zigurda Ķestera 80. dzimšanas dienu. Pašreizējais režisors Roberts Segliņš, gatavojoties „Sprīdīša” 50 gadu jubilejai, paveica lielu darbu skolotāja Z. Ķestera atstātā mantojuma apzināšanā. Daudzus nozīmīgākos materiālus – fotogrāfijas, izrāžu afišas un programmas, arī atmiņu stāstus – režisors nodeva glabāšanā skolas vēstures klasē.

        2008. gadā, teātra jubilejas reizē, „Sprīdīša” vēstures materiālu klāstu papildināja 60. gadu izrādes „Kristāla kurpīte” Pelnrušķītes lomas tēlotāja Daina Bērziņa. Viņa savam teātrim uzdāvināja ar lielu mīlestību glabātos, savdabīgi noformētos attēlus no šīs izrādes. Tas deva ierosmi turpināt tikšanos un saraksti ar dažādu paaudžu teātra absolventiem. Sūtot atmiņu stāstus, pirmās atsaucās 60. gadu teātra izrāžu dalībnieces - Erna Pakere, Anita Vīksna, Margarita Slūka un Rasma Lezdiņa. Iepazīstoties ar tiem, varējām uzzināt, cik sarežģīts, bet reizē interesants ir bijis teātra izaugsmes ceļš no skolas dramatiskā kolektīva līdz skolēnu teātrim „Sprīdītis”. Jau pirmajā desmitgadē tas kļuva pazīstams gan Valmierā, gan visā Latvijā – īpaši pēc televīzijā parādītajiem iestudējumiem.

        Jauns darbības laiks skolas teātrī pavērās no 1975. gada, kad Viesturskolā ar Valmieras teātra atbalstu tika izveidota pirmā teātra klase. Skolēnu teātris „Sprīdītis” kļuva par darbošanās vietu, kurā deviņu teātra klašu audzēkņi režisora Zigurda Ķestera vadībā praktiski apguva skatuves mākslas un izrādes veidošanas pamatus. 6. teātra klases absolvente Baiba Sipeniece-Gavare tikšanās reizē, pārrunājot mūsu skolā un teātra klasē pavadīto laiku, deva trāpīgu vērtējumu: „Veiksmīgāku dzīves startu es nevaru iedomāties!” Daudz interesanta pastāstīja mūsu absolventi, profesionālie aktieri: Ģirts Ķesteris, Tālivaldis Lasmanis, Jānis Kirmuška, Edgars Pujāts, Anete Berķe. Katrā atmiņu stāstā, katrā sarunā ar absolventiem – skolotājiem, kultūras darbiniekiem un citiem visdažādāko profesiju pārstāvjiem – parādījās emocionāls, ar dziļu pateicību piepildīts vērtējums par to, ko Viesturskola un „Sprīdītis” ir devis viņu personības izaugsmē skolas gados. 1986. gada izlaiduma teātra klases absolventu grupa kopā ar klases audzinātāju Daci Dalbiņu pat noorganizēja atmiņu stundu šīgada martā skolas vēstures klasē, un tā deva plašu ieskatu par notikumiem Tautas teātrī „Sprīdītis” un teātra klasēs 80. gadu vidū. Visvairāk cieņas vārdu no sirds tika veltīts Zigurdam Ķesterim, jo viņš ar savu spilgto personību ietekmējis ikvienu. Prieks, ka jaunā gadsimta pirmās desmitgades absolventi ar tādu pašu sirsnību un atzinību stāsta par savu režisoru – Z. Ķestera darba uzticīgo turpinātāju Robertu Segliņu.

            Roberts Segliņš, sagaidot jauno „Sprīdīša” darba sezonu, ir pārpilns ar iecerēm. Paralēli kārtējiem izrāžu iestudēšanas darbiem, viņš ar vecāko teātra klasi ir iecerējis veidot retrospekciju par „Sprīdīša” nozīmīgākajām izrādēm piecdesmit gados. Tā tiks parādīta Zigurda Ķestera jubilejas dienā nākamā gada janvāra beigās. Mēs, Viesturskolas absolventi, kas strādā savā skolā, ceram, ka līdz šim laikam varēsim izpildīt teātra 50 gadu jubilejā izteikto apņemšanos apkopot mūsu teātra vēsturi plašākā izdevumā.

Foto 1 - "Sprīdītim" Tautas teātra nosaukums! 1978. gadā režisors Zigurds Ķesteris ar saviem dažādu gadu audzēkņiem saņem apsveikumus no svētku viesiem.

Foto 2 - Vēsturisks brīdis 1984. gada teātra klasei pēc pēdējās nodarbības vecajā teātra ēkā pie galvenā režisora Pētera Lūča.

Māris Lapsiņš

SVEICAM 2014. GADA IZLAIDUMOS!
2014. gada 30. jūnijā

11. TEĀTRA KLASES IZLAIDUMS VIESTURSKOLĀ 7. JŪNIJĀ

           Šogad  pēc pārtraukuma atkal varējām sveikt teātra klases absolventus izlaidumā. 2011. gadā mācības   teātra novirzienā uzsāka grupa 10. a klases skolēnu. Šajos trīs  gados 12 audzēkņi apguva teātra mākslas pamatus, praktiski piedalījās skolēnu teātra „Sprīdītis” izrādēs un dažādos skolas, kā arī Valmieras pilsētas pasākumos. Kā spilgtākais apliecinājums teātra klases varēšanai un spēju atklāsmei bija muzikālā izrāde „Neatvairāmās grēcinieces”, kas ieguva lielu atzinību ne tikai skolas skatītājos, bet arī pozitīvi pārsteidza VI Latvijas bērnu un jauniešu teātra festivāla dalībniekus un izrāžu vērtētājus. Izrāde apliecināja, ka teātra klašu skolēni spēj veikt nopietnus uzdevumus un ir ieguvuši labu pieredzi mācību laikā.

         Teātra klases pedagogi saka lielu paldies  absolventiem par sadarbību šajos gados, vēlot arī tālākajā dzīvē  saglabāt katram vidusskolas gados iegūto personības spilgtumu un starojumu, nepadodoties viegluma un pūļa mānīgajai ietekmei. Kā apliecinājumu un  mūžīgu piederību Viesturskolas teātrim „Sprīdītis” visi 12  teātra klases absolventi – Anna Paula Gruzdiņa, Evita Ramata, Ilga Vālodze Ābele, Marta Veldre, Sarmīte Maļiņina, Agnese Tauriņa, Signe Sēne, Inese Vilnīte, Krista Biseniece, Anete Monta Volksone, Munise Šuksta un Tomass Tulinskis saņēma īpašu, 2014. gadā nodibinātu ATZINĪBAS  ZĪMI. Šī zīme tika piešķirta arī 12. b klases absolventiem - teātra dalībniekam Dināram Sāram par veiksmīgu Billija Flina lomas attēlojumu izrādē „Neatvairāmās grēcinieces” un 12. b klases skolniecei Evijai Kļaviņai par veiksmīgu ilggadīgu darbu skolas teātrī „”Sprīdītis”.

Teksts: Māris Lapsiņš

Absolventi par teātra klasi un Viesturskolu

 Inese: - Dzīve ar teātri ir kā nošu atslēga – tā sākas lejā un pamazām kāpj augšup un tad atkal krīt. Gluži kā dzīvē. Cilvēks ir ģeniāls savā būtībā - viņš atstāj aiz sevis emocijas, piepilda otra cilvēka dzīvi, sirdi un prātu. Cilvēkam ir dota iespēja pateikt vai nē, ir iespēja lēkt vai palikt. Es pateicu Viesturskolai savu .  Mēs ķērām un smēlāmies, ņemām visu, ko Viesturskola mums deva – uzdrīkstēties uzkāpt uz skatuves un nebaidīties tur būt. Smelt ārā prieku no  nepatikšanām, kuras reizēm nomāca. Kaut vai pa mazumiņam smelt un nepadoties, jo katrs mazais notikums dod spēku jaunam sākumam.

Evita: - Tātad – kas un kāda ir mana teātra klase? Par to varētu sarakstīt romānu vai pat vairākus. Jau tagad varu iedomāties, kā pēc gadiem satiksimies kādā salidojumā, sēdēsim režisora kabinetā un apsriedīsim vidusskolas iespaidus, pieredzi un notikumus. Jā, režisora kabinets... Teātra klases glābējstūrītis skolā.

Anna Paula: - Es pieļauju iespējamību, ka pasaulē ir vēl kāda gandrīz tikpat lieliska skola un kāds šos vārdus droši vien var veltīt citai skolai – tai, kas viņam sirdī iesējusi kaut ko īpašu. Bet es savus  siltākos vārdus veltu Viesturskolai un tās skolotāju kolektīvam. Šī skola man bija platforma, no kuras ieraudzīt ceļu tālāk un kas man palīdzēja tikt pamanītai. Man paveicās arī ar  to, ka tiku izvirzīta konkursam „Viesturietis un Viesturiete 2012”, kas deva ārkārtīgi patīkamu pieredzi. Saliedējoties ar pasākuma dalībniekiem – viesturiešiem no pirmās klases-, vēl vairāk iepazinu un iemīļoju šīs skolas būtību un tradīcijas.

Tomass: - Kopmītnēs iepazinos ar divām ļoti spilgtām meitenēm Munisi un Ilgu, kuras man pastāstīja par Viesturskolu un tās teātra klasi. Nolēmu pamēģināt mācīties tur un liku lielas cerības uz to, ka jutīšos  pieņemts. Visas manas cerības  tūlīt attaisnojās - šajā skolā jau pirmajās dienās jutos ļoti ērti, un, pats galvenais, teātris te bija prioritāte. Lēmums mācīties Viesturos ir bijis viens no labākajiem, kuru esmu jebkad dzīvē  pieņēmis. Šeit esmu ieguvis ļoti daudz zināšanu teātra jomā, attīstījis savas aktieprasmes un, protams, saticis daudz jaunu un interesantu cilvēku. Es nezinu, kur dzīve mani aizvedīs tālāk, bet es vienmēr atcerēšos to laiku, kuru pavadīju teātra klasē Viesturos.

Ilga Vālodze: - Biju ļoti atbildīga meitene, kaut arī brīvdomātāja, kas domās plivinās riņķī apkārt. Bieži kārtoju dokumentus pati, pati risināju konfliktus, parūpējos par sevi, taču vīlos, domājot, ka zinu, ko nozīmē patstāvīga dzīve. Sāku ilgoties pēc mājām... Tad nu atkal visa saprašanas un apjaušanas laiks. Savedu sevi kārtībā, ieklausījos sevī un izdomāju, ka gribu un atbraucu atpakaļ. Ziniet, dzīve dod sasodīti daudz, un cilvēkam ir grūts uzdevums – izlemt, ko ņemt. Es zināju, ka nekas nav nokavēts un priecājos atgriezties tajā mazajā Valmieras oāzītē Viesturskolā, kurā man smaidīja un mani gaidīja.

Agnese: Lai arī pagājuši trīs gadi, man vēl joprojām nav pazudusi šī brīnuma sajūta par to, cik ideāla var būt skola. Pašlaik ar žetonu pie krūtīm es varu sevi saukt par īstu viesturieti. Varu aiziet no skolas ar iegūtām zināšanām teātra mākslā un reizē arī dzīves mākslā.

Marta: - Mēs varbūt aizejam, bet atmiņas par mums paliks. Un mūžīgi. Ne tikai  saistītas ar izrādēm, bet arī ar Skolotāju dienai sacerēto „O kādas dāmas, o kādi zēni!’’, ar rekordlielo kavēto stundu skaitu, dziesmām pildītiem gaiteņiem un vienmēr sniegto palīdzību pasākumu vadīšanā gan lieliem, gan maziem. Mēs paliekam fotogrāfijās, skolotāju un skolasbiedru atmiņās, un mēs noteikti paliksim ikviena sirdī.

Krista: - Šos trīs gadus par labākajiem padara 12 spilgtas personības – pirmā atjaunotā teātra klase. Teātra klase – tāds neizprotams objekts, kas klejo Viesturskolas orbītā. Dzīvojam savā pasaulītē un svešos tajā neriskējam ielaist. Teātra klase ir labākais, kas ar mani ir noticis. Neesmu nožēlojusi ne sekundi no laika, kas pavadīts kopā ar šiem jauniešiem. Viesturskola ir tā vieta, kurā vienmēr atgriezīšos. Uz tikšanos, mana Viesturskola!

PAMATSKOLAS IZLAIDUMS 2014

 

      13. jūnijā  pamatskolas izlaidumā sveicām skolēnu teātra „Sprīdītis” dalībniekus no abām 9. klasēm: S. Šmidti, U. Vekteri, U. Plešu, D. Plešu, H. Dreimani, Z. Tiliņu, Z. Buliņu, A. Vasiļjevu, K. Zundu, M. Oļehu,S. S. Valdmani, M. Virsi, R. Kronbergu, K.R. Ērgli, R. Strazdīti, T. Kokenbergu, T. Īzaru, M. J. Rulli.  Paldies viņiem par darbu skolēnu teātrī, piedaloties un veidojot izrādes „Kristāla kurpīte”, „Īsa pamācība mīlēšanā”, „Smaragda pilsētas burvis” u. c.  iestudējumus! Mūsu teātra tradīcijas vidusskolā tālāk nesīs jaunā teātra klase, kuras sastāvā būs arī mūsējie- Mārtiņš, Ričards un Kārlis Rūdolfs.

Izrāžu maratons divu dienu garumā
2014. gada 7. maijā

   
      

             25. aprīlī Valmieras Viestura vidusskolā ieradās VII Latvijas bērnu un jauniešu teātru dalībnieki, lai divas dienas pavadītu īpašā teātra spēlēšanas un skatīšanās priekā. Piektdien ciemiņus pie skolas sagaidīja viesturiešu apsveikums dalībniekiem. Festivāla „...un es iešu un iešu!” idejas un piepildīšanas autors ir režisors Roberts Segliņš. Toreiz, skolas teātra „Sprīdītis” piecdesmitgadē, viņš, uzaicinājis draugu kolektīvus, izlēma, ka ir vajadzīga teātru pieredzes apmaiņa un savstarpējā bagātināšanās arī turpmāk. Un Valmiera pēc senas tradīcijas, kad te notika dramatisko kolektīvu skates, jau nākamajā gadā kļuva par atskaites punktu tiem jaunajiem teātra draugiem, kas vēlējās iegūt jaunu pieredzi un parādīt savus radošos meklējumus. Festivāla atklāšanā mājinieki atzīmēja, cik daudzveidīga ir kļuvusi dalībnieku ģeogrāfija. Ilggadīgajiem viesiem no Limbažiem, Dobeles, Jūrmalas, Rīgas un Valmieras pievienojušies kolektīvi no citām, pat vēl attālākajām vietām. Līdz ar lielo dalībnieku skaitu, rodas organizatoriskas problēmas, kas tuvākajos gados būs jārisina. Rīgas Centra humanitārās vidusskolas teātra studija „Spogulis” un režisore Irēna Bauma sveica festivāla saimniekus – skolēnu teātri „Sprīdītis”- ar īpašu dāvanu - vītolu, kas tiks iestādīta pie skolas kā simbols tam, ka festivāls sasniedzis skolnieka gadus.

            Festivāla izrādes bija ļoti daudzveidīgas – latviešu autoru Hermaņa Paukša, Anšlava Eglīša, Andra Zeibota lugas. Skatītāju uzmanību saistīja jaunās autores Rasas Bugavičutes luga „Fermāta” pamatskolas „Rīdze” jauniešu teātra „Mēs” iestudējumā. Dramaturģe labi pazīstama kā R. Blaumaņa darbu „Raudupiete” un „Purva bridējs” dramatizējumu autore. Šogad pasaulē atzīmē V. Šekspīra 450 gadu jubileju. Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” teātra nodaļa šim nozīmīgajam notikumam bija veltījusi izrādi „Laikiem pāri”, kurā sastopas Šekspīra lugu varoņu jūtas un piedzīvotais ar mūsdienu skatītājiem. Jūrmalas Valsts ģimnāzijas teātris „I.B.” parādīja V. Šekspīra lugas „Kā jums tīk” savdabīgu interpretāciju, lugas darbību pārceļot uz XX gs. 20. -30. gadiem. Vēl divi jūrmalnieku iestudējumi - pašu jaunrades darbi - „Harmonija” un „Misters X” risināja skolu jauniešu dzīves problēmas. Komiskais stils ar krietnu humora devu dominēja Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas drāmas pulciņa izrādē „Burbuļmātes prieki un bēdas” un Liepājas teātra studijas „Karlsona bagāža” Rutku Tēva komiskās spēles iestudējumā „Inteliģentās meičas”.

            Šogad mazie skatītāji varēja gūt pozitīvas emocijas, iepazīstoties ar bērnu izrādēm „Pifa piedzīvojumi” (Dobeles teātris „Pitons”), „Makss un Morics” (Valmieras sākumskolas teātris „Karamele”), kā arī noskatoties Liepājas leļļu teātra „Pifs” izrādes „Mazais princis” un „Pankūku feja”. Radoši meklējumi atklājās Limbažu skolēnu teātra „Kriksis” K. Skalbes pasakas „Kaķīša dzirnavas” savdabīgajā lasījumā un kustībās. Izrāde iepriecināja gan lielos, gan mazos skatītājus ar stila tīrību un vārda spēku. Olaines jauniešu teātra studija „Oda” ar izteiksmīgu spēli un tautasdziesmu skanīgumu pierādīja, cik mūsdienās aktuālas ir tautas dainu atziņas. Šis darbs ieguva vislatviskākās izrādes nosaukumu. Jaunā režisore Madara Griba pirmoreiz atvedusi savu kolektīvu uz festivālu, bet pati pirms gadiem bijusi kā festivāla dalībniece Dobeles teātrī „Pitons”, kur viņa ieguva lielu teātra skolu pie režisores Velgas Līces.

                  Festivāla izrādes ar lielu izturību un profesionālu skatījumu vēroja eksperti, kuru uzdevums bija piešķirt interesantākajam šīgada iestudējumam ceļojošo balvu –Sprīdīša stabulīti. Režisore Dace Liepeniece festivāla izskaņā atzīmēja, ka bērnu un jauniešu teātru spēks un enerģētika pieaug ar katru gadu un to vajadzētu plašāk izmantot visas valsts mērogā. Režisore Dace Jurka apliecināja gandarījumu par redzēto. Viņa vēlēja režisoriem radošu, interesantiem meklējumiem piepildītu laiku līdz VIII festivālam un jaunajiem aktieriem lielu drosmi un vēlēšanos kāpt uz skatuves. Valmieras Drāmas teātra režisors Mārtiņš Eihe, pasniedzot Atzinības rakstus dalībniekiem, ieteica nekļūt pārāk lepniem, bet uztvert to kā avansu tālākajai talanta attīstībai. Tad varētu cerēt, ka kāds festivāla aktieris nākotnē kļūs par profesionāli. Par VII festivāla labākajām izrādēm pēc ilgstošas domu apmaiņas tika atzītas divas - pamatskolas „Rīdze” jauniešu teātra studijas „Mēs” izrāde „Fermāta” (rež. L. Smildziņa) un Valmieras Viestura vidusskolas teātra „Sprīdītis” izrāde „Lepnums un aizspriedumi” (rež. R. Segliņš un I. Ramute).

            Ļoti saspringts bija Jauniešu žūrijas darbs. Tās nominācijas bija ļoti pārdomātas un argumentētas. Valmieras sākumskolas izrāde „Makss un Morics” (rež. A. Ziņģīte) saņēma nomināciju par labāko bērnu izrādi, Valmieras 5. vidusskolas izrāde „Spēle ar brāļiem” (rež. S. Adamoviča un L. Kliesmete) – par intriģējošāko izrādi, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas drāmas pulciņa izrāde „Burbuļmātes prieki un bēdas” (rež. A. Ziņģīte) par labāko sadzīvisko ainu atspoguļojumu, Viestura vidusskolas teātra „Sprīdītis” iestudējumi „Kristāla kurpīte” (rež. R. Segliņš, horeogrāfe A. Degle) par labāko horeogrāfiju un izrāde „Lepnums un aizspriedumi” (rež. R. Segliņš) par grandiozāko izrādi festivālā. Pamatskolas „Rīdze” jauniešu teātra studijas „Mēs” izrāde „Fermāta” (rež. L. Smildziņa) saņēma labākās festivāla izrādes nosaukumu Jauniešu žūrijas vērtējumā.

            Gan eksperti, gan Jauniešu žūrija noteica veiksmīgākos galveno lomu un otrā plāna lomu tēlotājus izrādēs. Viņu vidū arī mūsējie no skolēnu teātra „Sprīdītis”: Kristiāna Runce – Elizabetes lomas tēlotāja izrādē „Lepnums un aizspriedumi” (gan ekspertu, gan jauniešu vērtējumā), Rūdolfs Vētra Karaļa lomā un Kārlis Ērglis marķīza Padetruā lomā izrādē „Kristāla kurpīte”.

                 Nobeigumā režisors Roberts Segliņš pateicās visiem festivāla dalībniekiem par darbu, izturību un spēlētprieku, kas parādījās divu dienu izrāžu garajā maratonā. Ekspertiem tika dāvātas Sprīdīša ceļasomas ar vēlējumu, ka viņi tiks laipni gaidīti ciemos nākamā festivāla izrāžu parādē.

Māris Lapsiņš

 (Laikraksts "LIESMA" 06.05.2014.)