Ciemos “Urgas” pansionātā
“Neviena labestīga rīcība, nav svarīgi, cik maza, nepaliek nepamanīta,” – tā sacījis sengrieķu fabulists Ēzops. Un pat pēc vairākiem tūkstošiem gadu šie vārdi nav zaudējuši nozīmi. Darīt labu, kaut arī kaut ko pavisam nelielu, nozīmē kļūt labākam pašam.
Mazie viesturieši un brašas, atsaucīgas mammas – šoferi no 2.a klases turpina darīt labu, iepriecinot vecos ļaudis aprūpes namā “Urga” Braslavas pagastā. Šī nav pirmā sadarbības reize ar te mītošajiem vecajiem ļaudīm. Ir tik patīkami, ka mūs tur zina un atceras! Ziemassvētku gaidīšanas laikā darinājām apsveikuma kartiņas, bet šoreiz turp devāmies paši. Līdzi ņēmām galda spēles un pavadījām kopā laiku, tās spēlējot.
Liels prieks bija par to, ka vecie ļaudis ļāvās ne tikai ierastu spēļu spēlēšanā, kā piemēram – riču raču, domino, dambrete vai šahs, bet labprāt piekrita izmēģināt arī mūsdienīgākas spēles. Daži no viņiem bija tik priecīgi, ieraugot bērnus, ka nemetās spēļu spēlēšanā, bet izbaudīja laiku, vienkārši mazos viesturiešus vērojot ar priekpilniem skatieniem, jo, kā zinām, šādās iestādēs ikdiena paiet diezgan “pelēki”. Tādēļ bērnu rosība, čalas un smaidi kaut uz mirkli “izkrāsoja” ierasto dienas ritmu.
Ir neizsakāma laime dzirdēt bērnus jautājam: “Skolotāj, kad mēs tur vēl aizbrauksim?” Tas nozīmē, ka bērni ir iejūtīgi, sirsnīgi un saprot, ka darot labu, paši kļūst par labākiem cilvēkiem, par cilvēkiem, kuri nebūs vienaldzīgi. Lepojos ar ikvienu savu mazo viesturieti, kurš piekrita braukt līdz! No sirds esmu pateicīga saviem klases vecākiem!
Lai labais vairojas!
2.a klases audzinātāja Vineta Zariņa
