Aizvadīti PUMPURS projekta “Sarunas daba – izaugsmes ceļš” pirmie pārgājieni. 21.-22.maijā un 28.-29.maijā tika aizvadīti pirmie projekta “Sarunas dabā – Izaugsmes ceļš” pārgājieni.
21.-22. maija devāmies pirmajā pārgājienā maršrutā Valmiera – viesu nams “Caunītes”. Laiks mūs nelutināja un jau pirmajā dienā lietus pārstāja līt tikai ap plkst. 21.00. Jauniešiem tas bija īsts piedzīvojums gan mentālā, gan fiziskā ziņā. Taču, neskatoties ne uz ko, pirmās dienas vakarā tika uztaisītas vakariņas un jaunieši piedalījās izaugsmes nodarbībā un vēl arī nakts spēlē. Nometne tika iekārtota atpūtas vietā “Sietiņiezis”. Jauniešiem pašiem bija jāiekur ugunskurs un jāgādā malka, kā arī naktī jāveic nakts sardzes – dežūras pienākumi, kur katram tika iedalīts naktssardzes laiks. Otrā diena bija ne mazāk aizraujoša, jo no rīta bija jānovāc nometne un rīta saulītē jāizžāvē viss, kas bija slapjš. Pārgājienu pabeidzām viesu namā “Caunītes”, un visi laimīgi un noguruši atgriezās savās mājās. Par pārgājiena veiksmīgo norisi atgādina WhatsApp īsziņas no pārgājiena grupas čata: Jēkaba Emīla mamma: “Milzīgs paldies par fantastisko pasākumu! Jēkabs nespēj vien dalīties piedzīvojumā”; Aksela mamma: “Paldies par organizēšanu! Dēls priecīgs un teica, ka vadītāji forši.”

Savukārt 28.-29. maijā norisinājās projekta “Sarunas dabā – Izaugsmes ceļš” otrais pārgājiena posms no viesu nama “Caunītes” līdz Cēsīm. Arī šajā posmā bija savi izaicinājumi un piedzīvojumi. Veiksmīgi visi no rīta nokļuvām starta punktā un sākām pārgājienu. Plānotā pusdienu vietā “Jāņarāmis” veicām dažādus komandas veidošanas un saliedēšanas uz devumus un paēdām gardas pusdienas. Bet pēc pusdienām sākās īstie piedzīvojumi, pirmkārt, jau trošu tilts pār Gauju un tālāk tam sekojošais pārgājiens par pilnīgi neskartu mežu. Nokļūstot Vecgaujas teritorijā pie Ramatu klintīm, paveras ļoti ainaviski skati, taču daba šeit ir mežonīga, un mūsu grupai vairākas reizes ir jāpārvar purvaina teritorija. Grupas puiši pat uztaisīja improvizētu baļķu tiltu, lai tiktu pāri slapjākajām vietām. Neiztika arī bez saslapināšanās, taču tas ir savs šarms mežonīgajiem pārgājieniem. Arī stāvais takas kāpiens blakus Ramatu klintīm nevienu neatstāja vienaldzīgu. Pēc tam cauri mežam grupa devās uz Ērgļu klintīm, kur paveras ļoti skaisti skati uz Gaujas senleju. Un šeit sākās pēdējais piedzīvojums – Aklo vadīšana pa reljefainām takām gandrīz līdz nometnes vietai atpūtas vietā “Pie Gaujas”. Tur mēs pavadījām neaizmirstamu vakaru, pildot uzdevumus, atpūšoties, gatavojot ēst un piedaloties nakts uzdevumā. Nākamā diena sākās ar skaistu rītu, tika novākta nometne un varējām doties ceļā uz
Cēsīm. Cēsīs paēdām pusdienas un vēl pats pēdējais piedzīvojums – Cēsu pils apmeklējums – un tad jau mājupceļš uz Valmieru. Dažas atziņas no bērnu mammu sūtītām ziņām: Patrīcijas mamma: ”Paldies, par jauko pārgājienu! Bērns, lai vai piekusis, bet ar pozitīviem iespaidiem!”; Dāvida mamma: ”Izskatās, ka pārgājiens ir izdevies….Dāvis guļ “kā nosists””.
Līdz ar to pirmie divi posmi projektam veiksmīgi aizvadīti un gatavojamies nākamajiem diviem ne mazāk interesantajiem pārgājieniem.

Projekta vadītājs Gatis Kalniņš un skolas koordinatore Iveta Upīte