Stāsts par miglas rītu, skopo gliemežvāku kolekciju un jūras krastā atrasto prieku.
Kad neuzvar pie tāfeles piestiprinātās ,,Prāta vētras” idejas, bet tomēr 9.a klases skolēni ļoti vēlas ,,noķert” +23 grādus septembrī, vienā naktī rodas ideja :,,Braucam uz jūru!”.
Autobusā domās skan I. Busuļa ,,Miglas rīts”, arī Veczemju klintis un 6 m augstais stāvkrasts sagaida dūmakaini noslēpumains kā spoku filmā.
9 kilometri gar jūras krastu ir rosīgi, izzinoši un pētnieciski, jo rokās dabaszinību skolotājas S. Balodes uzdevums – pētīt augus, gliemežvākus un medūzas, svarīgi arī novērtēt, cik tīra vai piesārņota Baltijas jūras piekraste.
Apzināmies, ka esam Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā un ka atrastās zilganās meldras un parastās niedres drīkstam tikai fotografēt, gliemežu kolekcija šoreiz skopa, bet medūzas neizdodas atrast.
Secinām, ka atpūtnieki, baudot vasaras sauli un peldes, atbildīgi rīkojušies, neatstājot jūras piekrastē atkritumus. 9 km posmā atrodam tikai 1 plastmasas maisiņu, pudeles korķīti, dažus izsmēķus un skārda bundžu. Jā, tieši tik priecīga ziņa!
Bet īstais stāsts šajā pārgājienā tomēr par 9.a klasi – mūsu smiekliem, saslapinātajām biksēm, akmens piramīdu krāvumiem, ugunskurā ceptajām desiņām, zēnu sarūpētajiem kārklu iesmiem, trako peldi ar šļakstīšanos un tautas bumbas turnīru, kur katrai meitenei dotas 2 dzīvības. Nu savējie sapratīs!
Paldies Rolanda Buša mammai, viņa pārgājienos vienmēr mūsējā!
Lai kopā piedzīvotais spēcina paveikt skolas darbus!
9.a klases audzinātāja Maira Tiltiņa
