2.a klase ieskandina Latvijas svētku mēnesi ar latviešu rotaļdejām un “Maizes mājas” apmeklējumu
31.oktobrī, K.Barona 190 gadu jubilejas dienā, 2.a klase “Latvijas skolas somas” ietvaros apmeklēja vienu no skaistākajām Cēsu novada zemnieku saimniecībām “Krūmiņi”, zināmu kā “Maizes māju”. Vietu, kur sastopas latviešu tradīcijas, saimnieces un saimnieka sirsnība, darba tikums un maizes stāsts, patiess, gards un sātīgs.
Izkāpuši pieturā “Leokādijas”, skolēni uzsāk savu mazo kultūrpārgājienu. Pa ceļam vairākas dabas pieturas: “Esi kluss un pavēro bērza lapu deju!”, “Migla ir nokrišņi ne tikai mācību grāmatā”, “Še, re kur dadzis vēl spītē aukstumam un zeltslotiņa grāvmalā, izrādās ir invazīva”. Aplūkojuši lauku ainavu, saprotam, ka laukos ielu nosaukumu nav un ceļš ar tāds līkumots kā zīļu josta.
Izgājuši cauri ozolu alejai, kas stāv kā braši sargi no sentēvu laikiem, nokļūstam “Maizes mājas” sētas pagalmā, kur sagaida pati saimniece, tik siltu sirdi kā ceptie pīrādziņi, ko izcepām.
Saimnieces un saimnieka apčubināti, piedzīvojām maizes stāstu pa īstam, izcepām tik gardus pīrādziņus, ka kusa uz mēles. Izdziedājām tautasdziesmu, izdejojām rotaļdejas, uzzinājām katra grauda spēka dziesmu. No auzām līdz rudziem. Tik dzīvi, tik patiesi stāsti raisījās no saimnieces pūra. Atraduši savu spēka zīmi, kas nu kuram – Jumis, Māras zīme, Jāņa zīme, Ūsiņš utt, noskandējuši tautasdziesmu, tikām aicināti klētiņā, būt kopā un baudīt pašizceptos gardumus ar saimnieces sarūpēto piparmētru tēju.
Laimīgi, paēduši un piepildīti ar šīs lauku sētas burvību, devāmies mājup! Kaut kas mierīgi kluss bija ielijis lielās un mazās sirdīs, un mēs zinājām, ka maizīte mīl klusumu!
Sākumskolas skolotāja Inga Grīnbauma
