Lai veicas tālākos dzīves ceļos, absolventi!

2020. gads… Tā vien šķiet, ka šis ir bijis un būs lielu pārmaiņu laiks. Arī Viesturskolai. 2020. gadā Viesturskola piedzīvoja tik ļoti gaidīto atgriešanos atjaunotajā skolas ēkā, pirmo reizi vispārizglītojošo skolu vēsturē piedzīvoja attālināto mācīšanos, kā arī pasniedza atestātus par vispārējo vidējo izglītību  2020. gada absolventiem izlaidumos, kuros jāievēro ieteiktie distancēšanās ierobežojumi pasaulē esošās situācijas dēļ. 

Lai kādas būtu pārmaiņas, kuras nesis 2020. gads, sirsnība, pateicība un gandarījums nemainīgi piepildīja 12. klašu izlaidumus 25. jūlija dienā. Sajūtās par pavadīto laiku Viesturskolā un emocijām, no skolas atvadoties, dalījās Valmieras Viestura vidusskolas absolventes Sabīne Ķestere, Izolde Bernadeta Ozoliņa un Līva Ejuba.

Viesturskola man vienmēr ir saistījusies ar māju sajūtu. Šīs skolas pagalmā iemācījos braukt ar velosipēdu, nācu ziemā braukt ar ragavām no kalniņa un vēlāk arī uzsāku skolas gaitas. Arī pēc četriem citā skolā pavadītiem gadiem atgriezos atpakaļ, jo, kā teica Sprīdītis: “Nekur nav tik labi, kā mājās!”

Lai gan absolvēšana nozīmē to, ka man vairs šeit nebūs jāatgriežas ik dienu, Viesturi vienmēr saistīsies ar daudzām labām atmiņām, un man būs prieks šeit atgriezties uz jaunākā brāļa skolas pasākumiem! Paldies skolotājiem un arī klasesbiedriem, kas padarīja ikdienu krāsaināku un iemācīja gan skolas gudrības, gan dzīves vērtības!

Valmieras Viestura vidusskolas absolvente

Sabīne Ķestere

Viesturskola… Vieta, kas bijusi manas otrās mājas 12 gadus. Tiešām otrās mājas, jo Viesturos pavadīts patiesi daudz laika – pilnveidojot zināšanas, iegūstot lielu pieredzi skolēnu pašpārvaldes darbā, kāpjot uz skatuves un pārvarot bailes, griežoties dejā skolas ballēs, iegūstot patiesus draugus, pieaugot un mainoties.  Šī skola manā sirdī vienmēr būs īpašā vietā, jo tā ir neaizmirstama ar savu silto atmosfēru, radošo vidi un spilgtajām personībām. Varu teikt, ka šeit sevi ir iespējams izpaust daudzveidīgi, kas ir svarīgi jaunam cilvēkam, kura personība tikai veidojas.

Šie 12 gadi ir bijuši piepildīti ar iespējām un piedzīvojumiem, ko man ir sniegusi mana izvēle – būt Viesturietei.  Esmu sapratusi, ka dzīvē mēs vienmēr atrodamies īstajā vietā, īstajā brīdī, tikai nedrīkst nobīties un nepieklauvēt pie durvīm, kas patiesi piesaista un interesē. Šobrīd, atskatoties uz skolas gadiem, saprotu, ka jau sākumskolā tikām virzīti augstu un audzināti ar stingru, tomēr arī sirsnīgu roku, par ko vēlos pateikties manai pirmajai klases audzinātājai Inetai Krieviņai, kura caur mācību stundām, svētkiem un klases ekskursijām deva stingrus pamatus tālākai dzīves platformas attīstībai. Atceros, kā 5. klasē, nokļūstot “lielās” skolas telpās, kur mācās arī vidusskolēni, jutos īpaši, jo dzīvē sākās jauns posms – pamatskola, kā laikā piedzīvots patiesi daudz emociju un pārmaiņu. Skolas balles, olimpiādes, teātra iepazīšana, klases priekšnesumu veidošana – tas viss bija liela sastāvdaļa no pusaudžu gadiem, kad tik svarīgi ir sevi izpaust dažādās jomās, lai sajustu, kas tad īsti ir sirdij tuvākais. Es novērtēju mūsu skolotāju atbalstu, prasības un draudzīgo attieksmi, kas nenobaidīja no skolas dzīves un ļāva izbaudīt arī brīvo laiku pēc skolas, jo slodze bija tik liela, lai varētu sabalansēt brīvo laiku ar mācībām. Atceros, ka pēc pamatskolas beigšanas man nemaz nebija jautājumu vai lielu pārdomu, kur doties tālāk, jo Viesturi manā sirdī bija tik tuvi. Ar sajūsmu devos iesniegt dokumentus vidusskolā, matemātikas klasē. Vidusskolas gadi paskrēja patiesi ātri, bet piepildīti. Šobrīd, atskatoties uz 10. klases Zinību dienas klases kopbildi, ir skaisti redzēt, kā katrs ir izaudzis un izmainījies gan ārēji, gan iekšēji… Vēlos teikt sirsnīgu paldies mūsu klases audzinātājai Inesei Barcei, kura mūs mudināja kāpt vēl augstāk, atbalstīja, kā arī mācīja arī patstāvību, jo ar padomu palīdzēja tikai tik daudz, cik vajadzēja, un ļāva mums pašiem tikt galā ar dažādām problēmām. Paldies vēlos teikt arī pārējiem skolotājiem par ieguldīto darbu un kopā piedzīvoto. Šajos gados ir bijuši vairāki brīži, kad esam sasnieguši patiesi daudz. Ja gan no skolotāja, gan skolēna puses tiek ieguldīts darbs, sasniegt var ļoti daudz, tikai jānotic saviem spēkiem.

Šo rakstot jau varu dēvēt sevi par vidusskolas absolventi, jo pirms dažām dienām izsoļoju no Valmieras Viestura vidusskolas kā prieka un lepnuma pilna Viesturiete. Lai arī neierastos apstākļos, šī gada izlaidums bija patiesi īpašs un krāšņs. Iespējams, ka tieši ierobežotais viesu daudzums to padarīja privātāku un patiesāku, jo emocijas, ko šajā dienā piedzīvoju, bija patiesas un neaprakstāmas. Izlaidums, kā jau Valmieras Viestura vidusskolai, bija ar māksliniecisku pieskārienu un humora devu. Tikai nākamajā rītā pēc izlaiduma manī parādījās sajūta, ka šis posms ir noslēdzies, klasesbiedri vairs nebūs redzami katru dienu, ikdienas dzīve vairs nebūs tāda, kā pierasts… Tomēr šīs sajūtas nebija skumjas, bet gan skaistas, jo man ir patiess prieks par laiku, kas piedzīvots šeit  – . Ar aizrautību varam doties tālāk, jo katras beigas ir jauna posma sākums. Uz tikšanos salidojumā, mana Viesturskola!

Valmieras Viestura vidusskolas absolvente

Izolde Bernadeta Ozoliņa

Valmieras Viestura vidusskola – skola, kur attīstīties un augt! Nevienu brīdi nenožēloju, ka izvēlējos vidusskolas gadus pavadīt šeit, teātra klasē.
Mācoties teātra klasē, Tu nokļūsti līderu kolektīvā un tik dažādu personību ielokā, ka spēj tikai iegūt un smelties visu to labo, ko katrs esam atveduši no visādām Latvijas malām. Piebalgas patriotismu, Jelgavas spēku, Allažu sirsnību, tā varētu turpināt vēl…
Skola sagaidīja ar jaunu skolotāju kolektīvu. Tie noteikti bija un būs paši atsaucīgākie skolotāji. Nekad nelika vilties un apšaubīt viņu spējas, nekad neatteica palīdzību. Vienmēr varēja meklēt mierinājumu un draudzīgas sarunas pat grūtākajos brīžos, skolotāji kļuva par draugiem. Vadība nebija kaut kas, no kā jābaidās, vienmēr varēja mierīgi, bez bailēm vērsties pēc atbildes problēmjautājumos.
Skola deva iespējas doties viesizrādēs un gūt pieredzi apbraukājot tik dažādas Latvijas vietas, kur savu mācību darbu – izrādes – varējām atrādīt pavisam citai publikai. Arī valmierieši alka pēc kultūras devas no viesturiešiem, spējām arī viņus priecēt dažādos pasākumos.
Daloties savās sajūtās ar ģimeni, biju pārsteigta, ka izlaidumā tik ļoti raudāju no prieka. Tas nozīmē, ka šī skola 3 gadu laikā patiesi ir radījusi viesturietes garu manī. Paldies par to! Tik daudz jauku atmiņu un brīžu, par ko pateikties un atcerēties, paldies!

Valmieras Viestura vidusskolas absolvente

Līva Ejuba

Vairāk fotogrāfiju no izlaidumiem apskatāmas galerijās.