24. un 25. aprīlī Valmieras Viestura vidusskolā norisinājās XIX Latvijas bērnu un jauniešu teātru festivāls “..un es iešu un iešu!”. Šajā divu dienu teātra piedzīvojumā piedalījās vairāk nekā 800 dalībnieku, un uz skatuvēm tika parādītas 52 izrādes, kas sagādāja prieku plašai auditorijai dažādos vecumos – kā pieaugušajiem, tā jauniešiem un arī pašiem mazākajiem skatītājiem.
Piedzīvotajā dalās Valmieras Viestura vidusskolas 11.b klases skolniece, festivāla jauniešu žūrijas dalībniece Lāsma Brūvere:
“Man bija lieliska iespēja festivāla laikā iejusties trīs lomās: skatītāja, festivāla dalībniece un jauniešu žūrijā. Festivāla dienās redzēju daudz dažādu izrāžu, kas bija paredzētas gan sākumskolas posmam, gan mana vecuma jauniešiem. Ar katru redzēto izrādi jutu lielu gandarījumu un vienlaikus pārsteigumu par to, kā gan zināmi, gan iepriekš nedzirdēti stāsti un pasakas tiek pasniegti visdažādākajās interpretācijās un cik daudz darba un laika ir ieguldīts, lai taptu baudāmas un kvalitatīvas izrādes.
Esot jauniešu žūrijā, man bija jāapmeklē un jāvērtē daudz izrāžu. Bija ļoti sarežģīti vai pat šķita neiespējami izlemt, kurai izrādei vai režisoram pasniegt gada apbalvojumu. Katrai izrādei bija savs stāsts vai vēstījums, ar kuru tā tika rādīta uz skatuves. Vērtējot un analizējot redzēto, varēju vien priecāties, cik talantīgi ir jaunieši visā Latvijā un cik kvalitatīvus iestudējumus spēj radīt skolēnu teātra kolektīvi.
Tāpat man bija iespēja otrajā festivāla dienā ar savu teātra pulciņa kolektīvu, Valmieras Viestura vidusskolas teātra “Sprīdītis” 6.–12. klašu grupu, rādīt mūsu sagatavoto izrādi “Mazā princese”. Izrādes laikā iejutos sev piešķirtajā lomā, lai nestu mūsu stāstu, iepriecinātu skatītājus ar paveikto un ļautu izjust to prieku, ko mums sagādā atrašanās uz skatuves.
Neskatoties uz žūrijas pienākumiem un pašas dalību festivālā, man bija papildu laiks apmeklēt izrādes, kuras vēlējos noskatīties bez vērtēšanas tabulām rokās. Skatoties tās, jutu laimi, nevarēju pārstāt smaidīt un no sirds izsmieties vai sajust kamolu kaklā un asaru ritot pār vaigu.
Pieredze teātra festivālā man bija neaizmirstams piedzīvojums, kas ar katru gadu nes jaunas atmiņas. Novēlu ikvienam gūt iespēju apmeklēt bērnu un jauniešu teātru festivālu Viesturskolā, lai izbaudītu atmosfēru, ko rada skolēni, kuri sabraukuši no visas Latvijas, lai kopā ar domubiedriem priecētu skatītājus ar krāšņām, kvalitatīvām un sirsnīgām izrādēm!
Paldies Valmieras Viestura vidusskolai par dāvāto iespēju piedalīties festivālā, gūto pieredzi un neaizmirstamajām atmiņām!”
Galvenais festivāla mērķis ir veicināt bērnu un jauniešu teātru attīstību, motivēt radīt kvalitatīvas un mobilas izrādes bērniem un jauniešiem, piedāvājot dažādu žanru iestudējumus, kā arī sekmēt teātru režisoru profesionālo pilnveidi, veicinot savstarpējo pieredzes apmaiņu.
Festivāla laikā jauniešu žūrija piedzīvoja un novērtēja katru teātra izrādi, katras dienas izskaņā nosakot veiksmīgākos iestudējumus un labākos aktieriskos sniegumus.
Pirmajā festivāla dienā tika piešķirtas nominācijas:
Otrajā festivāla dienā tika piešķirtas nominācijas:
Festivāla organizatori saka paldies par sadarbību Valsts izglītības attīstības aģentūrai un Valmieras novada pašvaldībai. Paldies festivāla atbalstītājiem un draugiem – īpašo specbalvu idejas slīpētājam un izstrādātājam Guntim Tarbunam, restorānam “Akustika”, ziedu veikalam “Amarillis”, dizaina un drukas pakalpojumiem “Artifex”, “Rūjienas saldējumam”, konditorejai “Saules kliņģeris”, SPA salonam “Līga”, tirdzniecības centram “Valleta”, Valmieras kultūras centram, AS “Valmieras Piens”, “Valmieras teātrim”, SIA “Valmiermuižas alus”, kancelejas un biroja preču veikalam “Vidzemes papīrs”, ģimenes picērijai “Vīnkalni”, dabīgajam minerālūdenim “Water 885”.
Paldies visiem, kuri nāca un skatījās, bija kopā un piedzīvoja teātra emocijas, radošumu un jaunās paaudzes talantu spēku klātienē!
Festivāls ir lielisks pierādījums tam, ja kaut ko patiesi vēlas, tas notiek. Un šis festivāls spēj dzīvot, jo ir, kas patiesi vēlas.
Uz tikšanos XX Latvijas bērnu un jauniešu teātru festivālā “…un es iešu un iešu!”
