Mēs tagad zinām, kā notika 731. soļa skaitīšana

Stāstījums par 11.a klases tikšanos ar Valmieras drāmas teātra aktieri Akselu Aizkalnu 10.maijā.

Gatavošanās:

1. Izlasi Fjodora Dostojevska romāna “Noziegums un sods” fragmentu, kas atrodams mācību grāmatā.
2.  Noskaties visus videoklipus, kas publicēti vdt.lv par izrādi “731.solis”, izlasi informāciju.
3. Esat visi redzējuši izrādi “dzīvajā”, katrs sagatavo jautājumus, ko vēlas vaicāt aktierim.

Emocijas:

entuziasms; enerģija; prieks; sajūsma; neziņa; vēlme neaizbaidīt uz neatgriešanos aktieri, kā visus iepriekšējos lekciju vadītājus mūsu klases klusēšanas dēļ; pārsteigums par to, cik daudzi bija ar ieslēgtām kamerām (parasti tik daudz seju var ieraudzīt tikai matemātikas tiešsaistes pārbaudes darba laikā).

Tikšanās:

Mēs aktierim bijām iesūtījuši tik daudz jautājumu, ka tikšanās ilga vienu stundu un divdesmit minūtes. Bija lieliski runāties ar kādu no “ārpasaules”, vēl pie tam ar mums saistošas nozares pārstāvi. 

Uzzinājām gan par to, kā ir būt aktierim, cik daudz smaga darba ir jāiegulda izrādes tapšanā, par lomu dalīšanu, cīņu ar savu iekšējo “es”, izrādes tapšanas soļiem, kā arī par attiecībām ar režisori Indru Rogu.

Paši aktieri izrādes “731.solis” tapšanas laikā bija devušies uz Sankt-Pēterburgu, lai dzīvē spētu izjust romānā attēloto vietu, tās garšu un esamību, lai spētu spēcīgāk iejusties tēlā un to izprast. 

Tikšanās viesis Aksels Aizkalns, kurš izrādē attēloja galveno lomu, ar lielu entuziasmu stāstīja par vēlmi tēlot tieši galveno varoni Raskoļņikovu. Spīdoši varēja sajust saikni, kas valdīja starp aktieri un viņa varoni.

Aktieris arī mūs iedrošināja nepazaudēt pārliecību par sevi, tiecoties uz saviem mērķiem – ja kaut ko vēlies, kaut arī mērķi ir ļoti lieli – jebkurš var tos sasniegt. Galvenais ir būt pašam un par to ne mirkli nešaubīties.

Mūsu sarunas aizkulišu garšīgākie graudi:

“Aktieris ir līdzautors, nevis cirka mērkaķis uz krēsla, kam saka, ko darīt.”

“Mērķis attaisno līdzekļus.”

“Izveidot savu gaumi un turēties pie tās, jo nākotnes burzmā var apjukt un pazaudēt sevi.” (tā ir atbilde uz jautājumu – Kādus padomus tu varētu dot topošajiem aktieriem?)

“Ir zilonis telpā, un neviens par viņu nerunā.”

Paldies skolotājai Andrigai Lozdai par brīnišķīgās tikšanās iespējamību ar aktieri Akselu Aizkalnu, paldies aktrisei Ievai Barkānei!

Paldies pašam skatuves māksliniekam par sava laika ziedošanu un mūsu klases uzņemšanu.

Elīza Keidena (11.a klase)