Alfons Trīcvaidziņš

Alfons Trīcvaidziņš ir, kā mēdz teikt, nelaimes putns. Pat skolotāji nosmīn, kad izdzird šo uzvārdu, par klasesbiedriem nemaz nerunājot. Pat viņa papagailis  nav iemācāms ne runāt, ne atsaukties uz kādu komandu. Taču Alfons ir stipra rakstura cilvēks. Viņš daudz kam tiek pāri.

Viesturskolā pirmizrāde – G. Holca-Baumerta “Alfons Trīcvaidziņš”. Izrāde  sāka tapt jau mācību gada sākumā. Veidojām etīdes  par aprīļa jociņiem, pazaudētām maskām un dzīvnieku dresēšanu, bet tad mums iedeva grāmatas fragmentus un īstā izrāde sāka tapt. Cītīgi strādājām pie katras kustības un intonācijas, kolektīvi centāmies saprast, kādi vārdi tiek dziedāti izrādes dziesmu ierakstos. Trīs Alfoni Trīcvaidziņi stāstīja savu stāstu par to, cik sarežģīti ir būt bērnam ar tādu uzvārdu. Dumji joki, koši papagaiļi un vidusskolnieki, kuriem nācās iejusties desmit gadus vecu bērnu lomās. Publika smējās, mēs smējāmies, arī kritām uz zemes un pļaukājām viens otru, nedaudz pavilkām režisoru uz zoba un čukstējāmies kulisēs, lai neko no teksta nepiemirstu.

Tomēr beigām jābūt skaistām kā Skaistulim – devāmies rokās, platiem smaidiem dziedot “viss ir labi, un viss vēl var būt”, jo nekas nav labāks kā nospēlēt savu pirmo izrādi!

Alma Pumpure-10.a