Iespaidi par žetonvakaru

Notikums, kas mums visiem paliks atmiņā vienmēr. Gan sākot ar svinīgo daļu, kur saņēmām savus žetonus – piederības zīmi Viesturskolai, atskatījāmies uz pagājušajiem gadiem un pateicāmies skolotājiem un vecākiem, gan, protams, ar žetonvakara izrādi “Rūdolfa mantojums”, kur iekļāvām populārākos Blaumaņa darbus. Par to jāsaka paldies izrādes režisoriem – Robertam Segliņam un Inesei Ramutei – , kā arī pārējiem skolotājiem, kas deva padomus un iesaistījās izrādes tapšanā.

Lai arī cik daudz citi divpadsmitie vienmēr bija stāstījuši, cik žetonvakars ir lielisks un neaizmirstams kopā būšanas pasākums, tā patiešām to novērtēt ir iespējams tikai tad, kad paši to esam izjutuši un izdzīvojuši. Sajūta, ka viss patiešām notiks, parādījās neilgi pirms pasākuma, tikai tad, kad izrādi mēģinājām visu dienu. Un tāda neticība un sirreālisma sajūta bija gandrīz līdz pēdējam brīdim. Varbūt tas tādēļ, ka plānotais žetonvakars tika pārcelts divas reizes. Un pandēmijas dēļ mēs pat nebijām līdz galam pabeiguši nevienu citu izrādi un pabijuši uz skatuves skatītāju klātbūtnē. Bet viss izdevās lieliski, labāk nekā bijām cerējuši.

Nebijām iztēlojušies, ka abas divpadsmitās klases varētu tik saskanīgi apvienoties un pavadīt tik neaizmirstamu vakaru, vispār sagatavoties kam tādam, un tik pilnvērtīgi  sadarboties ar cilvēkiem, ar kuriem nekad nebijām kopā spēlējuši un kurus iepriekš pat vispār nepazinām. Piedzīvojām emociju pārpilnību, sākot ar to, ka mēģinājumos rezultāts šķita neaizsniedzams, regulāri kādai daļai neierodoties, bet pēc tam jutām lielu rosību pirms izrādes, kur izpalīdzējām cits citam, jutām patīkamu uztraukumu, jā, varbūt brīžiem tas bija bardaks ar pazudušiem rekvizītiem vai tērpiem vai stress pirms savas ainas, kad teksta galvā vairs nav, bet, izejot uz skatuves, katrs bijām jau savā tēlā, kaislīgi saspēlējāmies ar partneriem un atdevām maksimāli sevi visu, arī improvizējām un spēlējām līdzi, ja tas bija nepieciešams. Šoreiz  tiešām bija tā – viens par visiem, visi par vienu – tāda kopības sajūta nebija bijusi starp klasēm. Patiešām vienreizējs, neaizmirstams, emociju pilns vakars, kādu novēlam izbaudīt ikvienam!

Hanna Kalēja un Divpadsmitie