Jaunietis un politika

“Ikkatram no mums skolas laikā ir svarīgi apzināties, kādi vēlamies būt nākotnē, jo tas noteiks mūsu kvalitāti un darba kultūru, kā arī attiecības ar līdzcilvēkiem. Mūsu ceļš ir tikko sācies, tāpēc ir svarīgi meklēt, lai atrastu…’’ – ar tādu vēstījumu mani un citus jauniešus sveica tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ‘’Ēnu dienā’’.

Var teikt, mans pirmais pakāpiens politiskajā darbībā ir sācies tagad. Ja pirms gada man kāds sacītu, ka mani interesēs politika un es jau sēdēšu Saeimas deputāta krēslā, es pasmietos un atbildētu, ka tas tā noteikti nebūs, jo politika mani nesaista.

Pērnā gada nogalē Saeimā noritēja ļoti asas un spilgtas debates par sabiedrībai svarīgiem un nozīmīgiem jautājumiem, kas man nedaudz lika pasekot līdzi parlamentam un tā sēdēm. Tajā brīdī nodomāju, ka sagaidīšu likumu pieņemšanu un beigšu šo aizraušanos, taču tas tā nenotika. Laika gaitā es pamanīju, ka parlamentā ir daudz politisko spēku, kas darbojas savās interesēs un neņem vērā sabiedrības lūgumus, bet darbojas pret visām valsts vajadzībām un vērpj politiskas intrigas sev par labu. Es sapratu, ka, ja ne mēs, jaunieši, tad kurš cits cels mūsu nākotni turpmāk, tādēļ es nolēmu maziem solīšiem iepazīt šo profesiju.

4. aprīlī norisinājās ‘’Ēnu diena’’, kurā pirmo reizi piedalījos un ēnoju LR tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri. Šī diena man lika saprast, ka jā, tā ir tā sfēra, kurā vēlos darboties. Nākamā lieta, ko izdarīju – kandidēju 11. Jauniešu Saeimā un tiku ievēlēts, tāpēc 26. aprīlī devos uz Saeimas namu, kurā ar vēl 99 jauniešiem lēmām par mums svarīgām tēmām un izstrādājām deklarāciju. Šis projekts man deva iespēju ieskatīties dziļāk, kā strādā likumdevējvara. Tā nav podziņu spaidīšana reizi nedēļā, bet gan ļoti smags darbs komisijās, ko televīzijā bieži vien mums nerāda.

Lai pilnveidotu un sniegtu savas zināšanas par labu cilvēkiem un valstij, es iestājos un kļuvu par partijas ‘’Vienotība’’ Jaunatnes organizācijas biedru, atbilstoši tam, es darīšu visu, kas būs manos spēkos, lai turpinātu strādāt jauniešu interesēs un stiprinātu demokrātiju, solidaritāti un tiesiskumu mūsu zemē.     

Ar šo mans galvenais vēstījums jauniešiem ir nebaidīties un iet pretī saviem sapņiem, strādāt, smagi strādāt, bet nenogurt un tiekties līdz mērķim. Tad arī viss izdosies! Novēlu katram jaunietim atrast savu ceļu!

Dāvis Dzerkals, 11.a klase