Letiņi Vispasaules džamborejā

Aplama šķiet doma, ka skauti un gaidas satiekas tikai Latvijas mežos vai nodarbībās, tad, kad mēs kāpjam lidmašīnā un lidojam pāri laika zonām, lai vienotos ar tūkstošiem skautu no visas pasaules Dienvidkorejas rīsu laukā. 3 meitenes no Valmieras 4. skautu vienības, 3 nedēļas, 6 stundu laika atšķirība un miljoniem iespaidu – justs karstums, iegūts daudz jaunu draugu un pieredžu, uzšuvju iemainīts un skatu redzēts, pat notikusi evakuācija no laikapstākļiem. Sajūsma par 25. Pasaules skautu džamboreju (vispasaules nometni) burbuļo mūsos arī dienas pēc atgriešanās mājās.

30.jūlija vakars – mēs varējām tikai nojaust, kas sagaida nākamo 3 nedēļu laikā, ko pavadīsim ceļojot. Pat pusi ceļa vēl neveikuši, kad visur apkārt plūst jaunieši skautu kaklautos lielās rindās pie ceļazīmes uz Seulu – tas bija mūsu ilgi lolotais lielais mērķis. Nepagāja ne 2 dienas, un mēs jau gulējām Dienvidkorejas galvaspilsētā, latviešu bāleliņam neciešami karstā istabā, divstāvu gultās saspiesti 10 cilvēki istabiņā. Gaisa kondicionieris strādā tikai uz pusslodzi, moskītu līdzeklis izpūsts un vakariņās maizītes no netālu esošā veikaliņa – pirmais iespaids iespiedies ne pa jokam. Negulēta nakts, agrs rīts, puse dienas pavadīta rindā un 3 stundu brauciens, lai, iestājoties tumsai, mēs būtu nonākuši Dzeltenās jūras krastā, nometnē, kura būs mūsu mājas nākamās 12 dienas. Nu, tā mēs domājām.

Vienīgā motivācija mosties 5 no rīta un kāpt ārā no vakar vēlu saslietās telts ir vējainais gaiss pirms iesilst diena un skaistākais saullēkts otrpus pasaulei. Mums bija nepieciešamas vairākas stundas, lai pārvietotos pa teritoriju, kas lielumā gandrīz puse Valmieras. Ar nevienu festivālu nav salīdzināma šī nometne – ne lielās cilvēku masas no 158 valstīm, ne paslēpes ar Āzijas sauli, ne ekstrēmās aktivitātes, ne arī iespaidīgie koncerti, ko piedzīvojām mēs – 43 000 dalībnieku. Pēc pāris dienām radās sajūta, ka esam apceļojuši visu pasauli, satiekot daudz citu jauniešu, daloties sarunās un jokos vai ar uzšuvēm un piespraudēm, ko paņemt kā suvenīru.

Atklāšana – sajūtas kā olimpiādē, kad nometnē, kopā ar visiem pasaules karogiem, tiek ienests Latvijas karogs.

Kad mēs jau bijām pieraduši pie jaunajiem apstākļiem un gatavi nedēļas otrajai pusei, taifūns no Klusā okeāna jau kala plānus appludināt nometnes piekrasti, tāpēc neizpalikām bez evakuācijas uz otru Dienvidkorejas galu, bet pat šajos apstākļos radām miljoniem jaunu iespaidu un draugu, bet vakaros kopā dejojām universitātes ēdnīcā.

Dienvidkorejas valdība centās, lai arī pēc evakuācijas nometnes programma neapstātos un tika piedāvātas dažādas citādas pilsētā pieejamās aktivitātes, kā …

Tad vēl iespaidīgais noslēguma pasākums, kas tika pārformēts milzīgā arēnā, ar vietējo zvaigžņu programmu.

Atvadīšanās. Vēl nedēļa ietīta neticamos piedzīvojumos Korejā kopā ar latviešu bariņu un lēnām ik pa laikam dzirdams, kā pietrūkst aukstā zupa. Divas garas diendusas 10 km augstumā virs zemes un aukstā zupa kļūst jau ar roku aizsniedzama – noslēdzas neatkārtojamais piedzīvojums otrā pasaules galā! Un, ja vēlētos, vienmēr varētu atrast par ko pasūdzēties, bet droši varam teikt, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās.

Svarīgi visus iespaidus nodot jaunākajiem vienības biedriem, jo jau tagad dzīvojam ar domu, ka nākamā džamboreja būs tepat kaimiņos Polijā, bet mūsu skauti un gaidas tajā varēs piedalīties kā brīvprātīgie darbinieki, dalībnieka statusu atstājos šī brīža jaunākajai pakāpei – mazskautiem.

Paulīna Jansone