Sēnes skolas pagalmā
Ir septembris – sēņu laiks, un klāt arī tradicionālā sēņu izstāde Viesturskolā, uz kuru skolēnus aicināja dabaszinību skolotāji.
Ik gadu Latvijas Mikologu biedrība, kurā apvienojušies gan profesionāli sēņu pētnieki, gan amatieri un vienkārši interesenti, izraugās savu Gada sēni. Biedrības izvēle 2020. gadam ir smiltāju kaussēne.
Par tā saucamajām “ēdamajām” oficiāli atzītas vairāk nekā 300 Latvijas sēņu sugas, bet sēņotāji visbiežāk lasa tikai kādas 20—30 no tām. Pie ēdamajām sēnēm pieder gan stobriņu, gan arī lapiņu sēnes. Lielākā daļa no tām ir cepurīšu sēnes. Ja nav pārliecības par atrasto sēni, drošāk to sēņu grozā nelikt, bet atstāt mežā.
Parasti, kad runājam par sēnēm, iedomājamies mežu un tur augošās ēdamās vai arī neēdamās un indīgās sēnes. Taču patiesībā sēnes atrodas visur, arī ārpus meža – laukā, pļavā, augsnē, gaisā, ūdenī un pat telpās. Sporu veidā sēnes pa gaisu pārlido lielus attālumus. Daudzas sēnes cilvēks izmanto savā saimnieciskajā darbībā. Tādas ir rauga sēnes, sēnes – antibiotiku ražotājas. Šodien kā vesela ražošanas nozare attīstījusies ēdamo sēņu kultivēšana.
Sēnēm ir milzīga loma dabā notiekošajā vielu apritē. Tām raksturīga bagātu fermentu sistēma, tādēļ sēnes spēj augsnē aktīvi noārdīt augu, mazāk arī dzīvnieku atliekas, tādējādi sekmējot augsnes auglīgā slāņa veidošanos un bagātināšanos. Šajos procesos piedalās gan augsnes makroskopiskās sēnes, kuru augļķermeņi redzami virs augsnes, gan arī augsnes mikroskopiskās sēnes sadarbībā ar baktērijām.
Populārākās sēnes mūsu nelielajā izstādē bija gailenes, bērzlapes, apšu bekas, vilnīši, cūcenes. Pie interesantajām sēnēm var pieskaitīt pūpēžus, kas sēņotāju grozos parasti nenonāk, un piepes.
Aktīvākie sēņotāji bija 6.b (audz. Sarmīte Allika) un 6.c (audz. Inga Kraukle)skolēni.
Paldies visiem sēņu izstādes dalībniekiem!
Sarmīte Balode, dabaszinību skolotāja, Ekoskolas programmas koordinatore
