Skolotājai
Zinu, ir reizes,
Kad nolaižas rokas.
Bet, kas tur slikts?
Apstājies, paskaties apkārt
Un ieraugi ko skaistu.
Darbs, ko dari,
Nav velts.
Tu audzē jaunus un stiprus kokus.
Jā, tas es,
Tas bērzs pa labi no tevis.
Sadzirdi!
Bez tava glāsta,
Stingras rokas un domas,
Bez tavas apņēmības ciešās,
Manis te nebūtu!
Es nestāvētu tik balts.
Bet tu biji, esi un būsi!
Caur mani, caur viņu un viņiem.
Un pēc dažiem gadiem,
Te būs bērzu birstala liela!
/A.K.Birzniece/
Tradīcijas netiek laustas, un arī šogad divpadsmitie, sadarbojoties gan ar vienpadsmitajiem, gan pašpārvaldi, gan skolas vadību, izveidoja Skolotāju dienas tradicionālo brīvdienu – svētku dienu! Divpadsmitie kopīgiem spēkiem ar vienpadsmitajiem no rīta vadīja pirmās trīs stundas, kam sekoja sveicieni no klasēm un skolotāju našķošanās ar kūciņām, pīrādziņiem, kafiju un tēju. Kad skolotāju sirdis sildīja skolēnu mīlestība un sveicieni, bet vēderus pildīja gardumi, tad skolotājiem kā viena liela dāvana tika pasniegta divpadsmitās klases iestudētā R.Blaumaņa izrāde “Trīnes grēki”, kuras laikā skolotāji varēja izsmieties par Bērzu mājās notiekošajiem pārpratumiem un sazvērestībām.
Pēc pasākuma skolotāji devās ekskursijā vai turpināja strādāt, ar pamatojumu, ka svētki jau tāpēc, ka svētdiena būs brīva!
PALDIES, MŪSU LIELISKIE SKOLOTĀJI!
Agnese Keita Birzniece