Sestdienas rītā jau desmitos dodamies uz R. Blaumaņa muzeju “Braki”, lai atzīmētu rakstnieka 111. nāves atceres dienu. Viss gan nav tik sērīgi, kā šķiet, zināms, ka ar velniņiem jautri it visur. Pielādējam autobusu – muca, visi elles spieķi un tērpi. Re, te rija, te klēts, kur bullis mitinājies, un te saimnieka māja! Rūdolfs Blaumanis savas dzimtās mājas “Braki” izmantojis kā prototipu pasakā “Velniņi”. Te laukums plašs, mazajiem delveriem bijis daudz dukas, lai te visu izskrietu. Mums arī vajadzēs, tādēļ kā lieli mākslinieki tiekam iesildīti gan ar kafiju un tēju, gan gardām maizītēm, kā arī, pats galvenais, mūs iesilda ar dziesmām. Tiek izdziedātas gan pārdomas par to, kur velniņi tikuši pie naudas, gan to, kā “skroderis uz aku” šuvis velnēniem jēru vilnas kažociņus. Tagad esam iesiluši un gatavi spēlēt! Kā nu ne, piemēram, laupītājiem bija jāapskrien visai muzeja teritorijai. Kad elpa beigusies, muskuļiem saspringums zudis, tad atkal vajag uzņemt jaunu enerģijas devu.
Paldies sakām “Braku” muzeja vadībai, kas parūpējās par gardu jo gardu frikadeļu zupu! Kad esam paēduši, sakām paldies saimniecei par jauko uzņemšanu un dodamies mājup – skatītāji apmierināti, mūsu punči arī un nākamā sadarbība ar muzeju brīvdabā sarunāta. Gaidām!
Jauku vēlot, 12. C klases aktieri