10. oktobris. Divi naktī. Saldi dusam? Nē! Ielecam autobusā, ielecam jaunā piedzīvojumā. Autobusā salikti tērpi, atribūtika un koferi, rokās pases, sejās smaidi un acīs nedaudz miega. Mazie un lielie teātrāļi dodas uz Sanktpēterburgu Krievijā, kur mūs uzaicināja Sanktpēterburgas Latviešu biedrība “Daugava”, lai Latvijas vēstniecībā, kurai šogad aprit 30 gadu, viesotos ar izrādi “Velniņi”.
Ietērpjamies tērpos, noskaņojamies lomām. Rūdolfs Blaumanis rakstīja: “Va velns!”, arī mēs varam teikt: “Va velns, tas tiešām ir kolosāli!”. Bērnu mirdzošās acis, smiekli, izbrīns… Mūsu teātra himna “Virs galvas mūžīgs piena ceļš”, gardās uzkodas pēc izrādes, latviskās spēles kopā ar Sanktpēterburgā un tās apkaimē dzīvojošajiem latviešiem.
Bet ar to viss nebeidzas. Mēs ne tikai paši spēlējam, bet arī skatāmies izrādi Tovstonogova vārdā nosauktajā Lielajā dramatiskajā teātrī (Большой драматический театр им. Г.А.Товстоногова) izrāde “Trīs resnīši”. Režisors Andrejs Mogučijs. Uz skatuves notikumi risinās viens pēc otra. Tie ir tik spilgti un spraigi, ka pat krievu valoda nav šķērslis, lai mēs saprastu performanci. Tā ir lieliska iespēja ielūkoties šīs valsts mākslā, iedvesmoties un aizdomāties par mākslas daudzveidību.
Paspējam apmeklēt arī dažādus apskates objektus- Svētā Izaka katedrāli, Ermitāžu, Petropavlovskas cietoksni, Katrīnas pili u.c. Nakts ekskursijā ar kuģīti pa Ņevu. Pēterburga mūs aizrauj ne tikai dienā, bet arī naktī. Kur vien lūkojies, tur mazas gaismiņas- uguntiņas logos, uz tiltiem, torņos…
13. oktobra vakars, izlecam no autobusa, izlecam no krievu kultūras. Bet tas nenozīmē, ka izdzēšam tur piedzīvoto.
Katrs iespaids, emocijas, jaunatklājums paliks mūsu atmiņās. Esam pateicīgi Sanktpēterburgas Latviešu biedrībai “Daugava” par uzaicinājumu un iespēju rādīt savu teātra mākslu tautiešiem svešumā. Neaprakstāmi un skaists piedzīvojums! Paldies par atbalstu skolai!
Samanta Bārupe 12.c