Vidusskolēni bauda rīta kino
Par dzīvību un nāvi, par vasaru un ziemu, ceļiem un krustcelēm, par ģimeni un svešumu – par to veidota uz Noras Ikstenas romāna balstītā filma “Mātes piens”, kas 15. februāra rītā mūs, Viesturskolas vidusskolēnus, izveda cauri laikam, kad nebija brīvības dzīvot un nebija brīvības mirt.
Laiks Padomju Savienībā mūsu paaudzei ir kas svešs – figurē datumi un uzvārdi, bet emocijas un viedokļi nereti paliek aizkadrā. Šī iemesla dēļ “Mātes piens” lika aizdomāties, jo ļoti labi atspoguļoja Padomju laika dzīvi un cilvēku pārdzīvojumu no mums izprotama skatpunkta. Atsauksmes no skolas un klasesbiedriem bija pozitīvas – skatītais sniedzis jaunu ieskatu vēsturē un pat licis nobirdināt kādu asaru.
Filmas nosaukumā ietvertas arī attiecības starp paaudzēm, un tas tiek aktualizēts visā tās garumā. Stāsts par mātēm un meitām, un ģimeni nepavisam nav sirsnīgākais pasaulē, bet tas sniedz skatītājam realitātes sajūtu, nojautu, ka dzīve, īpaši konkrētajā laika periodā, nebūt nav rožu lauks. Un tomēr tam visam cauri vijas neaprakstāma mīlestība, bez kuras nepastāvētu neviena ģimene.
Starp pacilājošiem un smagiem notikumiem mēs varējām vērot koku galotnes un iemītas takas no putna lidojuma un klausīties smeldzīgu mūziku, kas izcili papildināja filmas sižetu.
Lieki piebilst, ka stundās bija jocīgi atgriezties. Filma atstāj iespaidu pat uz mūsu paaudzi – pēc noskatīšanās tās nosaukums skolas gaiteņos izskanēja visas dienas garumā un mijās sajūtas par redzēto.
Mātes piens ir dzīvības avots, un, pēc “Mātes piena” raisītajām pārdomām, mēs jutāmies tik dzīvi un brīvi kā nekad.
Filmu apmeklējām programmas “Latvijas Skolas soma” ietvaros.
Paulīna Jansone, 10.b
