Viesturieši literātu vasaras skolā

Nepilnas astoņas dienas no vasaras brīvlaika tika pavadītas nometnē “(IZ)aicinājums” Liepājas pusē, Cīravā- ļoti skaistā vietā. Sākot ar muižas drupām un parkiem līdz pat tehnikumam un kopmītnēm. Pirmās dienas bija grūtākas, jo kautrīgums sita savu vilni par to, kā es izdzīvošu nedēļu nekurienē ar svešiem cilvēkiem. Visvairāk man atmiņā paliks ne tikai ilgi nosēdētās stundas krēslā, klausoties lekcijas, bet gan dzīve, kas notika pēc garajām “mācībām”. Lai arī Moljēra lugas “Dons Žuans” iestudēšana un iemācīšanās no galvas ik vakaru ieilga līdz pusnaktij, pietika laika sadraudzēties, mācīties un izsmieties līdz asarām. Ja būtu jāizvēlas viena diena no visām, kas visvairāk patika, es teiktu ekskursijas diena uz Kuldīgu un Jūrkalni, bet nevaru noliegt, ka katra diena bija ar savu odziņu. Kāpēc ekskursijas diena, jūs domājat? Tas tāpat kā skolā, kad negribas mācīties, bet izklaidēties. Par šīm lieliskajām vasaras dienām es varētu sarakstīt grāmatu, par katru sekundi, minūti, stundu un dienu, ko pavadīju tur. Es ne tikai uzzināju, kā radoši rakstīt, kā top scenārijs literāram raidījumam un kā pārvarēt savas bailes par to, ka nebūs pareizi, bet arī iepazinu ļoti daudz radošu jauniešu, tas, manuprāt, bija svarīgākais nometnē, jo, kā mana vecmamma saka: “Jo vairāk draugu dzīvē, jo lielākas iespējas nākotnē!” Un, protams, nevar arī aizmirst agros rītus, kad katra grupa cēla pārējos ar savu radošo piesitienu. Biju cerējusi, ka vasaras brīvlaikā varēšu izgulēties, bet celšanās pie AC/DC skaņām, ermoņikām un ģitāras ir tīrais prieks, ka es jums saku. Liels paldies skolotājai Andrigai Lozdai par iespēju piedalīties nometnē, par to, ka viņa manī saskatīja to, kas bija arī pārējos jauniešos.
No manas klases vasaras skolā piedalījās arī Artūrs Pērkons. Viņam paveicās (IZ)aicinājuma laikā svinēt savu dzimšanas dienu.

Elizabete Balode
11.b