2018. gada 21. maijā, tautas teātra “Sprīdītis” 60. jubilejas gadā, uz vecās Viesturskolas skatuves tika nospēlēta pēdējā izrāde – Annas Brigaderes lugas “Sprīdītis” iestudējums.
Tad viesturiešiem savu skatuvi uz laiku nācās atstāt un doties “trimdā”. Plānotais nepilnu gadu garais pārtraukums izvērtās krietni ilgāks, savu “artavu” tam pielika arī Covid-19 pandēmija. Bez teātra šajā laikā “Sprīdīša” aktieri gan nepalika, izrādes tika spēlētas uz Valmieras 2. vidusskolas un Valmieras kultūras centra skatuvēm, arī viesizrādēs latviešu teātra dzimtenē Dikļos, Alūksnē, Galgauskā, Smiltenē, Piebalgā, pat Pēterburgā un Kauņas teātra festivālā.
2020. gada 22. septembris bija svētki visiem skolas teātra mīļotājiem. 12.c klases skolēni pirmo reizi kāpa uz renovētās Viesturskolas skatuves, lai skatītājiem rādītu “Alisi Brīnumzemē”. Bet, kur aktieri, tur neiztikt bez ticējumiem, amuletiem un citām rituālām izdarībām. Pirms izrādes, kā katrā jaunā vietā pieklājas, pa skatuvi tika ļauts pastaigāties dažiem kaķiem, lai tie attīrītu telpas enerģētiku, izdzītu mošķus un nodibinātu labas attiecības ar mājas garu. Un “Sprīdīša” režisors Roberts Segliņš trīs reizes sita pie skatuves dēļiem, lai jaunajai skatuvei spēks un aura trīs reizes stiprāki nekā vecajai.
Pretvalstiski noskaņotā profesora Grifa un virējas Vardes lomu atveidotājs Roberts Briediņš atzīst, ka spēlēt uz Viesturskolas skatuves tiešām ir kas īpašs. Kaut arī Roberts viesturiešiem pievienojies tikai vidusskolas laikā un nezina, kāda bijusi sajūta uz vecās skatuves, viņš domā, ka skatuves gars joprojām ir labi jūtams, uz savas skatuves ir pavisam cita spēlēšana un arī uztraukums citāds.
Pēc izrādes notika jauno teatrāļu – 10. klases skolēnu – iesvētības. “Sprīdīša” dalībniece, 11. klases skolniece Karīna Doroško, kas šogad bija bargo svētītāju vidū, stāsta, ka šī bijusi pirmā iespēja iepazīties ar 10. klašu skolēniem, redzēt viņus uz skatuves, pārbaudīt zināšanas par skolu, kopību, vienotību un izturību dažādos pārbaudījumos 90-to gadu stilā. Bez tam Skatuves iesvētīšanas svētki bijusi lieliska iespēja pēc ilgāka laika satikties savā skolā, savā zālē visiem “Sprīdīša” dalībniekiem, kas līdz šim citas skatuves pazinuši daudz labāk nekā savējo.
Karīna uzslavēja “desmito” skaisto un dekoratīvo priekšnesumu, un viņa ir pārliecināta – šīgada jaunie teatrāļi “Sprīdīša” vārdu tālāk nesīs godam. Gan uz jaunās Viesturskolas skatuves, gan citur Latvijā un pasaulē!
“Sprīdīša” aktierus un režisoru Robertu Segliņu uzklausīja skolotāja Vineta Šmite