3. decembris lielākai daļai parasta diena, bet man kā klases audzinātājai īpaša, jo pirmās audzināmās klases absolvents Henrijs Barviķis viesojās pie 12.b, pašreizējās audzināmās klases. Jau skolas gados Henrijs bija lielisks atbalsts klases audzinātājai, viņš bija klases vecākais, kura viedoklī, ieteikumos ieklausījās klasesbiedri.
Arī man bija pārsteigums tikai šodien uzzināt par kādu skolas gadu palaidnību, bet tas piešķir skolas laikam vērtību un iekrāso to košākās krāsās.
Henrijs spēja iedvesmot, iedrošināt, daloties ar savu dzīves, darba pieredzi un ceļā sastaptajiem izaicinājumiem. Noderīgi bija absolventa ieteikumi nākotnes karjeras attīstībai. Henrijs savā stāstījumā atklāja, ka pamatkapitālam nav jābūt lielam, lai izveidotu veiksmīgu biznesu pat ārpus Latvijas robežām. Tas ir īpaši aktuāli mūsdienu jauniešiem, kuriem ideju daudz, taču nauda gan mēdz trūkt. Svarīga ir vēlme darīt, prast pielāgoties apstākļiem un pilnveidot savas zināšanas.
Bieži ikdienā pārāk daudz satraucamies. Henrijs mums uzdeva jautājumu: “Vai tas tevi satrauks pēc gada?” Ja atbilde ir nē, tad nav vērts stresot.
Henrijs mūs pārliecināja, ka ar neatlaidību var daudz sasniegt. Henrij, paldies par iedvesmas stāstu! Lai iecerētais izdodas arī turpmāk!
Anda Upīte-Markuse