“Sprīdītis” festivālā “VIVO AVANSCENA”

2017. gada teātra festivālā „…un es iešu un iešu!” redzējām 34 izrādes, no kurām divas ir Kauņas Sv.Mateja ģimnāzijas teātra studijas izrādes, kas mūsu rimtajā Latvijas teātru ainā ienesa patīkamas pārmaiņas. Izrādes bija tik savdabīgas, asprātīgas, ka tās varēja saprast, pat nezinot lietuviešu valodu, jo viņu galvenais sarunvalodas instruments – kustība. Izrādes mūs saviļņoja tik dziļi, ka pēc tās piecēlāmies kājās, lai vēlreiz apliecinātu savu sajūsmu par to, kā viņi to izdarīja.

Festivāla laikā, iepazīstoties ar teātra studijas vadītāju Tomasu Erbrederi, sapratām, ka mūsu uzskati par teātri sakrīt. Tāpēc loģisks bija viņa uzaicinājums paviesoties  Lietuvas Starptautiskajā teātra festivālā “VIVO   AVANSCENA”, kas notika Kauņā 15. – 16. novembrī.

Tā kā gribējām redzēt arī atklāšanu, kas notika 15. novembrī plkst. 10.00, izbraucām dienu iepriekš, jo bijām nolēmuši iepazīt Kauņu. Tie, kuri vēlējās redzēt Kauņas  Nacionālā teātra izrādi “Balta drobule” (tas ir pirmais profesionālais  teātris Lietuvā), dodas uz teātri. Pārējie dodas iepazīt pilsētu (Kauņas vecpilsēta, Vītauta Dižā un Sv. Ģertrūdes baznīcas, Čurļoņa muzejs…) mājinieku sarūpētās gides pavadībā angļu valodā. Iekārtošanās hostelī ar sienu apzīmēšanu ir patīkamākā vakara izklaide.

15. novembrī plkst. 9.00 esam Girstutis kultūras centrā, kas ir festivāla mājvieta. Visvairāk mūs interesē zāle, jo pēc fotogrāfijas tā izskatās ļoti iespaidīga. Skatuve ir tehniski aprīkota kā Valmieras teātrī, skatītāju zāle ar 800 vietām.

Atklāšana plkst. 10.00 notiek mierīgi un asprātīgi, ar mīmu palīdzību tiek izspēlēts festivāla nosaukums “VIVO AVANSCENA”, kas izpelnās skatītāju ovācijas. Arī katrs izrādes  pieteikums ir  etīde, kas ir informatīva izrādes vizītkarte.

Pirmā izrāde H.K.Andersena „Īkstīte” ar 3.- 5. klašu 50 aktieriem. Nevienā no redzētajām izrādēm nebija mazāk par 20 cilvēku. Dekorācijas netiek izmantotas, lai izrāde būtu viegli un ātri piemērojama jebkurai vietai. Pārsvarā visas izrādes, ko redzējām, bija izveidotas no etīdēm, nebija konkrēta dramaturģiska materiāla. Skatītāju vislabāk atbalstītā un arī, mūsuprāt, festivāla nagla bija teātra studijas “Kubas” darbs “Morāle”. Kolektīvs, kas sevi saprot no pusvārda un kas darbojas kopā jau 10 gadus.

Kā tad gāja mums? Sapratām, cik grūti adaptēties 50 minūtēs uz svešas skatuves, cik grūti ir spēlēt skatītājiem, kuri mūsu valodu nesaprot. Mēs izdarījām maksimumu, un mūsu enerģiju un izrādes „Pavasara atmoda” vēstījumu pārpildītās zāles skatītāji uztvēra – pēc izrādes visi piecēlās kājās, kas mums bija vislielākā godalga.

Vēl interesantas bija preses konferences pēc katras izrādes, kuras filmēja televīzija, un katrs režisors varēja sajusties zvaigznes statusā.

Katrā ziņā šādi braucieni ir ļoti vajadzīgi gan man kā šī kolektīva vadītājam, gan  radošiem, brīvi domājošiem jauniešiem, kuri nekad nebaidīsies paust savu viedokli.

Paldies Viestura vidusskolai un Valmieras pilsētas pašvaldībai par atbalstu!

Roberts Segliņš,

skolēnu teātra režisors