Kontakti:

Valmieras Viestura vidusskola
Roberts Segliņš
Viestura aleja 3, Valmiera
LV 4201
E-pasts: vvvspriditis@inbox.lv
Fakss: 64207592
Tālr: 29117692 (R. Segliņš)

Direktora vietniece audzināšanas un ārpusstundu darbā
Agnese Degle
Tālr: 64207590

Jaunumi

Sveiciens 1.septembrī!
2017. gada 11. septembrī

 

2017.m.g VVV teātri ''Sprīdītis'' papildināja jaunā 10.c teātra klase ar audzinātāju Irisu Ozolu.

Vēlam jaunajam klases kolektīvam trīs radošus mācību gadus!

 


Sprīdīša teātra pavasaris
2017. gada 12. maijā

Valmieras Viestura vidusskolas jauniešu teātris «Sprīdītis» šopavasar zied īpaši koši. Daudz pozitīvu emociju un atsauksmju kārtējoreiz piedzīvots nesenajā viesturiešu jau 10. un pirmoreiz  Starptautiskajā Latvijas bērnu un jauniešu teātru festivālā «... un es iešu un iešu!», kurā «Sprīdīša» izrāde «Pavasara atmoda» saņēma festivāla Galveno balvu — Sprīdīša stabulīti.

Spŗīdīša teātra pavasaris

Šodien sešos vakarā Viestura vidusskolā interesentiem atkal tiks izrādīta «Pavasara atmoda» —  stāsts par apmulsumu, izmisumu un konfliktu, saduroties jauniešu seksualitātes uzplaukumam un vecākās paaudzes aizspriedumiem, kurā negaidīti starp diviem četrpadsmit gadus veciem jauniešiem uzplaiksnī kaisle un vēlmes, kas līdz šim nav pieredzētas un par kurām vecāki ar viņiem ir baidījušies runāt. Izrāde emocionāli aizkustina ne tikai šo jauniešu vienaudžus skatītāju zālē, tā ir saruna arī par viņu draugiem un sabiedrības uzskatiem kopumā. Iestudējumu veidojuši režisori Inese Ramute un Roberts Segliņš un, kā «Sprīdīša» izrādēs ierasts, ir daudz mūzikas. Šoreiz muzikālo partitūru veidojis Mārtiņš Roziņš.

Savukārt 25. maijā pl. 19 Valmieras pilsdrupu estrādē (lietus gadījumā Viestura vidusskolā) tiks izrādīta «Tobāgo» — M. Zālītes luga, kas savulaik uzvesta Dailes teātrī un rosina domāt par sapņiem un skaudro realitāti, par aklu ticību nostāstiem un saskarsmi ar dzīvībai draudošām briesmām. Alkatības dzīti, kurzemnieki pamet savas mājas, lai tiektos pēc pārtikušākas dzīves. Mums katram ir sava Tobāgo, katram ir kāds sapnis, varbūt ne tik traks, kāds bija kurzemniekiem, bet noteikti ir. Šīs izrādes kopējā doma ir ļoti aktuāla visai latviešu tautai — lai vai kurā Latvijas vietā tu dzīvotu un lai cik slikti tev klātos, nekur citur nebūs tik labi. «Tobāgo» ir šobrīd sevišķi aktuāla, kad tik daudz latviešu dzīvo svešumā, ģimenēs liekot aizdomāties par savas zemes vērtību un, iespējams, pat pamudinot atgriezties. Iestudējuma režisori —  Inese Ramute un Roberts Segliņš. Izrādē piedalās arī vokāli instrumentālais ansamblis Guntara Aizupieša vadībā. Ieeja par ziedojumiem.

 

«PAVASARA ATMODA». Skats no izrādes.

Datums, kurā numurā raksts publicēts avīzē: Liesma
12. Maijs, 2017

Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Pastāsti man!
2017. gada 12. maijā

Šī gada 11. teātra klases jaunieši ar savu uzdrošināšanos ir atraduši īsto formu, kā runāt par mūžam aktuālo pusaudžu dzīvē.

Pastāsti man!

Izrādes pamatideja atrodama vācu dramaturga Franka Vedekinda 1891. gadā uzrakstītajā lugā «Pavasara atmoda». Tēma par seksualitātes mošanos, par pusaudžu un vecāku savstarpējām attiecībām, atklātību un uzticēšanās nozīmi. Mēs secinām — lai gan ir pagājis tik ilgs laiks, attīstījušās tehnoloģijas, bet pubertāte gan nav mainījusies. Tas, ko bērni runā savā starpā un izlasa internetā, biežāk rada vēlmi ātrāk pieaugt. Vecāki joprojām nemāk, negrib un baidās runāt par savu pieredzi ar bērniem. Iestudējums parāda, cik traģiskas sekas var būt tādai nerunāšanai. Šajā izrādē var redzēt un saprast, cik ļoti maz pusaudži zina par pieaugušo dzīvi. Tā jau nav viņu vaina, bet vecāku, kas nevar viņiem pastāstīt pašu vienkāršāko par dzīvi. Pusaudža hormoni aiz neziņas var novest līdz neaprēķinātai rīcībai, par kuru nākas atbildēt.

Izrāde par to, kas notiek pusaudžu galvās, kādēļ viņi rīkojas tieši tā, kā rīkojas. Izrāde ir ļoti emocionāla, tā atklāj daudzveidīgu pārdzīvojumu virkni. Pieaugušie nesaprot jauniešus, kas pāragri nodevušies kaislībām. Izrādē var  saskatīt arī dažādas ģimenes un viņu uzskatus par bērnu audzināšanu un dzīves vērtībām.

Nesen klasē izlasījām R. Blaumaņa lugu «Pazudušais dēls». Abas lugas uzrakstītas 19. gadsimta beigās, un abas beidzas traģiski mīlestības un neziņas dēļ.

Izrādes scenogrāfijā simbola jēgu ieguva zāles logs, kuru izrādes sākumā atvēra un apspēlēja kā gaismas, plašuma, cerību tēlu. Palodze notikumu gaitā bija kā skatuves turpinājums. Īpaši emocionāls bija galvenās varones traģiskais brīdis pie loga, kad sniga retas sniega pārslas...

Paldies izrādes režisoriem Inesei Ramutei un Robertam Segliņam. Paldies radošajai grupai: kustību konsultantei Agnesei Lutcei, mūzikas pedagogam Mārtiņam Roziņam, grima māksliniecei Ingai Krauklei, tērpu māksliniecei Īrisai Ozolai, gaismu un skaņu meistariem Robertam Ciprusam un Nikolajam Lukinam.

SKATI NO IZRĀDES. Saki man šodien, saki tūlīt — kā es piedzimu, kur es gadījos? Kalvja Zaļaiskalna foto

Datums, kurā numurā raksts publicēts avīzē: Liesma
3. Maijs, 2017

Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Pa Sprīdīša ceļu
2017. gada 26. aprīlī

Kad 1958. gadā Valmieras Viestura vidusskolā ienāca jauno skolotāju pāris Inese un Zigurds Ķesteri, diez vai kāds aizdomājās, ka Zigurda Ķestera lolojums — skolēnu dramatiskais kolektīvs — kļūs par vienu no pirmajiem un spilgtākajiem skolēnu Tautas teātriem valstī un, kā nupat izskanējušajā Latvijas bērnu un jauniešu teātra festivālā «...un es iešu un iešu» atcerējās ilggadējais skolas direktors Ivars Briedis, ka viesturiešu teātrim, pat nesaprotot valodu, aplaudēs simti skatītāju aiz mūsu valsts robežām.

Pa Sprīdīša ceļu

«Sprīdīša» radoši bagātajā mūžā iestudētas daudzas saviļņojošas izrādes, tomēr joprojām mīļākais no to varoņiem ir Annas Brigaderes mazais, ņiprais Sprīdītis ar salmu cepurīti galvā. Kad viņa vārdā nosauktais teātris 2008. gadā svinēja 50. dzimšanas dienu, uzvirmoja doma par jauniem Sprīdīša ceļiem. Un radās ideja paplašināt darbību tālāk par savas skolas robežām. Tā piedzima Latvijas mēroga festivāls, par kura devīzi nebija pat šaubu — «...un es iešu un iešu!». Pagājušās nedēļas nogalē Sprīdītis ieaicināja savus daudzos draugus jau 10. dzimšanas dienas ballītē.

Valsts izglītības satura centra vecākā referente Dace Jurka VISC vadītājas Agras Bērziņas vārdā daudziem pasniedza Pateicības rakstus un aicināja godāt festivālam uzticamos organizētājus un atbalstītājus — skolas kolektīvu un tās direktoru Uldi Jansonu, pirmo festivālu rīkotājkomandu, arī Vidzemes kultūras biedrības «Haritas» valdes priekšsēdētāju, projektu rakstītāju, viesturieti Solveigu Boicovu, visus, kuri katru pavasari iesaistās nu jau ļoti vērienīgā pasākuma sagatavošanā un norisē: «Paldies Valmierai, Viesturskolai, pilsētas pašvaldības domei un tās priekšsēdētājam Jānim Baikam, festivāla garīgajam tēvam Robertam Segliņam par atbalstu šim divu dienu izrāžu maratonam. Lai nākamie desmit gadi ir vēl raženāki un spilgtāki!»

LABĀKĀ IZRĀDE — Pavasara atmoda. Attēlā: radošā komanda — 1. rindā no labās režisori Inese Ramute un Roberts Segliņš. Kalvja Zaļaiskalna foto

Datums, kurā numurā raksts publicēts avīzē: Liesma
26. Aprīlis, 2017
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv
Bērnu un jauniešu teātru Dziesmu svētkos
2017. gada 26. aprīlī

Piektdien un sestdien Valmierā spilgti izskanējušajā X Latvijas bērnu un jauniešu teātru festivālā «...un es iešu un iešu!», ko 10. reizi organizēja Valmieras Viestura vidusskola un skolēnu teātris «Sprīdītis», vairākkārt varēja dzirdēt — mūsu Dziesmu svētki!

Bērnu un jauniešu teātru Dziesmu svētkos

Jo sevišķi šī atziņa kulminēja festivāla jubilejas koncertā, kad  viesturiešu pedagogu entuziastu — jubilejas scenārija autoru un režisoru Līgas Kjasperes un Agneses Lutces — veidotajā svētku ballītē dalībnieki pabija visos desmit festivālos, aktīvi uzgavilēja šī brīnumainā pasākuma, kas no vienas dienas teātra svētkiem ātri vien izvērties par divu dienu izrāžu maratonu, katru gadu piepulcējot arvien vairāk dalībnieku, veidotājiem, atraktīvi līdzdzīvoja muzikālajiem priekšnesumiem un mīļajā Lai dzīvo sveiks vairākkārt veidoja skanīgu daudzbalsu kori.

Rīgas Franču liceja teātris tikai vienu reizi nebija festivāla dalībnieks, toties no viena pārvedis mājās augstāko balvu — Sprīdīša stabulīti. Šoreiz rīdzinieki uz Valmieru atveda «Pasaku par runča plāksteri» pēc M. Lipčanskas stāsta motīviem. Teātra režisore Velga Līce skaidroja: «Vienā no festivāliem to jau izrādījām, tagad 10. festivālā, protams, to nospēlēja cits aktieru sastāvs. Mums patiešām mīļa izrāde. Skaisti, ka uz Valmieru, uz šo festivālu līdzi brauc ne tikai esošie trupas jaunieši, bet arī jau liceju beigušie, jo te valda visīstākā teātra atmosfēra. «...un es iešu un iešu!» ir ļoti būtisks notikums skolu teātru dzīvē.»

FESTIVĀLS atklāts! Kalvja Zaļaiskalna foto

Datums, kurā numurā raksts publicēts avīzē: Liesma
25. Aprīlis, 2017
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv