TE-AUST!
Šovasar 5.–9. klašu koris “Viesturēni” guva lielisku iespēju piedalīties Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Arī man tā bija īpaša, pirmreizēja pieredze – būt kopā ar mūsu skolas jauniešiem šajās dienās kā pavadošajai skolotājai.
Es pati nekad neesmu dziedājusi korī, tāpēc pat nenojautu, kā tas viss varētu izskatīties un izklausīties. Turklāt kora “Viesturēni” vadītāja Ilze Jansone ir arī mana klases audzinātāja, un tas šo pieredzi padarīja vēl īpašāku – kā Viesturskolas absolventei tas man bija dubultprieks.
Pirms došanās uz Rīgu, protams, arī mūsos iezagās neliels satraukums, ko nedaudz kliedēja sirsnīgie bērnu un vecāku atvadu sveicieni un laba vēlējumi agrajā 9. jūlija rītā. Tie mūs pavadīja ceļā uz galvaspilsētu.
Iekārtojāmies Rīgas 63. pamatskolā, pašā tālākajā Juglas galā. Svētku prieku nedaudz aizēnoja satraukums par to, kā ritēs turpmākās dienas šajā skolā kopā ar vairākiem citiem koriem. Uz Mežaparku katru dienu ceļā pavadījām ap 4 stundām.
Arī nākamās četras dienas bija ļoti intensīvas: brokastis skolā, brauciens uz Mežaparku, mēģinājums, pusdienas, atkal Mežaparks, mēģinājums, vakariņas, dušas un naktsmiers. Apmēram otrās dienas vakarā piezagās nogurums. Žēl, ka mūsu koris tika izmitināts tik tālu no visiem galvenajiem svētku notikumiem, piemēram, koncertiem Vērmanes dārzā. Gribējām baudīt arī kādu svētku mirkli no citiem notikumiem, bet tam neatlika laika.
Tomēr ar visu tikām galā, un šeit vēlos īpaši uzteikt mūsu 5.–9. klašu kora “Viesturēni” dalībniekus – jaunieši bija pacietīgi, atbildīgi, saprotoši un optimistiski, spēja atrast pozitīvo visās situācijās. Kā skolotāja jutos iedvesmota turpmākam darbam ar jauniešiem!
Kad beidzot pienāca koncertu vakari – vispirms TE-AUST koncerta ģenerālmēģinājums un pēc tam svētdienas noslēguma koncerts – mēs, koris pēc kora, stalti kāpām uz Mežaparka Lielās estrādes – Sidraba birzs skatuves, redzējām skatītājus, diriģentus, vadītājus… Sajutām emocijas un gandarījumu par paveikto. Visi nogurdinošie braucieni, negulētās naktis un rindas šķita aizmirstas. Palika tikai saviļņojums, kas ar katru dziesmu pieauga un koncerta noslēgumā plūda pāri malām.
Starp citu – vai zini, kas ir “dziedošie tramvaji”?
Es tagad zinu, un godīgi – tā ir visskaistākā sadziedāšanās, kādu iespējams piedzīvot svētku laikā. Tas paceļ spārnos pēc garas, piepildītas dienas labāk nekā jebkas cits.
Paldies visiem kora “Viesturēni” dalībniekiem, vadītājiem un pavadošajiem skolotājiem – paldies par atbalstu, par kopā piedzīvoto, par vienotību!
Nāc gavilēt!
Ar dziedātājiem kopā visu svētku nedēļu bija pavadošā skolotāja
Liene Bergsone
