Brīvības piemineklim – 90

Brīvības piemineklim-90.

Pāri pagājušām cīņām, pāri tagadnei augstu gaisā, kā uz nesatricināmas klints, izskan nākamībā jaunām un jaunām audzēm brīvības idejas augstā dziesma. Sievietes tēls rokās, kas nepagurst tiekties uz augšu, tur neizdziestošās brīvības zvaigznes. Šo zvaigžņu mirdzums ir bijis un paliks mūžam ceļa rādītājs mūsu tautas gaitām. (Kārlis Zāle)

 Brīvības piemineklis, tāpat kā Latvijas  karogs un ģerbonis, ir Latvijas neatkarības simbols. Latvijas valsts nepastāvētu, ja nebūtu drosmīgu, brīvprātīgu cīnītāju, kas piedalījās Brīvības cīņās no 1918. līdz 1920.gadam. Tādēļ pēc Latvijas republikas dibināšanas 1920.gada sākumā tika pieņemts politisks lēmums par Brīvības pieminekļa celtniecību. Konkursā uzvarēja K.Zāles  skice ‘’Mirdzi kā zvaigzne’’. Pēc ilgām diskusijām par monumenta atrašanās vietu, 1931. gadā tika uzsākta pieminekļa celtniecība par tautas ziedotajiem līdzekļiem. Pieminekli nolēma novietot uz Brīvības bulvāra ass, vērstu pret Vecrīgu, tādējādi tam ne tikai iegūstot simbolisku spēku, bet arī kļūstot par nozīmīgu pilsētas ainavas elementu.

Piemineklis tika uzcelts četru gadu laikā un atklāts 1935.gada 18.novembrī. Piemineklis ir 42 metrus augsts un veidots no pelēka un sarkana granīta, travertīna, dzelzsbetona un vara. Pieminekļa kompozīciju veido trīspadsmit skulptūras un bareljefi, kuros attēlota Latvijas vēsture un kultūra. Pašā pieminekļa centrā  uzraksts ‘’Tēvzemei un Brīvībai’’, ko tēlniekam ieteicis K.Skalbe. Pieminekļa masīvs veidots monolītām četrstūrainām formām, kas izkārtotas viena virs otras. Virzienā uz augšu pieminekļa forma pāriet 19 metrus augstā obeliskā, kura galotnē atrodas 9 metrus augstais Brīvības tēls – jauna sieviete, kura rokās tur trīs zelta zvaigznes. Šī ideja K.Zālem  nāk no  sengrieķu mitoloģijas. Pēc sengrieķu uzskatiem brīvības vēstnese ir uzvaras dieviete Nīke. Arī Zāle nolemj kā Latvijas neatkarības simbolu veidot jaunu sievieti, kas nes starojošu ideju debesīs.

Cepuri šai vietā noņem… Kādu brīdi stāvi kluss.

14.novembra  koncertā ‘’Mirdzi kā zvaigzne’’ 10.a klase  stāstīja savu stāstu par Brīvības pieminekli, ticību un mīlestību pret savu zemi.
Mēnesi garais gatavošanās periods bija gan aizraujošs, gan izaicinājumiem pilns. Valsts Aizsardzības mācības stundās  gatavojāmies konkrētām izrādes ainām, apguvām sardzes maiņu pie Brīvības pieminekļa.
Vislielākās grūtības sagādāja “Govju kazāka” deja, kuru nācās atkārtot neskaitāmas reizes. 
Skatītājiem vēlējāmies dāvāt ne tikai priekšnesumu, bet patiesu svētku sajūtu, ko radījām ar dzeju, dejām un dzīvo mūziku.
Emocionālākais brīdis bija izrādes nobeigums, kad 10.a klases skolniece Ance Ābolkalne dziedāja dziesmu “Austošā saule”. Dziedājumam pievienojās gan pārējie aktieri, gan mūziķi, radot  spēcīgu kopības sajūtu.
Liels paldies Robertam Segliņam, Lindai Mīļajai, Tomasam Ralfam Ābolkalnam un klases audzinātājai Inai Tunķelei par ieguldīto darbu, iedvesmu un atbalstu izrādes tapšanas laikā.

Ralfs Strazdiņš, Renārs Gailis