ALISE BRĪNUMZEMĒ

Šī gada 5. novembrī pirmizrādi piedzīvoja  Valmieras Viestura vidusskolas 11.c (teātra) klases iestudētā izrāde ,,Alise Brīnumzemē”.

Brīnumainā stāsta autors ir angļu rakstnieks un filozofs Luiss Kerols jeb īstajā vārdā Čārlzs Latvidžs Dodžsons (1832 – 1898). Darbu viņš sarakstīja  30 gadu vecumā, izmantojot vārdu spēles, loģiku un fantāziju. Tas saista lasītājus līdz mūsdienām. Izrāde ir par mums pašiem –  sabiedrību, tās vērtībām. Kādreiz svarīgi uz to paskatīties no malas, tādēļ arī mūsu iestudētajā izrādē  izmantoti spoguļi.

Alises nonākšana Brīnumzemē ir iespēja   skatītājam   atdzīvināt ikdienu, kas daudziem šķiet pelēka un garlaicīga, izlauzties brīvībā no rutīnas un uz mirkli būt patiesi dzīvam citā pasaulē.

Režisors Roberts Segliņš saka, ka šī ir sarežgīta izrāde, dziļi filozofiska, tai nav konkrēta sižeta, tādēļ ir grūti izprotama, ja pirms izrādes nav lasīta grāmata.  Šo  izrādi mēs veidojām, balstoties uz grāmatas saturu un pievienojot  nelielu mūsdienu akcentu.  Sākumā viegli nebija, bet mēģinājumu procesā ainas  kā puzles gabaliņi lēnām, taču pareizi salikās kopā.

Izrāde sākas ar Alises kritienu truša alā – savādā fantāzijas pasaulē –Brīnumzemē, kur viņa sastop dažādas jocīgas būtnes un piedzīvo daudz neparasta. Caur šiem  savādajiem sapņu tēliem viens pēc otra pie Alises nāk jautājumi – kas es esmu? kurp eju? kur vēlos nonākt?

Autors L. Kerols Alisi raksturojis kā  ļoti patiesu, lētticīgu, bezbailīgu un pieklājīgu  attieksmē pret citiem tēliem. Alise Brīnumzemē tiek iesaistīta dīvainās sarunās, un viņas prāts pavisam sagrozīts. Vaicājot trim mūsu galvenās lomas  atveidotājām- Evijai, Nikijai, Līvai-, vai viņu prāts spēj iejusties šajā filozofiskajā lomā, meitenes atbild : ,,Izrādes  sākumā  iejusties tēlā un saprast, kurp  vispār vēlos nonākt, ir grūti, jo tās izpausme un valoda ir tik dažāda, ka grūti to izprast, taču līdz ar izrādes kāpinājumu arī mēs jūtamies kā brīnumzemē un aizmirstam par reālo pasauli.”

Stāstā  iesaistīti daudzi tēli, pārsvarā dzīvnieki,  katrs ir  interesanta  personība. Veidojot izrādi, mēs centāmies ikvienam atrast  rakstura iezīmi, kas  izrādē atklāj tieši viņa tēlu.

Piemēram, Baltais trusis, kurš aprakstīts kā vecs, nervozs tēls,  sevī apvieno humoru un bailes. Bailes no Karalienes pavēles nocirst galvu, taču tajā pašā laikā, izspēlējot dažādas smieklīgas un reizē neveiklas  ainas,  izrādei piešķir humora dzirkstīti.

Truša lomas atveidotāja Elīna: „ Jāteic, ka izrādē labi iejūtos tēlā, jo arī dzīvē pamanu sevī tādas īpašības, kādas piemīt Baltajām trusim. Pēc izrādes grūti attapties, un  dažreiz  vēl  nejauši  atdarināt neveiklas  kustības vai žestus, kas raksturīgas Baltajam trusim. Spēlējot izrādi, sapratu, ka mēs visi nevaram būt gudri un nopietni, jo dzīvē vajadzīgs līdzsvars, vajadzīgs arī kāds, par ko pasmieties.

Protams,  jāpiemin  spilgtā karaliene, kura izrādes laikā sēž savā tronī, vērojot pārējos un diktējot noteikumus. Karalienes lomas atveidotāja Zibela atzīst, ka ir diezgan sarežģīti izprast tēla mainīgo raksturu. Viņai izrādē svarīgas  ir kustības un mīmika, kas ir  sarežģīts uzdevums, jo  dažās ainās dialogs notiek, izmantojot  spoguli, tādēļ jārunā gana skaļi. Karaliene ir kā hameleons. Atziņa, ko esmu guvusi, iejūtoties Karalienes lomā, – lai arī cik daudz nepatīkamu situāciju atgadītos  mūsu dzīvē, mēs tās varam izspēlēt, izdzīvot komēdijā, jo tā taču ir vieglāk dzīvot.

Tikpat savdabīgs un interesants izrādē parādās cepurnieks, kura pulkstenis ir iestrēdzis un jau krietnu laiku rāda pulksten 18.00. Šķiet –  režisors lomas sadalījis ļoti atbilstoši, jo Kristers, kurš iejuties cepurnieka lomā, saka, ka viņam nemaz nav jātēlo. Loma nāk dabiski, jo viņam arī dzīvē patīk asprātīgi izteicieni. Kristers piebilst, ka izrādē patiesi zūd laika izjūta, un tā paskrien nemanot.

Šī izrāde jau patiesībā ir Alises sapnis, kuru meitene izrādes laikā piedzīvo kopā ar skatītāju. Reālistiskais skatītājs šai brīdī meklēs loģiku, apcerīgais – filozofiju, avantūriskais –ļausies fantāzijas bagātam piedzīvojumam. Katram savs skatījums!

Pasakas varoņus  Brīnumzemē vada  režisori Inese Ramute un Roberts Segliņš, tērpu māksliniece Īrisa Ozola, horeogrāfe Linda Mīļā, grimētāja Inga Kraukle, gaismotājs Roberts Cipruss.

Elīna Šmite 11.c klase