„Bille” ciemos

Līdz ar jaunā mācību gada sākumu katrs no mums sāka  pielāgoties skolas dzīvei remonta apstākļos. Mēs, 12.c, īsā laikā esam iedzīvojušies gan jaunajā klasē, gan arī iesildījuši 2. vidusskolas skatuvi ar savu izrādi „Bille”. Laika tam nebija daudz, jo jau pavisam drīz bija pienācis laiks pirmajai šā gada izrādei. Šajā gadā esam gatavi doties jaunos piedzīvojumos, ņemot līdzi neskaitāmos tērpus, spēles atribūtus, ieskaitot mucu.

Bet, vēl uz mirkli atgriežoties pagātnē, atcerēsimies Dunti. Liepupes tautas namā, 24. janvārī spēlējām mūsu pirmo viesizrādi (tikai tad mūsu repertuārā bija „Buratīno”). Neskatoties uz neierasto un pilnīgi jauno vidi, mums izdevās uzburt fantastisku pasaku valstību mūsu dažādo skatītāju pulkam. Neaizmirstams arī nelielais brauciens līdz jūrai, un, neskatoties uz sliktajiem laika apstākļiem, izmirkušajām kājām un nosalušajiem vaigiem, bijām ļoti apmierināti ar pirmo radošo braucienu kopumā.

Pirmo pieredzi guvušiem, šis mācību gads ar viesizrādēm bagāts. Pirmais ceļojums uz Ikšķili. Miegaini, bet motivēti, devāmies 2 stundu garajā ceļā. Tur skolas un kultūras nama kopīgajā zālē mums ierādīja 2 telpas un, protams, skatuvi. Atkal jauns izaicinājums, atkal jauni šķēršļi, kas jāpārvar. Cenšoties pielāgoties neierastajiem apstākļiem, veiksmīgi „Billi”  parādījām ārpus Valmieras. Pēc tam kliņģeris, tērpu, atribūtu vākšana, un bijām ceļā apskatīt Ikšķili. Sēžot uz laipiņas Daugavas malā un ar patīkamu nogurumu veroties debesīs, visi lepojāmies ar padarīto.

Atpūta? Mēs tādu nepazīstam! Tieši tāpēc vien sešas dienas vēlāk jau attapāmies Raunā. „Un sākas viss no gala.” Kā jau ierasts, noliekam mantas, mēģinām un kopumā labi pavadām laiku. Šī izrāde bija īpaša ar to, ka bijām mūsu klasesbiedrenes Elizabetes Kates iepriekšējā skolā. Tas lika saspringt un spēlēt ar pilnu atdevi tā, lai visi redzētu, ko tieši mēs esam iemācījušies nepilnos trīs gados Viesturos, teātra klasē.

Stunda aktīvas darbošanās uz skatuves, paklanīšanās, aplausi, un darbs padarīts! Nu jau daudz ātrāk, visu savācot un saliekot pa vietām, bija pienācis laiks Raunas apskatei. Skaista daba un kopumā pozitīvas emocijas vislabāk raksturo šo mazo pastaigu pa Raunu. Tā bija patiešām gara, gara diena, ar neskaitāmiem interesantiem notikumiem un pavērsieniem.

Šī semestra pēdējo viesizrādi spēlējām Valmieras tehnikumā. Šoreiz gan uz turieni devāmies kā nu kurš – cits ar savu auto, cits ar autobusu. Valmieras tehnikumā mums tika iedalīta telpa, kurā atradās arī maza, balta tāfele ar melnu marķieri. Tātad  par izklaidēm, gatavojoties izrādei, bija padomāts. Kamēr daži centās salasīt kopā izklīdušās drēbes un atribūtus, cerot, ka tie nav palikuši kādā no iepriekšējiem galapunktiem, citi ļāva varu savam mākslinieciskajam „es” un izpaudās uz tāfeles. Vēl tikai jānoliek muca pašā skatuves priekšā, un izrāde var sākties! Nu jau viss iet kā no rokas. Nav vairs nozīmes tam, kāda ir skatuve, jo daudz kas jau piedzīvots un pārvarēts. Līdz ar priekškara aizvēršanos, atskan ovācijas un mūsu atvieglotas nopūtas. Vēl pāris vārdu no režisora, un ir atkal pienācis laiks doties mājās. Šoreiz gan iztikām bez pēcizrādes ekskursijas.

Trīs mēneši, trīs  viesizrādes – tas īsumā par mūsu pirmo pusgadu.  Jaukas vietas ar ļoti jauku uzņemšanu un ļoti garšīgām pusdienām. „Bille” nu ir redzējusi visdažādākās skatuves un aizkulises un ir gatava visam. Ik katrs no mums, 12.c,  ir guvis vērtīgu pieredzi un jaunus iespaidus. Kas būs tālāk? Tiekamies Gulbenē!

Undīne Maurīte 12.c