Brauciens uz Eiropas Savienības māju

Izstāde “Maija dienas bākas” Eiropas Savienības mājā 2. maijā manī izraisīja saviļņojuma un iedvesmas jūtas. Šī diena ne vien iezīmēja Eiropas Savienības paplašināšanās 20. gadadienu, bet arī godināja Šeimusa Hīnija dzejoļa “Maija dienas bākas” spēku, apvienojot cilvēkus no dažādām valstīm kopīgu vērtību un cerību vārdā.
Dzejoļa tulkojumu apskate 10 Eiropas Savienības oficiālajās valodās ļāva iepazīt Hīnija vārdu krājuma skaistumu un dziļumu, vienlaikus uzsverot katras valodas unikalitāti. Īpaši aizkustinoši bija klātienē klausīties katras valsts pārstāvju lasījumu savā dzimtajā valodā. Tas radīja spēcīgas piederības un kopības sajūtu, kas pārvarēja valodas barjeras un apvienoja mūs visus zem Eiropas kopības jumta.
Izstāde atstāja uz mani paliekošu iespaidu, liekot apzināties Eiropas Savienības vēstures nozīmīgumu un tās sniegtās iespējas. Tā bija ne vien kultūras, bet arī vēsturiska pieredze, kas iedvesmoja lepoties ar piederību šai vienotajai Eiropai.
Esmu pateicīga savai angļu valodas skolotājai Ivetai Glužģei par iespēju piedzīvot šo izstādi. Šī bija diena, kas paliks atmiņā uz ilgu laiku.
Īrijas vēstniecība aicina apmeklēt izstādi “Maija dienas bākas”, kas notiks no 2. līdz 16. maijam, Eiropas Savienības mājā, Aspāzijas bulvārī 28, Rīgā. Izstādi varēs apmeklēt ikviens Eiropas Savienības mājas darba laikā.

Gerda Klepere 10.a

Maija dienas bākas

Fēniksa parks, Maija diena, 2004
(U)iška tas ir ūdens. Un fjonn: ūdens skaidrais.
Ienirstot, saproti, šis gēlu ūdens ir grieķu:
Fēniksa liesma zibsnī cauri ūdeņiem.
Šie svešinieki bija barbari grieķu acīm un ausīm.
Lai nāk to, kuri nemācēja runāt, mantinieki
to, kuriem teica: jūsu buldurēšana ir neskaidra, lai,
Nāk ar savu mēļu dāvanām pāri visām robežām
Un atrod atbalsis, ko meklējuši
Liesmojošam fēniksam atbild ūdens skaidrais.

Kad mūsu zemes pirmie iemītnieki pietauvojās līcī,
Maija dienu ugunis liesmoja kalnos
(U)iška, fjonn– dīvaini vārdi, kas mazgājās skaidri;
Tāpēc šai dienā kad ierodas jauniņie
Lai tā ir kā atgriešanās un runāsim
Skaidrkļuvušus vārdus, kā esam to pelnījuši,
Kustini lūpas, kustini prātus, ļauj jaunām nozīmēm liesmot
kā senām bākām, kas vēsta no vienas virsotnes otrai,
No vidus jūras līdz ziemeļu jūrai, lai gaiši mirdz
kā fēniksa liesmas pār skaidro ūdeni šeit.

Atdzejojusi Inga Gaile