Jau piecpadsmito reizi janvāra pirmās nedēļas nogalē (6. – 8. janvāris) Latvijas skauti pulcējās Ložmetējkalnā ziemas sagaitā ‘’Baltais Vilks’’, lai pieminētu latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujas. Sagaitā piedalījās gandrīz 150 dalībnieku. Šī ir lielākā skautu un gaidu ziemas nometne Baltijas valstīs, kurā, kā sadarbības partneri, piedalās arī pārstāvji no jaunsardzes. Pēdējos gados sagaita ieguvusi starptautisku skanējumu, jo katru gadu piedalās arī viesi no ārvalstīm. Šogad tie bija Lietuvas skautu kustības pārstāvji.
Šis gads bija ne tikai sagaitas 15. gadskārta, bet arī Ziemassvētku kauju simtgade. 1917. gada decembra beigas un janvāra sākums Latvijas valsts vēstures grāmatās ir izcelts trekniem burtiem, jo tajā laikā latviešu strēlnieku bataljoni Ložmetējkalnā, Tīreļpurvā cīnījās Ziemassvētku kaujās. Savu dzīvību brīvas Latvijas vārdā atdeva ap 13000 kareivju, strēlnieku karaspēkam atradoties pārliecinošā mazākumā, turklāt bez artilērijas atbalsta. Ziemassvētku kaujas atnesa latviešu strēlniekiem pasaules slavu un pārliecību par savu valsti.
‘’Pašreizējais gads ir ļoti zīmīgs ikkatram Latvijas skautam un gaidai, vispirms jau divu iemeslu pēc – pirmkārt, šogad tiek atzīmēti 100 gadi, kopš Latvijā sāka darboties skauti un gaidas. Otrkārt, tālajā 1917. gadā latviešu strēlnieku bataljoni cīnījās leģendām apvītajās Ziemassvētku kaujās. Katru gadu Latvijas skauti un gaidas janvāra sākumā tiekas Ložmetējkalnā, piedaloties ziemas sagaitā ‘’Baltais Vilks”. Tajā jaunieši pārbauda savas spējas, trīs dienas dzīvojot āra apstākļos un gādājot paši par sevi. To varoņu, kuri krita par savas valsts brīvību, piemiņa jātur godā. Ja ne mēs paši, tad kurš cits?’’ par sagaitu izsakās tās organizators un Rīgas 155. vienības skautu vadītājs Nils Klints.
Tradīcija – janvārī doties uz Ložmetējkalnu – saglabājusies jau kopš pirmās Latvijas brīvvalsts laikiem, kad skauti devās pārgājienos uz Ložmetējkalnu, pieminot latviešu strēlniekus, kuri krita Ziemassvētku kaujās. Šī nedēļas nogale, kas tiek pavadīta vēsturiskajā vietā, ir arī izaicinājums ikvienam mūsu jaunietim pārbaudīt sevi, stiprināt savu pašapziņu ne tikai caur vēsturiskām nodarbēm sagaitas laikā, bet arī rūpēties par savu sadzīvi, gatavojot ēst uz ugunskura un rūpējoties par siltumu guļvietās, kas gan ir daudz vienkāršāk, kā tas bija mūsu strēlniekiem.
Aktivitātēs bija iespēja sacensties savā starpā komandu spēlēs, “Skautu triatlonā” un spēlē “Sala”, kas ir kļuvusi par ziemas sagaitas neatņemamu sastāvdaļu. Nometnes aktivitātēs valmierieši parādīja sevi kā apņēmīgus un labi sagatavotus ziemas aktivitātēm, vienai komandai uzvarot “Skautu triatlonā” un spēles “Sala” vairākās izspēlēs iekļūstot finālcīņās.
Vēl nometnes ietvaros bija iespēja vērot strēlnieku cīņas rekonstrukciju pie “Mangaļu” mājām atjaunotajā vācu ierakumu nocietinājumā, ko rīkoja Latvijas Kara muzejs sadarbībā ar vēstures entuziastiem. Pēc tam pasākuma dalībnieki devās lāpu gājienā uz Ložmetējkalnu, kur notika atceres svinīgais pasākums.
Pēc Ziemassvētku kauju atceres pasākuma Valsts prezidents Raimondas Vējonis uzrunāja skautu un gaidu ziemas nometnes “Baltais vilks” dalībniekus, novērtējot jauniešu interesi un rūpes par vēstures pārmantošanu. Izprotot, kā kaujās pirms simts gadiem jutās jaunie latviešu strēlnieki, jaunieši stiprina ne tikai paši sevi, bet arī savu valsti, sacīja Valsts prezidents.
