Teātrinieki Liepājas vējos izvēdina matus
Visu augstību aplaimotā pasaulē mēs esam ienākuši, jo tā mums ceļu gludu un vieglu klāja, bez lietus lāses un drūmas stundas, mēs Valmiera – Liepāja – Valmiera maršrutu veicām divās burvīgās dienās! Mēs Liepāju sapurinājām, un tā mūs apgaroja ar mākslu:
1.Pirmā lielā pietura – Meža parka estrāde.
Kopīgas dziesmas, bet īpaša dziesma “Es nāku no mazas tautas”, kuru dziedājām visi kopā – bija arī absolventi un pateicības no Dziesmu svētku organizatoriem, kurus nodeva kora skolotājas, lai novērtētu trīspadsmitās klases skolnieku ieguldīto darbu!
2.Baudījām Liepājas teātra izrādi “Šekspīrs” režisors – Elmārs Seņkovs.
Izrāde neparasta, nedaudz haotiska un ļoti abstrakta, un mūsdienīga, tās saturā ievītas šādas Šekspīra dramaturģijas pērles: Ričards III, Makbets, Romeo un Džuljeta, Otello. Ne visiem šī izrāde gāja un ies pie sirds, taču ko tādu ir vērts baudīt, jo pārmaiņas un teātra attīstība jau nekā citādi nespēj rasties, kā vienīgi mēģinājumu ceļā.
3.Pats Liepājas centrs un Lielais dzintars.
Bruģis, vēsture, greznums, jūgendstils, cilvēku cīņas un uzvaras mēs pētījām katrā Liepājas daļiņā kopā ar jaukiem gidiem un skolotājiem, kas mācēja izrādīt un pastāstīt!
4.Karosta un jūra.
Tās greznums, vara, barbariskums un pārdabiskais spēks mūs ierāva virssardzē, kur mūs pāraudzināja par militāriem pārkāpumiem. Kad bijām
izcietuši sodu, devāmies braucienā pa Karostas pilsētu – pētījām manēžu, baznīcu, kazarmas un citas pilsētai piederošās ēkas, kā arī tiltu, kas atveras, griežoties uz sāniem, nevis paceļoties uz augšu.
Neizpalika arī bildes pie uzraksta “Liepāja” jūras krastā, pastaiga un reti mierā stāvošās jūras baudīšana, saulīte mūs loloja un sildīja ar savu rudens siltumiņu – mēs bijām gatavi doties mājās, uzlādējušies Liepājas vēja ģeneratoru enerģijas un pozitīvām emocijām – pandēmija neeksistē!
Agnese Keita Birzniece, 11.a klase
